Kad tiks sodīts Hugo Pāvuls par neizpaužamas informācijas izmantošanu?
Lokālbankas darbinieks21.04.2024.
Komentāri (25)
Iesaki rakstu: 
Aprīļa sākumā publiskajā telpā izskanēja ziņas, ka Latvijas Banka sodījusi Baltic International Bank bijušās amatpersonas par bankas iekšējās kontroles sistēmas prasību pārkāpumiem un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem.
Latvijas Bankas uzraudzības komiteja lēmusi piemērot maksātnespējīgās Baltic International Bank bijušajam valdes priekšsēdētājam Viktoram Bolbatam soda naudu 31 731 eiro apmērā.
Savukārt valdes loceklim Edgaram Voļskim un NILLTPF novēršanas jomas pārraudzību atbildīgajai valdes loceklei Andai Saukānei izteikt brīdinājumu. Viktors Bolbats deguma smaku sajuta jau pirms kāda laika un savlaicīgi pārcēlās uz Šveici, lai tagad no turienes mānītu savus bijušos klientus, aicinot naudu noguldīt pie Bolbata bankā, pretim „pēc tam” solot bezprocentu kredītus. Gan jau kāds lētticīgais arī atradīsies.
Tomēr ir kāds neatrisināts jautājums Baltic International Bank sakarā. Neskatoties uz trauksmes cēlāja ziņojumiem, kuri tika nodoti pašreizējai Latvijas Bankas padomes loceklei (iepriekš Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes loceklei) Kristīnei Černajai-Mežmalei par to, ka FKTK un Baltic International Bank amatpersonas jau labu laiku pirms bankas slēgšanas brīdināja atsevišķus Baltic International Bank klientus par bankas slēgšanu un mudināja tos izņemt naudas līdzekļus no bankas kontiem, šī situācija joprojām nav izmeklēta un iesaistītās personas nav sodītas. Kristīne Černaja-Mežmale šos ziņojumus paslaucīja zem paklāja, jo, tos izmeklējot, atklātos pašas un viņas pakļauto darbinieku pārkāpumi.
Uzskatu, ka viens no šādiem uzņēmējiem, kas tika brīdināts par Baltic International Bank likvidāciju un pats par šo savu veiksmes stāstu Vecrīgā bravūrīgi lielījās, ir vairāku Latvijā reģistrētu uzņēmumu patiesais labuma guvējs Hugo Pāvuls.
Patiesu labumu viņš guvis ne tikai no šo uzņēmumu peļņas, bet arī no saviem kontaktiem FKTK un Baltic International Bank, jo šo kontaktu labvēlības rezultātā Hugo Pāvuls varēja izņemt naudu no savu kompāniju kontiem tur un pārskaitīt citur tieši, pirms policija izgāza Baltic International Bank durvis.
Šādi cilvēki kā Hugo Pāvuls, kuri izmantoja iespējami koruptīvi iegūtās ziņas no FKTK vai Baltic International Bank amatpersonām, faktiski iztukšoja Baltic International Bank kontus, un būtībā aizliegtā veidā (izmantojot iekšējo informāciju) naudas līdzekļi aizplūda no bankas tā aizskarot citu kreditoru intereses.
Jocīgi, ka Olavs Cers, kurš iecelts par Baltic International Bank likvidatoru un kurš ir aktīvs tviterists (vai X-ists?), nav publiski atzīmējis savus panākumus, izgaismojot šādus neliešus kā Hugo Pāvuls. Te Cers atšķiras no citiem likvidatoriem, kuri centīgi cēluši prasības tiesā līdzekļu atgūšanai vai vērsušies policijā. Olavam Ceram taču lieliski redzams no bankas konta izraksta, kas bija tās personas, kas pēdējās dienās pirms bankas slēgšanas pārvietoja lielus naudas līdzekļus prom no Baltic International Bank.
Papētot Hugo Pāvulu, var secināt, ka viņš ar saviem padomiem, iespējams, ir novedis citus uzņēmumus līdz maksātnespējai. Proti, 2009. gada septembrī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa ierosināja SIA DNB/Nord līzings maksātnespējas procesu. 2009. gada pirmo pusgadu SIA DNB/Nord līzings bija noslēdzis ar 52,8 miljonu latu zaudējumiem. Interesanti, ka tieši tā paša gada maijā SIA DNB/Nord līzings valdes locekļa amatā atkārtoti tika ievēlēts Hugo Pāvuls. Arī likvidētās akciju komercbanka Doma banka un akciju sabiedrība Ako banka tālajos deviņdesmitajos bijušas Hugo Pāvula paspārnē.
Minētais liek domāt, ka Hugo Pāvuls acīmredzami saistīts ar banku uzraudzības dienestiem, kuriem izdevās gan viņu laikus informēt, gan pasargāt no tādiem sodiem, kādi nule piemēroti bijušajām Baltic International Bank amatpersonām. Skaidrs, ka Bolbats, Voļskis un Saukāne nav gluži no jauno kristiešu organizācijas un sodu bija pelnījuši, bet kā tad ar pārējiem?
Ar šo es tikai vēlos vērst sabiedrības uzmanību, ka tādus cilvēkus kā Hugo Pāvuls nevajadzētu laist banku sektora tuvumā, jo, kas zina, sagribēs vēl ārpus izsoles kārtībā tikt pie zelta stieņiem vai kļūt par likvidatoru kādai vēl atlikušajai vietējai bankai, kura nepieder zviedriem vai amerikāņiem.
Seko mums 
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.
Pievērsīsimies vienam no pamatjēdzieniem nacionālisma domāšanā. Kad kāds saka, ka latviešu tauta ir nācija, kā to saprast? Vai “tauta” un “nācija” ir dažādi jēdzieni? Vai tie viens otru papildina? Kad tauta ir arī nācija?
