Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kādas personas portrets

Anita Zvirbule
18.10.2013.
Komentāri (19)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējā laikā ap Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA) saceltā ažiotāža pamudināja uzskicēt galvenās noritošos procesus izraisījušās personas portretu. Vesela buķete izjūtu saistībā ar Māru Marnauzu – cilvēku, kuru pazīstu jau turpat 20 gadus.

Paštaisni, egoistiski karjeristi var nodarīt lielu ļaunumu sabiedrībai. Tas ne reizi vien jau ir pierādījies. Arī šis gadījums ir spilgts piemērs. Neapvaldāma tieksme sagrābt varu, valdīt pār visu un visiem, kur vien iespējams, savas ambīcijas izpaust, - bieži vien ir tas dzinulis, kas noved pie bēdīgām sekām, bet vienlaicīgi tam vajadzētu kalpot arī par mācību pašam cilvēkam. Jautājums tikai – vai cilvēks ir tik nobriedis, ka ir gatavs mācīties un savas kļūdas atzīt?

Daudzie darbi un ieņemamie amati traucē reāli un objektīvi izvērtēt savas faktiskās spējas veikt tos pienācīgā kvalitātē. Tieksme ieņemt noteicošo lomu visu jautājumu izlemšanā, arī tādu, kuros personas kompetences nav pietiekošas, ir vēl viena spilgta personas iezīme, ko savulaik visādi centos ierobežot.

Dažādu apstākļu sakritības dēļ toreiz tas pilnā mērā neizdevās, tāpēc tagad ir rezultāts, kas grauj visas izglītības sistēmas prestižu, bet personai vēl arvien iztrūkst tāda komponente kā cilvēka apziņa, kas liktu nožēlot sastrādātās nejēdzības, atzīt savu vainu, atvainoties cilvēkiem, kuri nevajadzīgi un nepelnīti ir cietuši vienas personas nezināšanas un paviršības dēļ. Mani gan tas neizbrīna, jo personai arī agrāk bija neadekvāti augsts pašvērtējums un piemita pašslavināšanās tieksme, par ko, protams, viss kolektīvs klusībā smīkņāja. Visi jau to piecieta, bet nedomāju, ka tas tā būs arī turpmāk, īpaši pēc notikumiem, kas risinās tagad. Pašslavināšanās tieksme ļoti traucē objektīvi novērtēt savas patiesās spējas, tikpat lielā mērā tā traucē arī racionālai darbībai.

Šīs rakstura iezīmes bija vērojamas sen. Tās izpaudās arī kā pilnīga necieņa pret kolektīvu brīdī, kad visi saliedējās, lai kopīgi pārvarētu īslaicīgas grūtības, katrs kolektīva loceklis ar izpratni uzņēma daļējus ierobežojumus darbībā, ja tas tajā brīdi bija vitāli svarīgi un nepieciešami kopēju mērķu sasniegšanai, izņemot vienu personu – Māru Marnauzu, kurai jelkādas cilvēku sabiedrībā un darba kolektīvos pieņemtās ētikas normas ir svešas.

Ko var sagaidīt no šādiem cilvēkiem? To, ko esam jau sagaidījuši – pilnīgu bezatbildību, turklāt pārākajā pakāpē. Var jau teikt, ka vienmēr un par visu ir atbildīgs tikai un vienīgi iestādes vadītājs. Bet par ko tādā gadījumā saņem algu visi pārējie? Vai darba līgumam, amata aprakstam, reālai darbībai vairs nav nozīmes? Vai tad ir kāda īpaša cilvēku klase, kuriem ir pilnvaras, bet nav atbildības? Būsim reālisti, ja iestādē strādā daudzi simti darbinieku, iestādes vadītājs katram klāt izstāvēt nevar un katra vietā izdarīt visu arī nevar, tāpēc katra personīgajai atbildībai kolektīva priekšā ir milzīga nozīme.

Un atbildība par to, ka promocijas padomes leģitimitāte netika nodrošināta, ir jāuzņemas personai, kuras darba pienākumos tas ietilpa. Vēl jo vairāk tāpēc, ka viņa šos jautājumus kārtoja iestādes vadītājas prombūtnē, pati tajā laikā pildot iestādes vadītājas funkcijas.

Katrs saprātīgs, normāli domājošs indivīds tomēr paanalizētu radušos situāciju: ja jau viss Senāts, kopskaitā divdesmit seši cilvēki no tik daudzām un dažādām struktūrvienībām visi kā viens nobalso „pret” personu, neatrodas neviena, kurš balsotu „par”, tad runāt par kaut kādu „sazvērestību” vai iepriekšēju vienošanos gan būtu lieki.

Neviens no šāda balsojuma neiegūst nekādus materiālus vai cita veida labumus, akadēmijas Senāts nav mafija, ko var „nopirkt”. Tas tomēr ir augstākais likumdevējs iestādē, un vēl jo vairāk – tā vienbalsīgajā lēmumā ieklausīties būtu vienkārši pienākums.

