Kad “Re:Baltica” – šī pašpasludinātā “patiesības ministrija” atvainosies sabiedrībai par tās maldināšanu?

Īsa priekšvēsture. Latvijas brīvības cīnītājs Jānis Rožkalns 13. jūlijā savā feisbuka profilā publicēja fragmentu no manas jaunās grāmatas “Mans konservatīvais kompass”. Ar šo ierakstu dalījās vairāki simti viņa sekotāju.

Publicētajā fragmentā tiek runāts par zemūdens akmeņiem, kas ieslēpti konvencijā un par ko sabiedriskie mediji izvairīgi klusē.

Tur ir teikts: “Latvijas Krimināllikumā ir pilnīgi visas normas, par kādām tiek runāts konvencijā. Arī normas par vajāšanu un pat norma, kas paredz sodu par sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, ko praktizē dažās Āfrikas valstīs.

Vienīgais, kā Latvijas Krimināllikumā nav, bet kas ir konvencijā – “džendera” jeb sociālās dzimtes jēdziens, kas dzimumu traktē nevis kā bioloģiski determinētu, bet kā sociālu izvēli.”

Tālāk ir skaidrots, ka “Latvijai, ja tā ratificētu šo konvenciju, turpmāk nāktos interpretēt Satversmes 110. pantu, kā arī Civillikuma 35. panta otro daļu “dženderisma” sociālās teorijas gaismā, proti, atļaut viendzimuma “laulību”, pat nemainot Satversmes 110. panta pirmā teikuma redakciju”. Kā arī norādīts uz īpaši bīstamo Konvencijas 14. pantu, kas “uzliek par pienākumu iekļaut viendzimuma attiecību un dzimuma kā izvēles jautājuma idejas visu izglītības līmeņu mācību programmās gan valsts, gan privātajās skolās un bērnudārzos”.

Trešdien, 19. jūlijā, tas ir dienu pirms “Re:Baltica” publikācijas, saņēmu e-pastu ar atsauci uz minēto Rožkalna kga ierakstu un jautājumu: “Kur smeļaties informāciju, ka Stambulas konvencijas ratificēšana liktu Latvijā atļaut viendzimuma laulības un iekļaut mācību programmā Jūsu minētos LGBT+ tematus?”

Atbildēju pavisam konkrēti: “Informāciju smeļos 1) pašā Stambulas konvencijā, lasot tās oriģinālu angļu valodā, jo latviešu tulkojumā vārda “gender” (“sociālā dzimte”) vietā ir lietots vārds “dzimums”, kas neatbilst šās konvencijas 3. panta “c” punktā definētā jēdziena “gender” būtībai un maldina lasītājus, un 2) konvencijai veltītos kompetentu juristu pētījumos.”

Vai faktu pārbaudītāji šo manu atbildi ir iekļāvuši savā rakstā? Nē! Taču tas, ka latviešu tulkojumā “sociālās dzimtes” vietā lietots vārds “dzimums”, liecina gan par to, ka no sabiedrības tiek slēpts šis visnotaļ būtiskais aspekts, gan to, ka konvencijas ratifikācijas gadījumā mums nāktos grozīt valodu un līdz ar to arī domāšanu.

Uz šā aspekta postīgumu norāda arī 14. Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins intervijā “Stambulas konvencija ir klasisks sabiedrības pārprogrammēšanas piemērs!”

Savā atbildē es atsaucos uz 2016. gadā Tieslietu ministrijas uzdevumā veikto juridisko analīzi, kur 24. un 25. lappusē ir skaidri pateikts: “Stambulas konvencijas 6. pants uzliek valstīm pienākumu ievērot sociālā dzimuma (dzimtes) aspektu, savukārt 4. panta trešā daļa uzliek valstīm pienākumu garantēt atteikties no diskriminācijas ne tikai uz dzimuma pamata, bet arī uz “gender” jeb sociālā dzimuma (dzimtes) pamata. Lai šo nediskriminācijas principu ievērotu, Latvijai būs nepieciešams sākt interpretēt jau minēto Satversmes 110. pantu, kā arī CL 35. panta otro daļu “gender” sociālās teorijas gaismā.”

Vai faktu pārbaudītāji ir pieminējuši manu atsauci uz šo Tieslietu ministrijas uzdevumā veikto juridisko analīzi? Nē!

Atbildot uz jautājumu par konvencijas 14. pantu, es to vispirms citēju angliski, kam pievienoju precīzu tulkojumu: “14. pants – Izglītība:

1. Puses vajadzības gadījumā iekļauj mācību materiālus par tādiem jautājumiem kā sieviešu un vīriešu līdztiesība, sociālo dzimšu lomas ārpus stereotipiem, savstarpēja cieņa, nevardarbīga konfliktu risināšana sociālo dzimšu attiecībās, ar sociālo dzimti saistīta vardarbība pret sievietēm un tiesības uz personas integritāti, kas pielāgotas izglītojamo spējām oficiālajās mācību programmās un visos izglītības līmeņos.

2. Puses veic vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu 1. punktā minētos principus neformālās izglītības iestādēs, kā arī sporta, kultūras un atpūtas objektos un plašsaziņas līdzekļos.”

