Iesaki rakstu: 
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kuram Arktikas Padomes kuluāros Reikjavīkā plānota atsevišķa tikšanās ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu, 17.maijā brīdināja Rietumu valstis nepretendēt uz Arktiku. “Visiem jau sen ir pilnīgi skaidrs, ka tā ir mūsu teritorija, tā ir mūsu zeme,” preses konferencē Maskavā paziņoja Lavrovs, piebilstot, ka Krievija ir atbildīga par drošības garantēšanu Arktikas piekrastē.
Putins pēdējos gados arī piešķīris Arktikas reģionam stratēģisku prioritāti un palielinājis investīcijas militārajā infrastruktūrā un derīgo izrakteņu ieguvē. Krievija arī plāno izmantot jaunus ledlaužus, lai Arktikā būtu iespējams kuģot visu gadu.1
Par to, ka Krievija Arktikas jautājumu uztver ļoti nopietni, liecina tās veiktie pasākumi militārā potenciāla stiprināšanai šajā reģionā. Tie sevī ietver kā militārās tehnikas pilnveidošanu darbībai Arktikas apstākļos, tā arī militāro objektu izveidi un personālsastāva izvietošanu tajos.
Saprotams, ka attiecīgās darbības netiek veiktas tāpat vien. Turpinoties globālajai sasilšanai, ziemeļu jūrās zūd ledus, un tās kļūst pieejamākas gan derīgo izrakteņu ieguvei, gan kuģošanai.
Pēdējos gados plašā teritorija ar ekstremāliem un neviesmīlīgiem apstākļiem ir kļuvusi par valstu ģeopolitiskās konkurences vietu vismaz četru pamatiemeslu dēļ. Pirmkārt, reģiona šelfā atrodas milzīgi dabas resursi. Otrkārt, tur atrodas Ziemeļu jūras ceļš, kas ir īsākais kuģošanas ceļš no Āzijas uz Eiropu. Treškārt, piesārņojuma, ledus sasilšanas un kušanas ietekme uz cilvēku dzīvi un ekonomiku. Visbeidzot, pār ziemeļpolu ved īsākais ASV un Krievijas raķešu ceļš uz svarīgākajiem pretinieka stratēģiskajiem, politiskajiem un ekonomiskajiem objektiem.2
Tomēr te jāpievērš uzmanība Lavrova izteikumam – Rietumu valstīm nepretendēt uz Artiku.
Vispār patiesībā Lavrovam nav ne mazākā pamata tā teikt, jo Arktika ir zemes ziemeļu polārais apgabals, kas atrodas apkārt ziemeļpolam. Arktikā ietilpst Ziemeļu ledus okeāns, tā jūras, kā arī Eirāzijas (Krievijas, Islandes, Norvēģijas, Somijas) ziemeļi un Ziemeļamerikas (Aļaskas, Kanādas, Grenlandes) ziemeļi. Arktika ir starptautiska teritorija ar noteiktu tiesisko režīmu, respektīvi, tā nepieder nevienai valstij (izņemot iepriekš nosaukto valstu daļas), un to var izmantot visas valstis.3 Krievijai nosacīti ir garākā krasta līnija, bet, ja skatāmies pēc teritorijas plašuma, tad situācija ir uzreiz citādāka.
Līdz ar to Krievijas pašpasludinātās tiesības uz Arktiku ir jāvērtē tieši tādā pat griezumā kā visi citi tās nekaunīgie izlēcieni. Protams, ka katra valsts savā teritorijā var darīt, ko vēlas. Vai tā būtu Krievija, Kanāda vai kāda cita valsts, savukārt, ja mēs runājam par teritorijām, kuras tieši nepieder nevienam, pašlaik starptautiskā sabiedrība ir kārtējās izvelēs priekšā: vai nu diplomātiski paklusēt par Lavrova paziņojumiem, vai arī skaidri un nepārprotami pateikt, ka Arktika pieder visiem un, ja kāds centīsies pievākt to, kas viņam nepienākas, lai rēķinās ar sekām. Savukārt, ja Rietumu valstis, īpaši Arktikas Padomes dalībvalstis, tagad pieklājīgi paklusēs, Krievija to iztulkos kā akceptu tās ambīcijām.
Viena lieta ambīcijas, otra to reālā īstenošanas iespēja, pieņemot, ja tas būtu iespējams. Tātad, neskatoties uz it kā kareivīgo Krievijas retoriku, “visiem sadošanā pa zobiem”4 kā parasti ir vairāk blefa nekā īstenības. Piemēram, Krievijai ilgstošo sankciju dēļ ir lielas problēmas ar dažādu materiālu iegūšanu vai izstrādi. Būtisku lomu arī spēlē faktiskā turēšanās pie PSRS laiku plānveida ekonomikas.5 Viss kopumā noved pie tā, ka teorētiski un uz papīra viss izskatās varbūt pat ļoti vareni, bet dzīvē…
Attiecīgi arī Arktikas jautājumā – Krievija ir veikusi demonstratīvus soļus, lai starptautiskajai sabiedrībai parādītu, ka tā ir spēcīga spēlētāja, bet realitātē un ilgtermiņā to visu var salīdzināt ar zālītes krāsošanu izrādīšanās nolūkos. No attāluma izskatās skaisti, bet, pieejot tuvāk un pēc lietus, – viss ir tāds, kāds tas ir.
1 https://skaties.lv/zinas/arvalstis/blinkens-vasingtona-velas-izvairities-no-arktikas-militarizesanas/
2 https://www.delfi.lv/news/versijas/aris-jansons-arktika-nedrikst-uzvesties-ka-privatipasuma.d?id=53206045
3 https://lv.wikipedia.org/wiki/Arktika
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
