Iesaki rakstu: 
Tas, ka veselīgas konkurences apstākļos ieguvējs ir gala patērētājs, laikam nebūtu jāpierāda. It īpaši tas jūtams mobilo sakaru un interneta pakalpojumu sfērā, kur cīņa starp pakalpojumu sniedzējiem norit par katru klientu. Tomēr gadās, ka laipnība un pretimnākšana jūtami sarūk pēc līguma noslēgšanas, kur, kā likums, tiek paredzēti soda procenti par līguma pirmstermiņa laušanu.
Lūk, piemērs no dzīves. 2021.gadā mūsu uzņēmums noslēdza līgumu par mobilo sakaru un interneta pakalpojumiem ar operatoru TELE 2, kura cenu piedāvājums uz to brīdi likās izdevīgs. Operators apņēmās nodrošināt mobilos sakarus trim numuriem, kā arī bezvadu interneta pakalpojumu, tā kā optiskais internets mūsu rajonā nav pieejams.
Līdz ar to tika iegādāts HUAWEI 4G ruteris, kuram pēc divu gadu darba “noklājās” SIM karte, kas, kā to paskaidroja operators,ir normāla parādība. Nomaiņai tika piedāvāts šī paša brenda 5G ruteris par attiecīgu piemaksu, kas arī tika piegādāts ar kurjeru. Diemžēl bija piemirsuši pievienot jauno SIM karti, tāpēc nācās iztikt divas dienas bez interneta.
Jāpiezīmē, ka mūsu uzņēmuma darba specifika (inženiertehniskie pakalpojumi) ir satīta ar intensīvu tīmekļa lietošanu, gan veicot elektronisko saraksti, gan strādājot dažados ar būvniecību saistītos portālos, tādēļ pat dažu stundu pārtraukums tīmekļa piekļuvē būtiski ietekmē darba procesu.
Pēc jaunā rutera ekspluatācijas nepilna mēneša garumā piekļuve tīmeklim “noklājās”. Veicot attiecīgas manipulācijas, tika konstatēts, ka šoreiz vaina ir pašā ruterī. Sazinoties ar TELE 2 biznesa klientu apkalpošanas centru, mums tika piedāvāts vai nu atsūtīt ruteri nomaiņai nākošajā dienā ar kurjeru, vai arī pašiem doties uz tuvāko TELE 2 klientu centru tirdzniecības kompleksā ALFA, turklāt tika apliecināts, ka tur noteikti ruteris tiks nomainīts.
Nevēloties zaudēt dienu, izvēlējāmies otro variantu. Jāpiezīmē, ka mūsu pastāvīgā darba vieta atrodas Pierīgā un tuvākais TELE 2 centrs atrodas 50 km attālumā. Ieraugot mani ar rutera kasti padusē jau tikai pie sliekšņa, TELE 2 darbinieks paziņoja, ka ruteri nepieņems, jo viņiem tur nedarbojas kaut kāda iekšēja uzskaites sistēma un, kad tā sāks darboties, arī paskaidrot nevarēja.
Nācās zvanīt atkal uz TELE 2 kantori un lūgt, lai sūta ar kurjeru. Šoreiz kurjers tika atteikts, jo, redz, vecais ruteris ir jānodod centrā. Godīgi sakot, paliku nervozs un knapi atturējos no atbildēšanas uz viņu sms, ko viņi sūta pēc katras sarunas apkalpošanas kvalitātes novērtēšanai.
Pieļauju, ka tāds uzņēmums, kurš maksā TELE 2 nieka 50 EUR mēnesī tādam smagsvaram ir mazsvarīgs klients, tādēļ arī tāda attieksme.
Seko mums 
Latvija nav sliktāka par citiem, nereti pat spējam būt labāki. Arī izdarīts daudz, lai mums būtu laba valsts, taču grūtības un atpalicību rada godīguma deficīts.
Pēdējās dienās sabiedrībā uzvirmojušas diskusijas par latviešu leģionāru vairodziņa izmantošanu Ogrē. Valsts drošības dienests izsaka bažas, bet vai šīs bažas tiešām ir pamatotas?
Minhenes drošības konference ir noslēgusies: nav iestājies pasaules gals, jauna gaisma nav aususi, un NATO nevaid miris. Jaunā ASV administrācija iezīmēja savu redzējumu par lietu kārtību, Eiropas pārstāvjiem bija savs viedoklis. Diskusija sākusies, bet kur citur, ja ne šādos forumos runāt par kopējo un atšķirīgo. Visai emocionālas un piesātinātas dienas. Ievelkot elpu, kur tad mēs šobrīd esam?
„Es nepiekrītu nevienam tavam vārdam, bet es aizstāvēšu tavas tiesības to teikt līdz pat nāvei.”
Sakarā ar to, ka dzīvoju Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotajā vietā Ārciemā, kur ir kritiski slikti mobilie sakari, mobilais un mājas internets, vēlos saņemt kompetentu atbildi uz šādiem jautājumiem:
Neatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Stāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Visiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
