Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2019. gada 16. jūlija Rīta Panorāmā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska apgalvoja, ka "notiek konsultācijas ar vairākiem neatkarīgiem juristiem, kas visi vienā balsī norāda uz noteiktu procesa pārkāpumu Latvijas Universitātes rektora vēlēšanās". 2019. gada 17. jūlijā preses konferencē Ilga Šuplinska, norādot kā avotu Izglītības kvalitātes valsts dienestu (IKVD), nevis Izglītības un zinātnes ministriju, nāca klajā ar jau konkrētu pārkāpumu uzskaitījumu.

Tikai 2019. gada 19. jūlijā pēc Latvijas Universitātes pieprasījuma Izglītības un zinātnes ministrija nolēma iepazīstināt rakstveidā Latvijas Universitāti ar ministres jau iepriekš publiski izteiktu viedokli, kas sākotnēji esot balstīts uz neatkarīgo juristu spriedumiem, bet tad uz IKVD konstatēto. Dokumentu, kas konstatē pārkāpumus parakstīja ministrijas valsts sekretāre Līga Lejiņa, bet sagatavoja Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta juriskonsulte (zinātne un inovācijas) Anita Depkovska un juriskonsulte Inga Akmentiņa.

Pietiek.com publicētā informācija apstiprina, ka pārkāpumus Latvijas Universitātes Satversmes sapulces rīkotajās rektora, Senāta un Akadēmiskās šķīrējtiesas vēlēšanās konstatēja Anita Depkovska un Inga Akmentiņa. Turklāt, kā izrādās, pārkāpumu konstatēšanā piedalījās arī IZM Juridiskā un nekustamo īpašumu departamenta direktora vietniece Daiga Dambīte.

Lai gan valsts civildienesta ierēdnim atbilstoši Valsts civildienesta likuma 1. pantam jābūt Latvijas Republikai un tās Satversmei lojālam, profesionālam, kā arī politiski neitrālam, tomēr valsts civildienesta ierēdnis nav neatkarīgs savos spriedumos, jo atrodas valsts dienestā, tātad pilda valsts pārvaldes uzdevumus un pakļaujas valsts pārvaldē noteiktajai hierarhijai.

Valsts civildienesta ierēdņu rīcība ir formalizēta un pakļauta noteiktiem priekšrakstiem. Ministrs nekonsultējas ar valsts civildienesta ierēdņiem. Ministrs uzdod pārbaudīt procedūru, bet valsts civildienesta ierēdņi pārbauda un atzinuma veidā sniedz viedokli. Ministres konsultēšanu likums neparedz.

Tātad jāsecina, ka 2019. gada 16. jūlija Rīta Panorāmā izglītības un zinātnes ministre paudusi īstenībai neatbilstošas ziņas? Publiski! Televīzijā!

Tomēr, kā rādās, arī 2019. gada 17. jūlijā preses konferencē izglītības un zinātnes ministre ir paudusi īstenībai neatbilstošas ziņas, jo slēdzienu sagatavoja Izglītības un zinātnes ministrijas valsts civildienesta ierēdņi?

2013. gada 23. aprīļa noteikumu "Izglītības kvalitātes valsts dienesta nolikums" 3.6. apakšpunkts nosaka, ka IKVD funkcija ir "kontrolēt izglītības procesu un sniegt ieteikumus konstatēto trūkumu novēršanai". Šīs funkcijas ietvaros IKVD arī pārbauda, vai notikuši Augstskolu likuma 17. panta piektajā daļā minētie "šā likuma [Augstskolu likuma] un augstskolas satversmes" noteikumu pārkāpumi, satversmes sapulcei vēlot rektoru. Tātad tā nav ministrijas funkcija, bet gan funkcija, kas konkrētajā gadījumā pārņemta pilnvaru pārņemšanas kārtībā.

