Iesaki rakstu: 
Tas, ka veselīgas konkurences apstākļos ieguvējs ir gala patērētājs, laikam nebūtu jāpierāda. It īpaši tas jūtams mobilo sakaru un interneta pakalpojumu sfērā, kur cīņa starp pakalpojumu sniedzējiem norit par katru klientu. Tomēr gadās, ka laipnība un pretimnākšana jūtami sarūk pēc līguma noslēgšanas, kur, kā likums, tiek paredzēti soda procenti par līguma pirmstermiņa laušanu.
Lūk, piemērs no dzīves. 2021.gadā mūsu uzņēmums noslēdza līgumu par mobilo sakaru un interneta pakalpojumiem ar operatoru TELE 2, kura cenu piedāvājums uz to brīdi likās izdevīgs. Operators apņēmās nodrošināt mobilos sakarus trim numuriem, kā arī bezvadu interneta pakalpojumu, tā kā optiskais internets mūsu rajonā nav pieejams.
Līdz ar to tika iegādāts HUAWEI 4G ruteris, kuram pēc divu gadu darba “noklājās” SIM karte, kas, kā to paskaidroja operators,ir normāla parādība. Nomaiņai tika piedāvāts šī paša brenda 5G ruteris par attiecīgu piemaksu, kas arī tika piegādāts ar kurjeru. Diemžēl bija piemirsuši pievienot jauno SIM karti, tāpēc nācās iztikt divas dienas bez interneta.
Jāpiezīmē, ka mūsu uzņēmuma darba specifika (inženiertehniskie pakalpojumi) ir satīta ar intensīvu tīmekļa lietošanu, gan veicot elektronisko saraksti, gan strādājot dažados ar būvniecību saistītos portālos, tādēļ pat dažu stundu pārtraukums tīmekļa piekļuvē būtiski ietekmē darba procesu.
Pēc jaunā rutera ekspluatācijas nepilna mēneša garumā piekļuve tīmeklim “noklājās”. Veicot attiecīgas manipulācijas, tika konstatēts, ka šoreiz vaina ir pašā ruterī. Sazinoties ar TELE 2 biznesa klientu apkalpošanas centru, mums tika piedāvāts vai nu atsūtīt ruteri nomaiņai nākošajā dienā ar kurjeru, vai arī pašiem doties uz tuvāko TELE 2 klientu centru tirdzniecības kompleksā ALFA, turklāt tika apliecināts, ka tur noteikti ruteris tiks nomainīts.
Nevēloties zaudēt dienu, izvēlējāmies otro variantu. Jāpiezīmē, ka mūsu pastāvīgā darba vieta atrodas Pierīgā un tuvākais TELE 2 centrs atrodas 50 km attālumā. Ieraugot mani ar rutera kasti padusē jau tikai pie sliekšņa, TELE 2 darbinieks paziņoja, ka ruteri nepieņems, jo viņiem tur nedarbojas kaut kāda iekšēja uzskaites sistēma un, kad tā sāks darboties, arī paskaidrot nevarēja.
Nācās zvanīt atkal uz TELE 2 kantori un lūgt, lai sūta ar kurjeru. Šoreiz kurjers tika atteikts, jo, redz, vecais ruteris ir jānodod centrā. Godīgi sakot, paliku nervozs un knapi atturējos no atbildēšanas uz viņu sms, ko viņi sūta pēc katras sarunas apkalpošanas kvalitātes novērtēšanai.
Pieļauju, ka tāds uzņēmums, kurš maksā TELE 2 nieka 50 EUR mēnesī tādam smagsvaram ir mazsvarīgs klients, tādēļ arī tāda attieksme.
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
