Iesaki rakstu: 
Kāds mēģina izlikties par “Tautā mīlētu prezidentu”. Kur vien skaties, visur publikācijas par to, ka valsts prezidents Edgars Rinkēvičs varētu būt starp retajiem šī amata pienākumu pildītājiem, kuram ir iespējas saglabāt posteni vēl uz vienu termiņu.
Tiek apgalvots, ka Rinkēvičs pildot spriedzes noņēmēja funkciju sabiedrībā un viņš esot iecienīts, esot mazāka iekšējā politiskā spriedze. Valsts prezidents esot pietiekami neitrāls savās politiskajās pozīcijās un spējot uz visiem politiskajiem spēkiem skatīties pietiekami vienlīdzīgi.
Linda Tunte pat uzrakstījusi slavinošu rakstu, ka neesot pieredzējusi vēl kādu Latvijas prezidentu, kas tautai liktu justies tā, kā šobrīd liek justies Edgars Rinkēvičs, jau vairāk nekā gadu pildot šī tik svarīgā amata pienākumus.
Kāds palasa publikācijas sabiedriskajos medijos un tiešām notic, ka Latvijai beidzot ir paveicies ar prezidentu, bet tā ir tikai izkārtnes redzamā daļa, patiesība nav nemaz tik skaista un rožaina.
Minēšu konkrētu piemēru. Šā gada 20.jūnijā 80 Saeimas deputāti nobalsoja par to, ka maksāšanas grūtībās nonākušajiem mazo algu saņēmējiem, pensionāriem, invalīdiem no 2024.gada 1.oktobra vairs netiks saglabāta valstī noteiktā minimālā alga, bet tikai puse no tās.
Šādi grozījumi ietekmēs aptuveni 370 000 iedzīvotāju, kas pēc 1.oktobra vairs nespēs norēķināties par saviem mājokļiem, apmaksāt rēķinus, nopirkt pārtiku.
Vairākas sabiedriskās organizācijas vērsās pie valsts prezidenta ar lūgumu nodot šādu likumu otrreizējai caurlūkošanai. Likums patiešām ir pretējs Eiropas vērtībām un nekādā veidā neiekļaujas Eiropas kopējai nostājā attiecībā pret maksāšanas grūtībās nonākušajiem, būtiski pasliktinot tieši mazākaizsargāto un trūcīgāko iedzīvotāju materiālo situāciju, bet “Tautā mīlētais prezidents” pat neuzskatīja par vajadzīgu uzklausīt arodbiedrību lūgumu un sniegt kādu atbildi.
Pateicoties prezidenta vienaldzībai, grozījumi Civilprocesa likum 594.pantā stāsies spēkā, un no 2024.gada 1.oktobra tūkstošiem pensionāru, invalīdu, maximas pārdevēju tiks pielīdzināti noziedzniekiem un uzturlīdzekļu nemaksātājiem un paliks bez iztikas līdzekļiem.
Vai tiešām prezidents, kurš ar mierīgu sirdi nolemj aptuveni 370 000 valsts iedzīvotājus palikšanai bez iztikas līdzekļiem, var pretendēt uz “Tautā mīlēta prezidenta” godu?
Seko mums 
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