Funkcijas nav strauts, kur katram slāpstošajam pasmelties. Atbilstoši IKVD nolikuma 1. punktam tā ir pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, tātad atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 37. panta otrajai daļai pilnvaras var pārņemt tikai izņēmuma gadījumā. Tā kā pilnvaras nevar pārņemt ministre, jo tas ir administratīvais process, tad pilnvaru pārņemšanai bijis jānotiek pēc valsts sekretāres rakstveidā izdota rīkojuma, kas attiecīgi iepriekš rakstveidā saskaņots ar ministri.

Tas nozīmē, ka 2019. gada 16. jūlijā Rīta Panorāmā un 2019. gada 17. jūlijā preses konferencē ministre ir maldinājusi sabiedrību par Izglītības un zinātnes ministrijas un konkrēti ministres lomu Latvijas Universitātes Satversmes sapulces vēlēšanu pārbaudē. Turklāt ministre joprojām maldina sabiedrību, nesniedzot apsvērumus, kāpēc vēlēšanu pārbaude uzdota ministrijas valsts civildienesta ierēdņiem.

Lai arī Valsts pārvaldes iekārtas likums neuzskaita konkrētus gadījumus, kad drīkst pārņemt kompetenci, tomēr katrā konkrētā gadījumā pilnvaru pārņemšana ir jāpamato ar apsvērumiem, kas atbilst likumības un samērīguma nosacījumiem, bet administratīvajā procesā apsvērumiem jābūt vērstiem arī uz personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību.

Pietiek.com lasītājiem būs interesanti uzzināt, ka Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta juriskonsulte Inga Akmentiņa, spriežot pēc publiski pieejamajām valsts amatpersonu deklarācijām, lielāko daļu savas ierēdņa karjeras pavadījusi iekšlietu sistēmas specializētajā valsts civildienestā, 2000. gadā sākot kā galvenā inspektore Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē, 2002. gadā turpinot turpat kā inspektore, tad 2003.-2004. kā galvenā speciāliste, 2005. gadā vecākā inspektore. 2006.-2007. norādīta kā vecākā inspektore Valsts policijā, bet 2008-2012. vecākā referente Iekšlietu ministrijā.

2013. gadā Inga Akmentiņa atkal nonākusi Valsts policijā par vecāko inspektori, bet jau 2014. gada 28. oktobrī beigusi pildīt amatu. 2015. gada 6. oktobrī konkursa kārtībā sākusi darbu Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas Juridiskās nodaļas juriskonsultes amatā, tomēr, kā rādās, tas nebija viņas aicinājums, jo jau 2018. gada 26. februārī Inga Akmentiņa konkursa kārtībā iecelta no 2018. gada 26. februāra Maksātnespējas administrācijas Pirmajā uzraudzības departamentā par juriskonsulti uz noteiktu laiku, kas, kā rādās, beidzās 2018. gada 18. maijā, jo tad iesniegta deklarācija, ko iesniedz, beidzot pildīt amata pienākumus.

2018. gada 25. oktobrī sāktas gaitas Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrā par juriskonsulti, bet, vēl gadam nenoslēdzoties, uzsāktas juriskonsultes gaitas Izglītības un zinātnes ministrijā. Tātad juriskonsultes Ingas Akmentiņas valsts civildienesta gaitas izglītības un zinātnes resorā nesasniedz pat gadu, bet pirms pārbaudes veikšanas knapi pārsniedz pusgadu.

Pat tik primitīvs zinātnisku publikāciju meklētājs kā GoogleScholar neuzrāda jelkādu pamanāmu Ingas Akmentiņas akadēmisko vai zinātnisko darbību jurisprudences laukā, kur nu vēl augstākās izglītības tiesību jautājumos, kas varētu atsvērt viņas pieredzes trūkumu izglītības un zinātnes resorā vispār.

