
Kādas summas Latvijas valsts ir zaudējusi sakarā ar robežbūves neizdarībām un sabotāžu – II daļa
PIETIEK18.02.2024.
Komentāri (14)
Vispārīgā vienošanās Nr. 255 par valsts robežas joslas gar Latvijas un Baltkrievijas robežu ierīkošanu tika noslēgta 2018.gada 17.jūlijā, un tās kopējā summa bija 22 850 772 eur bez PVN. Darbu pabeigšanas termiņš atbilstoši šajā dokumentā noteiktajam bija paredzēts 2022.gada 16.jūlijā.
Taču augstu amatpersonu neizdarība un faktiskā sabotāža ir novedusi pie tā, ka robežjosla joprojām nav ierīkota, valsts struktūras ir bijušas spiestas tērēt iespaidīgus resursus, lai neuzbūvētā žoga dēļ censtos ierobežot nelegālo migrantu plūsmu, turklāt tagad robežbūve jau prasa daudz iespaidīgākas summas nekā pirms pieciem gadiem, kad vajadzēja sākt robežas izbūvi.
Pagājušā gada nogalē virknei atbildīgo valsts iestāžu, kuru vidū bija Iekšlietu ministrija, Aizsardzības ministrija, Valsts policija, Nacionālie bruņotie spēki, Valsts robežsardze, Zemessardze, Nodrošinājuma valsts aģentūra, VAS „Valsts nekustamie īpašumi” un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Lato Lapsa nosūtīja identiskus informācijas pieprasījumus, kuros bija norādīts:
„No publiski sniegtas informācijas ir zināms, ka šie darbi pagaidām precīzi nenoskaidrotu valsts amatpersonu vainas dēļ dokumentā noteiktajā termiņā nav pabeigti, līdz ar to radot dažādām atbildīgām valsts iestādēm tērēt valsts budžeta, tātad nodokļu maksātāju līdzekļus, lai rastu pagaidu risinājumus vismaz daļējai valsts robežas neaizskaramības nodrošināšanai un veiktu attiecīgas darbības, kā arī mazinātu sekas, ko radījis fakts, ka valsts robežas josla gar Latvijas un Baltkrievijas robežu nav tikusi ierīkota atbilstoši šim dokumentam.”
Visām šīm iestādēm un valsts struktūrām tika uzdoti vieni un tie paši jautājumi:
1) kādas tieši darbības iestāde ir bijusi spiesta veikt kopš 2022. gada 17. jūlija, lai sakarā ar to, ka nav tikusi īstenota Vispārīgā vienošanās Nr. 255 par valsts robežas joslas gar Latvijas un Baltkrievijas robežu ierīkošanu, rastu pagaidu risinājumus vismaz daļējai valsts robežas neaizskaramības nodrošināšanai un veiktu attiecīgas darbības, kā arī mazinātu sekas, ko radījis fakts, ka valsts robežas josla gar Latvijas un Baltkrievijas robežu nav tikusi ierīkota atbilstoši šim dokumentam?
2) kādus valsts budžeta vai citus valsts administrētus finanšu līdzekļus ir prasījusi šo risinājumu īstenošana un šo darbību veikšana?
Šodien Pietiek turpina publicēt saņemtās atbildes, un otrais ir nu jau bijušā Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra Jāņa Garisona parakstītais ārkārtīgi izvairīgai dokuments „Par valsts robežas joslas gar Latvijas un Baltkrievijas robežu ierīkošanu”:
„Aizsardzības ministrijā (turpmāk arī – Ministrija), Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk arī – NBS) Apvienotajā štābā un Zemessardzes štābā ir saņemts Jūsu 2023. gada 19. oktobra iesniegums (reģistrēts Ministrijā ar Nr. L-PV/2074, reģistrēts NBS Apvienotajā štābā ar Nr. L/12/IP, reģistrēts Zemessardzes štābā ar Nr. IPS/2/3.1.9-50/134, turpmāk – Iesniegums), kurā Jūs saistībā ar Vispārīgās vienošanās Nr. 255 “Par valsts robežas joslas gar Latvijas un Baltkrievijas robežu ierīkošanu” (turpmāk – Vienošanās) saturu lūdzat sniegt šādu informāciju:
1) kādas tieši darbības Ministrija ir bijusi spiesta veikt kopš 2022. gada 17. jūlija, lai sakarā ar to, ka nav tikusi īstenota Vienošanās, rastu pagaidu risinājumus vismaz daļējai valsts robežas neaizskaramības nodrošināšanai un veiktu attiecīgas darbības, kā arī mazinātu sekas, ko radījis fakts, ka valsts robežas josla gar Latvijas un Baltkrievijas robežu nav tikusi ierīkota atbilstoši šim dokumentam?
2) kādus valsts budžeta vai citus valsts administrētus finanšu līdzekļus ir prasījusi šo risinājumu īstenošana un šo darbību veikšana?
Ministrija, NBS Apvienotais štābs un Zemessardzes štābs, atbilstoši Iesnieguma likuma 4. panta trešajai daļai, kas paredz, ka iestādes var vienoties par kopīgas atbildes sniegšanu uz vienu vai vairākiem līdzīga satura iesniegumiem, jūsu Iesniegumam sniedz kopīgu atbildi.
Izvērtējot minētos Iesniegumā uzdotos jautājumus, Ministrija norāda turpmāko:
[1] Atbildot uz 1.jautājumu, Ministrija informē, ka, ņemot vērā pret Latvijas Republikas suverenitāti un integritāti vērstās hibrīdveida apdraudējuma darbības uz tās austrumu ārējās robežas, kā arī atbilstoši Valsts robežsardzes paustajam lūgumam, NBS sniedz uz operacionālās situācijas izvērtējuma balstītu atbalstu valsts ārējās robežas uzraudzībai. Tāpat NBS ir izstrādājuši plānus dažādām operacionālās situācijas izmaiņām, atbilstoši nepieciešamības gadījumā sniedzot pastiprinātu atbalstu un atvēlot papildu cilvēkresursus ārējās robežas aizsardzības nolūkam.
Vienlaikus Ministrija vērš uzmanību uz no Baltkrievijas Republikas teritorijas virzīto nelegālo migrantu pret Latvijas Republikas robežas aizsardzības infrastruktūru vērsto agresivitāti un patvaļīgo vandālismu. Ņemot vērā iepriekšminēto, NBS turpina ciešu sadarbību ar Valsts robežsardzi, lai rastu iespējami efektīvāku ārējās robežas aizsardzības stratēģiju atbilstoši gan esošajiem, gan dažādu eskalācijas līmeņu scenārijiem.
[2] Atbildot uz 2. jautājumu, Ministrija skaidro, ka NBS īstenoja atbalsta sniegšanas funkcijas Valsts robežsardzei esošā Ministrijas budžeta ietvaros.”
Turpinājums – pēc nedēļas. Pēc visu saņemto dokumentu publicēšanas Pietiek sniegs aprēķinus par kopējiem zaudējumiem, ko saistībā ar „sliktās reputācijas žoga” neuzstādīšanu un citām sabotāžas formām ir cietusi Latvijas valsts.