Iesaki rakstu: 
Daudzi ilgstoši cenšas propagandēt, ka Latvija ir neveiksmes stāsts, bet Krievijā viss ir vislabāk. Tiesa, lai cik jocīgi nebūtu, lielākā daļa šī viedokļa paudēju kaut kā tomēr labāk izvēlas dzīvot kritizētajā Latvijā, nevis slavinātajā Putina Krievijā. Piekritīsiet, dīvaini, bet gaumes ir dažādas, un par to nestrīdas.
Atsevišķos griezumos jau esmu skatījis, kur ir labāka dzīve - Krievijā vai Latvijā. Piemēram – pensiju vai atalgojuma jomā. Atgādinu, lai cik dīvaini nebūtu, vidējais atalgojums un pensijas Latvijā ir lielāki nekā Krievijā, bet, kā mēs visi labi zinām, Latvijā nav derīgo izrakteņu, kuri var papildināt valsts budžetu, bet Krievijā tādu netrūkst.
Šoreiz ne par derīgajiem izrakteņiem, jo ar tiem viss skaidrs. Paskatīsim, kā dažādos segmentos slavinātajai Krievijai sokas Covid-19 apkarošanas jomā. Neatkārtošu jau zināmās lietas, pirmā izgudroja vakcīnas, pirmā uzsāka vakcīnu ražošanu, pirmā uzsāka vakcinācijas procesu, bet…
Ja skatītos pēc loģikas, pēc tik daudz „pirmajiem” Putina Krievijai vajadzētu būt no Covid-19 visbrīvākajai valstij, nu, vismaz salīdzinot ar Latviju. Te nāk prātā viena Latvijas premjera mīļākais vārdiņš “BET”…
Kā tad ir – cik tālu ir tikusi Krievija, kura skandināja, ka pirmie izgudrojuši vakcīnu, pirmie uzsākuši tās ražošanu un vakcinācijas procesu. Ja vēl atceramies, ka Krievija ar plašu žestu piedāvāja savu palīdzību vairākām valstīm nodrošināt tās ar vakcīnām – bez šaubām rodas sajūtas, ka pašai viss ir vislabākajā kārtībā, nu, vismaz labāk nekā Latvijā. Lai gan... solīts makā nekrīt, ar pompu palīdzība apsolīta, bet realitātē Krievija maijā bija izpildījusi tikai 8% no uzņemtajām saistībām1.
Labi, tas ir stāsts par sasolīto un citām valstīm. Kā tad ir ar vakcinēto skaitu? Izrādās, ka arī šeit Krievija pat vairākas reizes atpaliek. Latvijā ir savakcinēti 33,65%, bet Krievijā – 13,47%.2 Skaitļi daiļrunīgi izsaka visu. Atgādinu, pretstatā Krievijai Latvijā vakcīna netika izgudrota un arī ražota ne. Tātad runāt par Putina Krieviju kā veiksmes stāstu īsti nevajadzētu.
Te varbūt kāds pateiks, ka Krievijai tieši starptautisko sankciju dēļ nav iespējams pienācīgi parūpēties par savu iedzīvotāju, bet visā pārējā tā ir paraugvalsts.
Labi, piekritīsim uz brīdi. Tiesa, tālāko lai katrs pats izsecina. Ja visā pasaulē attiecībā uz vakcinēšanos tiek piekopta piesardzīga politika, ļaujot iedzīvotājiem tomēr pašiem izvēlēties vakcinēties vai ne, Krievija piekopj vienkāršu pieeju – vakcinēšanos nosaka kā obligātu pasākumu, kura neievērošanas gadījumā nevakcinētos darbiniekus var pavisam vienkārši atbrīvot no darba.
Sanktpēterburga ir kļuvusi par astoto Krievijas reģionu, kur ieviesta obligāta noteiktu sabiedrības grupu vakcinācija. Obligāta vakcinēšanās pret Covid-19 apkalpojošās sfēras darbiniekiem un citām grupām jau ieviesta Maskavā, Piemaskavā, Ļeņingradas apgabalā, Tulas, Kemerovas, Sahalīnas un Tveras apgabalos.
Savukārt Krievijas darba un sociālās aizsardzības ministrs Antons Kotjakovs paziņojis, ka reģionos, kur noteikta obligātā vakcinācija, darba devējs bez attaisnojoša iemesla nevakcinētos darbiniekus varēs atlaist. 3 Te ļoti interesanti sanāk, jo vēl tikai maijā Putins teica, ka nav mērķtiecīgi noteikt obligāto vakcinēšanos. 4 Kā tagad sanāks – lielais priekšnieks pateica nē, bet padotie neklausīja? Tā nevarētu būt.
Tiesa, te maza niansīte – jau iepriekš Putins bija paziņojis, ka Krievija iziet no sarežģītās situācijas ar Covid- 19.5 Interesanti, ja jau tā būtu, tad kamdēļ ieviest obligāto vakcināciju? Ne tikai šo, bet arī, kamēr lielākā daļa Eiropas šovasar atviegloti uzelpo, jo arvien samazinās Covid-19 izplatība un iespējams atcelt daudzus ierobežojumus, Krievijā vērojama pretēja tendence, jo reģistrēts saslimstības pieaugums.6
Šoreiz kārtējo reizi nerunāšu, ka Putins atkal klaji melojis, bet gan par to – ja salīdzina šī brīža situāciju Latvijā ar situāciju Krievijā Covid – 19 apkarošanā, esmu ļoti priecīgs un laimīgs, ka dzīvoju Latvijā.
1 https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievija-izpildijusi-tikai-8-sputnik-v-eksporta-saistibu.d?id=53236469
2 https://ourworldindata.org/covid-vaccinations
3 https://www.delfi.lv/news/arzemes/covid-19-sanktpeterburga-ievies-obligatu-vakcinaciju-nevakcinetos-vares-atlaist.d?id=53321023
4 https://www.vedomosti.ru/society/news/2021/05/26/871480-putin-zayavil-o-netselesoobraznosti-obyazatelnoi-vaktsinatsii-ot-covid-19
5 https://www.gazeta.ru/social/news/2021/06/01/n_16048076.shtml
6 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/covid-19-izplatibas-del-krievija-nakas-pastiprinat-ierobezojumus.a409150/
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