Taču pārbaudītāji, izliekoties manu atbildi nelasījuši, raksta: “Konvencijas 14. pantā nav minētas viendzimuma attiecības vai dzimuma izvēle. 14. pants paredz mācību programmās iekļaut vielu par dzimumu līdztiesību un lomām, ar dzimumu saistītu vardarbību, savstarpēju cieņu, nevardarbīgu konfliktu atrisināšanu un tiesībām uz cilvēka integritāti.”

Tātad “Re:Baltica” žurnālisti apzināti maldina lasītājus, lietojot vārdu “dzimums”, lai gan konvencijas oriģinālā ir lietots vārds “gender”, kas šās konvencijas 3. panta “c” punktā ir nepārprotami definēts kā “sociāli konstruētas lomas”, nevis kā bioloģiska piederība sieviešu vai vīriešu dzimumam.

Tālāk pārbaudītāji raksta: “Stambulas konvencijā nav pantu, kas paredz atļaut viendzimuma laulību vai citā veidā regulēt, kas ir laulība.” Taču noklusē to, ka šī konvencija ir starptautisks līgums, un starptautiskas tiesību normas judikatūrā ir spēcīgākas par konstitucionāliem likumiem. Bet tas savukārt nozīmē, ka šās konvencijas ratifikācijas gadījumā lezbiete, kas paziņotu, ka jūtas kā vīrietis, varētu likumīgi stāties “laulībā” ar sievieti, jo Satversmes tiesa uzliktu par pienākumu turpmāk interpretēt Satversmes 110. pantu, kā arī CL 35. panta otro daļu “gender” sociālās teorijas gaismā – kā tas ir teikts minētajā juridiskajā analīzē un manā rakstā.

Un visbeidzot: viendzimuma pāru attiecības neapdraud sabiedrību tikmēr, kamēr šādas attiecības netiek pasludinātas par normu un propagandētas bērnudārzos un skolās, bērniem domātās grāmatās, filmās un seriālos.

Tieši tāpēc tik bīstams ir konvencijas 14. pants.

Ne velti deputāts Kiršteins minētajā intervijā uzsver, ka “šo konvenciju atbalstīt ir vai nu absolūts naivums, vai totāla ļaunprātība, vēloties eksperimentēt ar sabiedrību”, jo “tas ir sabiedrības pārprogrammēšanas plāns, lai veidotu nākotnes bezdzimuma sabiedrību, kurā nav ne robežu, ne nacionālas identitātes”.

Turklāt tagad jau ir skaidrs arī tas, ka Dānijā un Zviedrijā, kas Stambulas konvenciju ratificēja 2014. gadā, šī konvencija nav spējusi pasargāt sievietes no vardarbības.

Dati liecina, ka Dānijā izvarošanas gadījumu skaits ir trīskāršojies: 2015. gadā tika ziņots par mazāk nekā 3000 šādu gadījumu, savukārt 2022. gadā cietušo skaits bija pieaudzis līdz vairāk nekā 9500.

Līdzīga aina ir arī Zviedrijā. Dati liecina, ka tur pēdējo desmit gadu laikā reģistrētu izvarošanas gadījumu skaists ir pieaudzis no 6300 gadījumu 2012. gadā līdz 9400 gadījumu 2022. gadā. Turklāt pēdējos četros gados ir dramatiski pieaugusi seksuāla vardarbība pret bērniem.

Tātad fakti liecina, ka Stambulas konvencija šai ziņā nevar dot ne garantijas, ne pamatotas cerības.

Kas tad atliek tas vienīgais iemesls, kādēļ Latvijai šis bezjēdzīgais un diskutablais dokuments būtu jāratificē? Lai to kāds atklāti pasaka!

Jo ekspertus no konvencijas uzraudzības organizācijas GREVIO pa lielākai daļai interesē nevis tas, kādēļ Stokholmā un Kopenhāgenā ir rajoni, kur pat policija gaišā dienas laikā nevar jums garantēt drošību, bet gan tas, kā Dānijas un Zviedrijas bērnudārzos tiek izplatīta brošūra par Kārli, kas gribēja kļūt par Karlīni.

Un te rodas vēl kāds jautājums, īstenībā vairāki: no kā īsti neatkarīgi ir “Re:Baltica” faktu pārbaudītāji? No sirdsapziņas un veselā saprāta? Vai no atbildības likuma priekšā? Un kad šī pašpasludinātā “patiesības ministrija” atvainosies sabiedrībai par tās maldināšanu?

P.S. Vairāk par Stambulas konvencijas 3. panta “c” punktā noteikto “gender” (sociālās dzimtes) definīciju var lasīt starptautisko tiesību jomā zinātniski recenzētā publikācijā: F. Agnello. A New ‘Gender’ Definition in International Law: the Convention on Preventing and Combating Violence against Women and Domestic Violence // Spanish Yearbook of International Law, 2013-2014, No 18, pp. 87-114.
Par konvencijas būtību – Dr. iur. Rudevskas rakstā “Stambulas konvencija. Atrunas, deklarācijas un Satversmes tiesas spriedums kā juridisks brāķis” un sarunā “Baiba Rudevska: Stambulas konvencijas piesegā tiek veikta dzimumu, ģimenes un sabiedrības dekonstrukcija.”

Attēlā – „Re:Baltica” pārstāve Inga Spriņģe

Novērtē šo rakstu: