Kad viens Jānis Vētra pārstāv nevis studentus, bet otru Jāni Vētru
Leons Jansons (pseidonīms)11.11.2012.
Komentāri (5)
Iesaki rakstu: 
Mēs, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studenti, rakstām Jums, lai pievērstu sabiedrības uzmanību nopietniem pārkāpumiem RSU rektora vēlēšanu organizācijā.
Saskaņā ar Augstskolu likumu un RSU Satversmi studējošiem dotas lielas tiesības piedalīties svarīgu lēmumu pieņemšanā, tostarp Studējošo pašpārvaldes (SP) pārstāvjiem augstskolas senātā, fakultātes domēs un satversmes sapulcē ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Studentu dalība ir ļoti nozīmīga arī satversmes sapulces darbā, vēlot jauno rektoru.
Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka RSU SP priekšsēdētājs Jānis Vētra ir interešu konfliktā ar rektora amata pretendentu profesoru Jāni Vētru. Interešu konflikts ir nepārprotams un tieši var ietekmēt vēlēšanu rezultātus, jo SP priekšsēdētājs Jānis Vētra ir rektora kandidāta, profesora Jāņa Vētras (attēlā) dēls.
RSU SP priekšsēdētājs Jānis Vētra, neskatoties uz to, ka atrodas akadēmiskā atvaļinājumā un pašreiz nestudē, nav uzskatījis par nepieciešamu atkāpties no amata kā tas būtu ētiski darāms, ik dienas cītīgi un neatlaidīgi nodarbojas ar sava tēva vēlēšanu kampaņas organizāciju RSU, vienpusīgi veidojot studējošo viedokli, atlasot un iesaistot Satversmes sapulces darbā galvenokārt tikai sev uzticamus studentus no draugu un paziņu loka, tādejādi pilnībā pārkāpjot Augstskolu likuma noteiktās studējošo tiesības uz neatkarīgu studējošo tiesību un interešu pārstāvību augstskolas institūcijās.
Rodas iespaids, ka RSU SP priekšsēdētājs Jānis Vētra jau sen pārtraucis aizstāvēt un pārstāvēt studējošo intereses akadēmiskās, materiālās un kultūras dzīves jautājumos augstskolā un citās valsts institūcijās, tā vietā nodarbojoties ar savas un sava tēva pozīcijas nostiprināšanu RSU. Ar katru dienu stāvoklis kļūst arvien kritiskāks, studenti tiek ietekmēti tieši un netieši gan ar „paradīzes” solījumiem, gan ar mājieniem, kas rada iespaidu, ka citādi domājošiem studijas un karjera varētu RSU tikt apdraudēta.
Atmosfēra universitātē kļūst nepanesama. Nobriest doma griezties pēc palīdzības pie Senāta un Satversmes sapulces, bet jūtamies nedroši to darīt šajā brīdī, jo studentu sabiedrība tiek sašķelta, vecāko kursu studentu aktīvisti tiek izolēti no lēmumu pieņemšanas. Visu studentu vārdā runā tikai Jānis Vētra jaunākais, to visu apstiprina Jānis Vētra vecākais, nekautrējoties paust savu viedokli, kas nav saskaņots ar pārējiem studentiem pat Senāta sēdēs, to darot izaicinošā formā, pat draudot Senātam.
Studenti radušos situāciju vērtē arī kā nopietnu un nepieļaujamu ētikas pārkāpumu, kas ļoti negatīvi raksturo ne tikai RSU SP priekšsēdētāju Jāni Vētru, bet arī rektora amata pretendentu prof. Jāni Vētru, kas vienlaicīgi ir valsts augsta amatpersona, vadot Augstākās izglītības padomi, kurai ar Augstskolu likumu noteikti valstiski svarīgi pamatuzdevumi, kompetences un funkcijas, tostarp izstrādāt augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālo koncepciju, ilgtermiņa plānus un priekšlikumus izglītības un zinātnes attīstībai augstākās izglītības sistēmā. Ja minētās personas nav pamanījušas ne interešu konfliktu, ne ētikas pārkāpumu savā rīcībā, zūd ticība šo cilvēku solījumiem citos valstiski svarīgos jautājumos.
Mēs lūdzam ļoti lūdzam palīdzību aprakstītā interešu konflikta un ētikas pārkāpuma iespējami ātrā novēršanā.
Mēs atvainojamies par to, ka šobrīd nejūtamies droši atklāt savus vārdus Jums, jo studijas RSU mums ir ļoti svarīgas un rektora vēlēšanu rezultāti var būtiski ietekmēt mūsu nākotni. Ja neizdosies nodrošināt demokrātiskas rektora vēlēšanas, mēs paturam iespējas vēlēšanu rezultātus apstrīdēt.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