Bet nē! Tā vietā, lai kaut reizi paskatītos uz sevi no malas un ieraudzītu savu patieso tēlu, kāds tas ir pārējo kolektīva locekļu uztverē un vispār sabiedrībā, tiek rīkotas melīgas aizstāvības kampaņas sociālajos tīklos, nonākot jau līdz kārtējam absurdam, jo tiek runāts tādu grupu un struktūru vārdā, kas nu nekādi nav pilnvarojušas nevienu savu viedokli paust, kur nu vēl atbalstīt vainīgo personu. Ar meliem un intrigām atkal tiek barota sabiedrība. Vissāpīgākais jau ir tas, ka tādas lietas notiek akadēmiskajā vidē, kurai gan inteliģences, gan ētikas normu ievērošanā vajadzētu būt priekšzīmīgai, jo kā gan citādi tai var uzticēt jaunatnes audzināšanu un izglītošanu?!

Lai portrets būtu objektīvs, nenoliedzami ir jāuzsver personas izcilās darba spējas. Tomēr tās tiek pārvērtētas tai nozīmē, ka, mēģinot sagrābt varu, amatus un ietekmi tik daudzās jomas, neviļus rodas paviršības, kas noved pie ļoti katastrofālām sekām.

Personai vajadzētu spēt novērtēt to cilvēku ieguldījumu, kuri ir viņu un viņas aktivitātes finansējuši, devuši milzīgas iespējas daudzu gadu garumā radošām izpausmēm, un... ar cieņu atkāpties. Vēl jo vairāk tāpēc, ka kolēģi ļoti objektīvi ir nobalsojuši par to, ka persona nav spējīga veikt administratīvo darbu, bet neviens negrasās ierobežot ne radošās izpausmes, ne pedagoga karjeru. Tāpēc vēl jo neizprotamākas šķiet tiesā iesniegtās prasības, cita starpā arī par kompensāciju. Ko tad vajadzētu kompensēt?! Vai pašas nekompetenci? Un cik maksā nekompetence?

Akadēmijai personas nekompetence varētu izmaksāt vairākus desmitus tūkstošu latu, lai pienācīgi atrisinātu visas viņas radītās problēmas. Loģiski būtu, ja persona nevis tiesātos par mistisku „kompensāciju”, bet gan no savas kabatas atlīdzinātu visus iespējamos materiālos zaudējumus akadēmijai.

Katrā ziņā empātija jeb līdzpārdzīvojuma spēja personai ir sveša, līdz ar to krietni pieklibo arī emocionālā inteliģence. No sirds iesaku ar varu nelauzties atpakaļ krēslā, no kura kolēģi vienbalsīgi ir izbalsojuši, cilvēku cieņa nav panākama ar tādām metodēm. Turpmāk vairāk piedomāt pie sava rakstura šķautnēm un izpausmēm, lai savas spējas novirzītu tajās jomās, kas personai ir pa spēkam.

Vai pietiekami precīzs sanāca RPIVA bijušās un nu jau atlaistās zinātņu prorektores Māras Marnauzas portrets?

Ja kāds vēlas apskatīt arī vizuālo tēlu, ne tikai izlasīt vārdisko portretu, lūdzu – foto atrodams pielikumā.

Foto

Foto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

21

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

FotoPēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav māsu, kuras varētu dot ķīmijterapiju, te Daugavpilī aptrūkušies anesteziologi, un apstājusies plānveida palīdzība, joprojām nesarūk rindas valsts apmaksātiem izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām, un problēmu virkne šķiet nebeidzama.
Lasīt visu...

21

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

FotoRīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē Oļegs Burovs no “Gods kalpot Rīgai” un “Latvijas attīstībai” frakcijas priekšsēdētājs Viesturs Zeps. Nedēļas beigās pēkšņi sarosījās vairāki Rīgas domē strādājošie politiķi.
Lasīt visu...

21

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

FotoPēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri ar stekiem sit un brutāli aiztur vienkāršus, miermīlīgus iedzīvotājus, kuri devušies uz kādu no publiskajām demonstrācijām.
Lasīt visu...

21

Apspriežamie jautājumi

FotoBiju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu uz Latviju. Tāpēc gribētu dalīties pārdomās un uzdot dažus jautājumus, kas šajā sakarā rodas.
Lasīt visu...

21

Preventīvais uzbrukums

FotoPēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras var izmantot ieroču izgatavošanai, un aizliedza konsultēt un jebkā palīdzēt Krievijas uzņēmumiem, kuri darbojas bruņošanās nozarē.
Lasīt visu...

21

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

FotoKriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir loģiski. Nesodamības apstākļos visatļautība nevar stāvēt uz vietas. Pēc 2018.gada 6.oktobra 13.Saeimas vēlēšanām pie varas nāca latviešu tautas vēsturē visnevērtīgākā paaudze (manis dēvētā “6.oktobra paaudze”). Tās valdīšanas laikā visatļautības paplašināšanās un intensificēšanās (eskalācija) ir acīmredzams fakts.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...