Iesaki rakstu: 
Rudens rīdziniekiem ir pagājis vētrainā pārmaiņu gaisotnē. Līdz ar jaunās Rīgas domes ievēlēšanu ir atvērti Augeja staļļu vārti, un tiek mēzts viss sliktais un netīrais ārā, lai rastos vieta tīrajam, baltajam un progresīvajam. Visbiežāk tieši sākumā politiķi patiesībā ir kaut cik jēdzīgi, bet, laikam ejot un apaugot ar interesēm un vajadzībām, paliek aizvien sliktāk. Jo ar Varu ir tieši tā: jo vairāk “ēd”, jo apetīte aug augumā. Kāds tad ir sausais atlikums, kas vēlētājiem ir jāzina, jo rīdziniekiem ir pieci treknie gadi priekšā.
Par mēru ir kļuvis Mārtiņš Staķis, kas solīja, ka būs pozitīvas pārmaiņas, bet vienmēr aizmirsa norādīt cilvēkus, kam tādas būs. Viens no pirmajiem pozitīvo pārmaiņu notikumiem ir tas, ka ir izveidots “rīcībspējīgs” mēra birojs, kura rīcībspēju tiešām nevar novērtēt par zemu pēc “duļķa”, t.i. Māra Mičerevska skandāla izraisīšanas. Tagad ir skaidrs, kas ir tas, ar ko nodarbojas labi apmaksātais politpadomnieks Gints Knoks (attēlā centrā). Taču, skatoties uz šādām politiskos amatos sasēdušajām personām, rodas jautājums: “Kā dēļ tās ir šajos amatos?”
Tieši šādu personu darbība raksturo to, kas notiek politisko virsvadoņu galvās. Rīgā atgriežas politika ar tikumiem, kas bija raksturīga Tautas partijas/Andra Šķēles un ZZS pārvaldības laikiem.
Kārtība vienkārša: Gintam Knokam (Štokenberga-Šķēles bijušajam rokaspuisim) ar savu dzīves biedri Egli Klekeri un viņas PR aģentūru (starp citu ļoti labi integrētu dažādās varas struktūrās kā naudas sūkni) ir jānodrošina M. Staķa tēla tirība par ko būs jāmaksā visām struktūrām, kas pasūtīs jaukas, pilsētniekiem “draudzīgas” kampaņas šajā aģentūrā.
Bet, ja nepasūtīs, tad būs jāiepazīstas ar citu šīs jaukās famīlijas locekli Māri Knoku (iesauka – „ķēdes suns”). Šim ģimenes loceklim ir ļoti noderīga pieredze, kā nodrošināt paklausību un nepretošanos vajadzīgo lēmumu pieņemšanā un vajadzīgo cilvēku bīdīšanā ZZS vajadzībām. Skat. (https://pietiek.com/raksti/vid_pieskatitajs_knoks_aizrotets_uz_jurista_amatu)
Starp citu tiek runāts, ka šis ir spēcīgs un mēra personīgo uzticību baudošs kandidāts uz Rīgas izpilddirektora amatu.
Var uzdot jautājumu, kā to var izdarīt bez iekšējās informācijas? Bet kurš teica, ka nav iekšējās informācijas, - tādas ir atliku likām. Jo ir taču nodrošināta pēctecības saikne ar iepriekšējo Rīgas Domes vadību, kas tiešām šīs institūcijas “izslaukšanu” piekopa visaugstākajā līmenī.
Viens no šādiem cilvēkiem ir Oļega Burova virzītā un Edgara Jaunupa/Jura Pūces pagaidu administrācijas ieceltā Attīstības departamenta vadītāja Ilze Purmale. Lai saprastu šīs ļoti vērtīgās amatpersonas ieguldījuma novērtējumu, jāpaskatās Mārtiņa Staķa uzruna ārvalstu investoru padomei, kur tiek solīts viss, bet, kā mēs jau šobrīd redzam, solīts makā nekrīt.
Rezultātā solījumi par investoriem un Viļņu aprobežosies ar arī turpmāku cilvēku dzīšanu ārā no Rīgas un Rīgas saspiešanu līdz Viļņas, t.i. provinciālas pilsētas lielumam, kur visi brauc ar riteņiem, ne tikai pa Čaka ielu, bet arī pa Brīvības, Valdemāra un Vanšu tiltu, jo nav jau, uz kurieni braukt, - viss bizness ir izspiests uz Pierīgu, kur vieglāk uzbūvēties un pretimnākošākas pašvaldības.
Par pārējiem jaukajiem “strādīgajiem un aktīvajiem” RD vadības komandas locekļiem - nākamajos rakstos.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