Anita Depkovska - lai arī izglītības un zinātnes resorā atbilstoši valsts amatpersonu deklarācijām ir pieredzējusi, jo sākusi un turpina valsts civildienesta gaitas šajā resorā kopš 2006. gada 21. marta, kad iesniegta pirmā deklarācija, tomēr, iepazīstoties ar konkrētās personas gaitām, ievērojams, ka viņas darbības lauks sākotnēji saistīts ar Izglītības un zinātnes ministrijas nekustamo īpašumu apsaimniekošanas juridiskajiem jautājumiem, bet nonākšana Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta juriskonsultes zinātnes un inovāciju jautājumos drīzāk saistāma nevis ar konkrētās personas kompetenci, bet ar ministrijā īstenoto "genocīdu" pret patstāvīgi domājošām, ar spriestspēju apveltītām personām ar īstu izglītību.

Anitu Depkovsku ar jurista kvalifikāciju apveltījusi ar bēdīgi slaveno Irinu Labejevu, kā arī Valsts drošības komitejas aģentu kartotēkā atspoguļoto rektoru, izglītības un zinātnes ministru Juri Celmiņu un Valsts drošības komitejas aģentu kartotēkā atspoguļoto rektoru Juri Zaķi saistītā Sociālo tehnoloģiju augstskola laikā, kad augstskolas vadība īstenojusi tādus likumpārkāpumus, par kuriem 2003. gadā bija anulēta licence tiesību zinātņu studiju programmai (https://www.tvnet.lv/6242165/1500-socialo-tehnologiju-augstskolas-studenti-nespes-pabeigt-studijas) un par kuru faktiski turpināšanu 2005. gadā bija atteikta akreditācija arī studiju programmai juriskonsulta specialitātē (https://www.apollo.lv/4741401/nepieskir-akreditaciju-augstskolas-programmam).

Savukārt maģistra grādu Anita Depkovska ieguvusi tikpat obskūrā veidojumā kā STA, proti, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Starptautisko attiecību institūtā, ko tautā dēvē par Valsts drošības komitejas štata darbinieka, virsnieka Jura Bojāra institūtu.

2007. gadā aizstāvētajam maģistra darbam "Starptautiski tiesiskās sadarbības aspekti Latvijai kā starptautiskā civilprocesa dalībniecei un Eiropas Savienības dalībvalstij ar ārvalstu elementu klātbūtni" ne tikai trūkst zinātniska pamata, bet darbs var kalpot kā paraugs tādam nezināšanu un nesaprašanas līmenim, kas apšauba jurista diploma izsniegšanas pamatotību vispār. Šī darba vienīgā vērtība, ja to izmanto kā uzskates līdzekli, kā atklāt nepamatoti izsniegtus diplomus un kā nekad un ne pie kādiem apstākļiem nav jāraksta nekāds darbs ar pretenziju uz diploma saņemšanu.

Daiga Dambīte savā pieredzē izglītības un zinātnes resorā neatpaliek no Ingas Akmetiņas, jo valsts civildienesta gaitas iepriekš saistītas ar citiem resoriem. No 2003. gada 6. jūnija līdz 2009. gada 31. augustam viņa pildījusi Valsts zemes dienestā direktores vietnieces pienākumus.

Jāteic, ka civildienesta gaitu sākšana brīdī, kad Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora amatu pildīja Guntis Grūbe, par kura rīcību 2003. gadā rosināta disciplinārlieta robežzīmju jautājumā un kura Valsts pārvaldes iekārtas likumam un administratīvā procesa principiem neatbilstoši rīcība, organizējot iestādes darbu, bija par pamatu lūgt 2005. gadā pārcelt Gunti Grūbi uz Lauku atbalsta dienesta Atbalsta departamenta direktora vietnieka amatu, kur viņš varētu mazāk kaitēt ar savu nezināšanu apjomu.

