Kad viens Jānis Vētra pārstāv nevis studentus, bet otru Jāni Vētru
Leons Jansons (pseidonīms)11.11.2012.
Komentāri (5)
Iesaki rakstu: 
Mēs, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studenti, rakstām Jums, lai pievērstu sabiedrības uzmanību nopietniem pārkāpumiem RSU rektora vēlēšanu organizācijā.
Saskaņā ar Augstskolu likumu un RSU Satversmi studējošiem dotas lielas tiesības piedalīties svarīgu lēmumu pieņemšanā, tostarp Studējošo pašpārvaldes (SP) pārstāvjiem augstskolas senātā, fakultātes domēs un satversmes sapulcē ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Studentu dalība ir ļoti nozīmīga arī satversmes sapulces darbā, vēlot jauno rektoru.
Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka RSU SP priekšsēdētājs Jānis Vētra ir interešu konfliktā ar rektora amata pretendentu profesoru Jāni Vētru. Interešu konflikts ir nepārprotams un tieši var ietekmēt vēlēšanu rezultātus, jo SP priekšsēdētājs Jānis Vētra ir rektora kandidāta, profesora Jāņa Vētras (attēlā) dēls.
RSU SP priekšsēdētājs Jānis Vētra, neskatoties uz to, ka atrodas akadēmiskā atvaļinājumā un pašreiz nestudē, nav uzskatījis par nepieciešamu atkāpties no amata kā tas būtu ētiski darāms, ik dienas cītīgi un neatlaidīgi nodarbojas ar sava tēva vēlēšanu kampaņas organizāciju RSU, vienpusīgi veidojot studējošo viedokli, atlasot un iesaistot Satversmes sapulces darbā galvenokārt tikai sev uzticamus studentus no draugu un paziņu loka, tādejādi pilnībā pārkāpjot Augstskolu likuma noteiktās studējošo tiesības uz neatkarīgu studējošo tiesību un interešu pārstāvību augstskolas institūcijās.
Rodas iespaids, ka RSU SP priekšsēdētājs Jānis Vētra jau sen pārtraucis aizstāvēt un pārstāvēt studējošo intereses akadēmiskās, materiālās un kultūras dzīves jautājumos augstskolā un citās valsts institūcijās, tā vietā nodarbojoties ar savas un sava tēva pozīcijas nostiprināšanu RSU. Ar katru dienu stāvoklis kļūst arvien kritiskāks, studenti tiek ietekmēti tieši un netieši gan ar „paradīzes” solījumiem, gan ar mājieniem, kas rada iespaidu, ka citādi domājošiem studijas un karjera varētu RSU tikt apdraudēta.
Atmosfēra universitātē kļūst nepanesama. Nobriest doma griezties pēc palīdzības pie Senāta un Satversmes sapulces, bet jūtamies nedroši to darīt šajā brīdī, jo studentu sabiedrība tiek sašķelta, vecāko kursu studentu aktīvisti tiek izolēti no lēmumu pieņemšanas. Visu studentu vārdā runā tikai Jānis Vētra jaunākais, to visu apstiprina Jānis Vētra vecākais, nekautrējoties paust savu viedokli, kas nav saskaņots ar pārējiem studentiem pat Senāta sēdēs, to darot izaicinošā formā, pat draudot Senātam.
Studenti radušos situāciju vērtē arī kā nopietnu un nepieļaujamu ētikas pārkāpumu, kas ļoti negatīvi raksturo ne tikai RSU SP priekšsēdētāju Jāni Vētru, bet arī rektora amata pretendentu prof. Jāni Vētru, kas vienlaicīgi ir valsts augsta amatpersona, vadot Augstākās izglītības padomi, kurai ar Augstskolu likumu noteikti valstiski svarīgi pamatuzdevumi, kompetences un funkcijas, tostarp izstrādāt augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālo koncepciju, ilgtermiņa plānus un priekšlikumus izglītības un zinātnes attīstībai augstākās izglītības sistēmā. Ja minētās personas nav pamanījušas ne interešu konfliktu, ne ētikas pārkāpumu savā rīcībā, zūd ticība šo cilvēku solījumiem citos valstiski svarīgos jautājumos.
Mēs lūdzam ļoti lūdzam palīdzību aprakstītā interešu konflikta un ētikas pārkāpuma iespējami ātrā novēršanā.
Mēs atvainojamies par to, ka šobrīd nejūtamies droši atklāt savus vārdus Jums, jo studijas RSU mums ir ļoti svarīgas un rektora vēlēšanu rezultāti var būtiski ietekmēt mūsu nākotni. Ja neizdosies nodrošināt demokrātiskas rektora vēlēšanas, mēs paturam iespējas vēlēšanu rezultātus apstrīdēt.
Seko mums 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
