Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kādas personas portrets

Anita Zvirbule
18.10.2013.
Komentāri (17)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējā laikā ap Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA) saceltā ažiotāža pamudināja uzskicēt galvenās noritošos procesus izraisījušās personas portretu. Vesela buķete izjūtu saistībā ar Māru Marnauzu – cilvēku, kuru pazīstu jau turpat 20 gadus.

Paštaisni, egoistiski karjeristi var nodarīt lielu ļaunumu sabiedrībai. Tas ne reizi vien jau ir pierādījies. Arī šis gadījums ir spilgts piemērs. Neapvaldāma tieksme sagrābt varu, valdīt pār visu un visiem, kur vien iespējams, savas ambīcijas izpaust, - bieži vien ir tas dzinulis, kas noved pie bēdīgām sekām, bet vienlaicīgi tam vajadzētu kalpot arī par mācību pašam cilvēkam. Jautājums tikai – vai cilvēks ir tik nobriedis, ka ir gatavs mācīties un savas kļūdas atzīt?

Daudzie darbi un ieņemamie amati traucē reāli un objektīvi izvērtēt savas faktiskās spējas veikt tos pienācīgā kvalitātē. Tieksme ieņemt noteicošo lomu visu jautājumu izlemšanā, arī tādu, kuros personas kompetences nav pietiekošas, ir vēl viena spilgta personas iezīme, ko savulaik visādi centos ierobežot.

Dažādu apstākļu sakritības dēļ toreiz tas pilnā mērā neizdevās, tāpēc tagad ir rezultāts, kas grauj visas izglītības sistēmas prestižu, bet personai vēl arvien iztrūkst tāda komponente kā cilvēka apziņa, kas liktu nožēlot sastrādātās nejēdzības, atzīt savu vainu, atvainoties cilvēkiem, kuri nevajadzīgi un nepelnīti ir cietuši vienas personas nezināšanas un paviršības dēļ. Mani gan tas neizbrīna, jo personai arī agrāk bija neadekvāti augsts pašvērtējums un piemita pašslavināšanās tieksme, par ko, protams, viss kolektīvs klusībā smīkņāja. Visi jau to piecieta, bet nedomāju, ka tas tā būs arī turpmāk, īpaši pēc notikumiem, kas risinās tagad. Pašslavināšanās tieksme ļoti traucē objektīvi novērtēt savas patiesās spējas, tikpat lielā mērā tā traucē arī racionālai darbībai.

Šīs rakstura iezīmes bija vērojamas sen. Tās izpaudās arī kā pilnīga necieņa pret kolektīvu brīdī, kad visi saliedējās, lai kopīgi pārvarētu īslaicīgas grūtības, katrs kolektīva loceklis ar izpratni uzņēma daļējus ierobežojumus darbībā, ja tas tajā brīdi bija vitāli svarīgi un nepieciešami kopēju mērķu sasniegšanai, izņemot vienu personu – Māru Marnauzu, kurai jelkādas cilvēku sabiedrībā un darba kolektīvos pieņemtās ētikas normas ir svešas.

Ko var sagaidīt no šādiem cilvēkiem? To, ko esam jau sagaidījuši – pilnīgu bezatbildību, turklāt pārākajā pakāpē. Var jau teikt, ka vienmēr un par visu ir atbildīgs tikai un vienīgi iestādes vadītājs. Bet par ko tādā gadījumā saņem algu visi pārējie? Vai darba līgumam, amata aprakstam, reālai darbībai vairs nav nozīmes? Vai tad ir kāda īpaša cilvēku klase, kuriem ir pilnvaras, bet nav atbildības? Būsim reālisti, ja iestādē strādā daudzi simti darbinieku, iestādes vadītājs katram klāt izstāvēt nevar un katra vietā izdarīt visu arī nevar, tāpēc katra personīgajai atbildībai kolektīva priekšā ir milzīga nozīme.

Un atbildība par to, ka promocijas padomes leģitimitāte netika nodrošināta, ir jāuzņemas personai, kuras darba pienākumos tas ietilpa. Vēl jo vairāk tāpēc, ka viņa šos jautājumus kārtoja iestādes vadītājas prombūtnē, pati tajā laikā pildot iestādes vadītājas funkcijas.

