Kādā brīdī cilvēks zaudē saikni ar realitāti un iedomājas sevi par mesiju, kam viss ir atļauts un likumu gravitācija ir pazudusi...
Ģirts Lapiņš16.07.2024.
Komentāri (42)
Iesaki rakstu: 
Brīvdienu maģija, jeb beidzot izlasīju Lato Lapsas grāmatu ar Ilmāra Rimšēviča portretējumu. Kopumā - ļoti, ļoti skumji, varētu pat teikt derdzīgs personāžs.
Ilmāram Rimšēvičam bija viss - viņa mazā karaļvalsts Latvijas Bankas izskatā, alga EUR 12 000 apmērā, cilvēku cieņa un apbrīns. Bet ar to bija par maz, nepietika, urdīja alkatība, redzot, kādas ir naudas plūsmas un peļņas uzraugāmajām bankām.
Un tad, iespējams. saprata, ka nebūtu slikti vienlaicīgi uzraudzīt un paralēli pieskatīt, par to uzprasot komisiju. Pārējais jau ir tehnika.
Nav pamata neticēt ABLV bankas prezidentam Ernestam Bernim, kurš savā iesniegumā tiesībsargājošās iestādēs norādīja, ka Ilmārs Rimšēvičs iniciējis tikšanos un tikšanās laikā prasījis sākotnējo maksu EUR 80 000 "lobistam", kas Bernim palīdzēs.
Nav pamata neticēt Taureņu pirts sarunām, kurās pilnīgi skaidri un ļoti daudz iterācijās Ilmārs Rimšēvičs pārrunā ar Trasta Komercbankas mazākuma akcionāru Viktoru Ziemeli maksājumu EUR 500 000 par palīdzību.
Nepārtrauktās sarunas ir par to, cik Ziemelis jau ir samaksājis - EUR 100 000, EUR 100 000 un tad vēl kkas. Un otrie EUR 250 000 jau pēc rezultāta. Un, jā, starp citu - Ilmārs Rimšēvičs nekad nav noliedzis sarunu esamību, policijā tikai teicis, ka neatceras detaļas, jeb atbildes uz konkrētiem jautājumiem.
Un man nav pamata neticēt, ka alkatības dzenulis dīdīja jau Parex bankas kraha laikā, kad Valērijam Karginam viņu abu vairākkārtējo tikšanās laikā bija radies iespaids, ka Ilmārs Rimšēvičs vēlējās izpiest kukuli par valsts palīdzību, glābjot banku. Katrā ziņā Rimšēvičs procesa laikā ir darbojies nevis, lai palīdzētu, bet spēra soļus, lai mazinātu bankas izdzīvošanas iespējas. Un vēl jau "uzsauktais" Kamčatkas brauciens, utt.
Kāda ir stāsta morāle? Šis ir viens no daudziem piemēriem, kas parāda, kur noved, ja iestādē nenotiek vadītāja rotācija. Maksimums ir, piemēram, divi termiņi un 10 gadi. Rimšēvičs Latvijas Bankā bija iesēdies no 1992. gada līdz 2019. gadam, un skaidrs, ka neizbēgami kādā brīdī cilvēks zaudē saikni ar realitāti un iedomājas sevi par mesiju, kam viss ir atļauts un likumu gravitācija ir pazudusi...
Pārpublicēts no X (Twitter).
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