2011. gadā iesniegtā deklarācija, pildot Valsts zemes dienestā zemes robežu strīdu komisijā valsts amatpersonas amatu, liecina, ka darbs Valsts zemes dienestā faktiski nebija pārtraukts. Sākot no 2012. gada, sākts darbs KNAB Juridiskās un personālvadības nodaļas galvenā speciālista amatā, kas beigts tikai 2018. gadā, kad arī sāktas gaitas izglītības un zinātnes resorā Juridiskā un nekustamo īpašumu departamenta direktora vietnieces amatā. Interesanti būtu noskaidrot Daigas Dambītes iesaisti darba tiesību pārkāpumos, par kuriem sabiedrība uzzināja ar Jutas Strīķes gadījumu atspoguļošanu plašsaziņas līdzekļos.

Ja Ingu Akmentiņu un Anitu Depkovsku iepriekš GoogleScholar faktiski neatpazīst, tad Daiga Dambīte pazīstama kā zemes politikas eksperte. Zemes politikas ekspertīzei klāt nāk arī robežu strīdu noteikšanas kompetence, ko nosaka Latvijas Universitātē 2010. gadā aizstāvētais bakalaura darbs acīmredzot par profesionāli iepazītu tēmu "Zemes robežu strīdu izskatīšanas kārtība Latvijas Republikas lauku apvidos".

Kopsavilksim - lai atklātu pārkāpumus Latvijas Universitātes Satversmes sapulces rīkotajās vēlēšanas - rektora, Senāta, Akadēmiskās šķīrējtiesas - ministrija uzskatīja par pareizu piesaistīt juristus, no kuriem diviem nav pat ar gadu ilgu pieredzi izglītības un zinātnes jomā, no kuriem visiem trijiem nav nekādu publiski zināmu akadēmisku vai zinātnisku sasniegumu jurisprudencē vai augstākās izglītības tiesībās.

Divām personām nav pat nekādas pieredzes, nulle pieredzes apjoma akadēmiskajā un zinātniskajā darbā, bet vienas akadēmiskie un zinātniskie sasniegumi aprobežojas ar publikācijām par zemes robežstrīdu politiku un bakalaura darbu zemes robežu noteikšanā, proti, jautājumā, par kuru profesionāli bijusi līdzatbildīga Guntim Grūbem brīdī, kad rosinātas disciplinārlietas, dienesta pārbaudes un kad beigās atzīta viņa neatbilstība ieņemamajam amatam. Un šie ir tie "jurisprudences ģēniji", kas "konstatēja" pārkāpumus vai drīzāk - kas bija gatavi parakstīt un uzņemties atbildību par to, ko patiešām nezina un nesaprot.

Var tikai minēt, kas notiek policijā un korupcijas apkarotāju rindās, ja tur ir tāda līmeņa "juristi".

Valsts civildienesta ierēdnim jānodrošina tiesiskums, stabilitāte, efektīvitāte un atklātums valsts pārvaldē - Valsts civildienesta likuma 1. pants. Tātad brīdī, kad uzdotais neatbilst kompetencei valsts civildienesta ierēdnim ir pienākums iebilst ar pamatotiem argumentiem pret uzdoto. Konkrētajā gadījumā, kā redzams, valsts civildienesta ierēdņi rīkojušies prettiesiski.

Tikpat prettiesiski rīkojušās arī valsts sekretāre un ministre, uzdodot un piekrītot tam, ka nekompetentas personas veic tām neraksturīgas funkcijas ar mērķi atklāt to, par ko ministre bija pārliecināta, vēl pirms tas bijis atklāts, un par ko pasteidzās pastāstīt visiem, tai skaitā aizstiept uz Valsts prezidenta kanceleju dokumentus par procesu, kur vēl nav pieņemts lēmums.

Vai mums ir jāsecina, ka tātad atbalstījušas dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas jau ir kriminālsodāma darbība? To nevar pateikt viennozīmīgi. Iespējams, ka kriminālsodāmu darbību nav.

Totāla juridiska nekompetence ir.

Novērtē šo rakstu:

142
48

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...