Katrs saprātīgs, normāli domājošs indivīds tomēr paanalizētu radušos situāciju: ja jau viss Senāts, kopskaitā divdesmit seši cilvēki no tik daudzām un dažādām struktūrvienībām visi kā viens nobalso „pret” personu, neatrodas neviena, kurš balsotu „par”, tad runāt par kaut kādu „sazvērestību” vai iepriekšēju vienošanos gan būtu lieki.

Neviens no šāda balsojuma neiegūst nekādus materiālus vai cita veida labumus, akadēmijas Senāts nav mafija, ko var „nopirkt”. Tas tomēr ir augstākais likumdevējs iestādē, un vēl jo vairāk – tā vienbalsīgajā lēmumā ieklausīties būtu vienkārši pienākums.

Bet nē! Tā vietā, lai kaut reizi paskatītos uz sevi no malas un ieraudzītu savu patieso tēlu, kāds tas ir pārējo kolektīva locekļu uztverē un vispār sabiedrībā, tiek rīkotas melīgas aizstāvības kampaņas sociālajos tīklos, nonākot jau līdz kārtējam absurdam, jo tiek runāts tādu grupu un struktūru vārdā, kas nu nekādi nav pilnvarojušas nevienu savu viedokli paust, kur nu vēl atbalstīt vainīgo personu. Ar meliem un intrigām atkal tiek barota sabiedrība. Vissāpīgākais jau ir tas, ka tādas lietas notiek akadēmiskajā vidē, kurai gan inteliģences, gan ētikas normu ievērošanā vajadzētu būt priekšzīmīgai, jo kā gan citādi tai var uzticēt jaunatnes audzināšanu un izglītošanu?!

Lai portrets būtu objektīvs, nenoliedzami ir jāuzsver personas izcilās darba spējas. Tomēr tās tiek pārvērtētas tai nozīmē, ka, mēģinot sagrābt varu, amatus un ietekmi tik daudzās jomas, neviļus rodas paviršības, kas noved pie ļoti katastrofālām sekām.

Personai vajadzētu spēt novērtēt to cilvēku ieguldījumu, kuri ir viņu un viņas aktivitātes finansējuši, devuši milzīgas iespējas daudzu gadu garumā radošām izpausmēm, un... ar cieņu atkāpties. Vēl jo vairāk tāpēc, ka kolēģi ļoti objektīvi ir nobalsojuši par to, ka persona nav spējīga veikt administratīvo darbu, bet neviens negrasās ierobežot ne radošās izpausmes, ne pedagoga karjeru. Tāpēc vēl jo neizprotamākas šķiet tiesā iesniegtās prasības, cita starpā arī par kompensāciju. Ko tad vajadzētu kompensēt?! Vai pašas nekompetenci? Un cik maksā nekompetence?

Akadēmijai personas nekompetence varētu izmaksāt vairākus desmitus tūkstošu latu, lai pienācīgi atrisinātu visas viņas radītās problēmas. Loģiski būtu, ja persona nevis tiesātos par mistisku „kompensāciju”, bet gan no savas kabatas atlīdzinātu visus iespējamos materiālos zaudējumus akadēmijai.

Katrā ziņā empātija jeb līdzpārdzīvojuma spēja personai ir sveša, līdz ar to krietni pieklibo arī emocionālā inteliģence. No sirds iesaku ar varu nelauzties atpakaļ krēslā, no kura kolēģi vienbalsīgi ir izbalsojuši, cilvēku cieņa nav panākama ar tādām metodēm. Turpmāk vairāk piedomāt pie sava rakstura šķautnēm un izpausmēm, lai savas spējas novirzītu tajās jomās, kas personai ir pa spēkam.

Vai pietiekami precīzs sanāca RPIVA bijušās un nu jau atlaistās zinātņu prorektores Māras Marnauzas portrets?

Ja kāds vēlas apskatīt arī vizuālo tēlu, ne tikai izlasīt vārdisko portretu, lūdzu – foto atrodams pielikumā.

Foto

Foto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...