Kad policija sāk interesēties par grāmatām: koruptā tiesnese Dina Valdmane (Suipe), Lato Lapsas grāmatas un kratīšanas
Pietiek lasītājs07.03.2025.
Komentāri (62)
Iesaki rakstu: 
Latvijas tiesībsargājošās iestādes turpina demonstrēt savu "neatkarību" un "objektivitāti", vienlaikus pārkāpjot robežas, kas arvien vairāk atgādina politiski motivētu izrēķināšanos. Šā gada 30. janvārī tika veikta kratīšana žurnālista un rakstnieka Lato Lapsas dzīvesvietā, bet nepilnu mēnesi vēlāk – 20. februārī – identiska operācija atkārtojās kādas citas personas mājoklī.
Abos gadījumos uzkrītošas ir ne tikai tiesībsargājošo iestāžu metodes un izrādītā degsme, bet arī kāda būtiska sakritība: kratīšanas akceptējusi viena un tā pati Rīgas pilsētas tiesas tiesnese Dina Valdmane. Un tas jau vairs neizskatās pēc nejaušības.
Kad par "pierādījumiem" kļūst grāmatas
Ja janvāra kratīšanas laikā tika izņemti dokumenti, ierīces un citi personiski priekšmeti, tad februāra operācija parādīja, ka policija ir spērusi vēl vienu soli tālāk. Šoreiz amatpersonas ne tikai konfiscēja dažādus priekšmetus, bet pat rūpīgi fotografēja Lato Lapsas grāmatas.
Jā, Jūs nepārklausījāties – tiesībsargājošās iestādes Latvijā ir sākušas dokumentēt, kāda literatūra atrodas pilsoņu mājokļos. Rodas jautājums – kas būs nākamais solis? Vai kāds vēl atceras vēsturi un laikus, kad "nepareizas" grāmatas tika ne tikai konfiscētas, bet arī dedzinātas?
Tiesnese Valdmane – īpaši izvēlēta izpildītāja?
Ne mazāk būtiska ir cita "sakritība": abas kratīšanas apstiprinājusi viena un tā pati tiesnese – Dina Valdmane (agrāk pazīstama ar uzvārdu Suipe). Latvijas tiesu sistēmā netrūkst tiesnešu, tomēr, kad runa ir par īpaši sensitīviem gadījumiem, izvēle, šķiet, vienmēr krīt uz konkrētiem cilvēkiem, kuriem nepiemīt nekādas iekšējas dilemmas par apšaubāmu sankciju parakstīšanu.
Tiesneses D. Valdmanes vārds jau ir parādījies vairākos līdzīgos gadījumos, un tas liek domāt, ka viņa ir nevis nejaušs elements šajā spēlē, bet gan rūpīgi izvēlēta izpildītāja. Vai viņa apzinās, kādu lomu spēlē? Un, ja apzinās – kāpēc to turpina?
Kurp mēs ejam?
Šie notikumi skaidri iezīmē ceļu, kas ved prom no tiesiskas valsts principiem un tuvina autoritāras varas metodēm. Kad valsts iestādes sāk interesēties par to, kādas grāmatas pilsoņi lasa, mēs vairs nerunājam tikai par izmeklēšanu – mēs runājam par bīstamu precedentu.
Un, kā jau ierasts, par to neviens neatbildēs. Vai arī šoreiz viss būs citādi?
Zīmīgi, ka 27. februārī Eiropas Cilvektiesību tiesa pasludināja spriedumu lietā "Krieviņa pret Latviju", kurā tiesa nepārprotami Latvijai norādīja, ka pierādījumu nozīme konkrētajā kriminālprocesā bija tikai datiem, kas atradās izņemtajā ierīcēs, bet ne ierīcēm kā tādām.
Līdz ar to tiesa uzskatīja, ka būtu bijis pietiekami izdarīt attiecīgo datu kopijas nevis ilgstoši paturēt pašas ierīces. Tiesas lēmums nav pārsūdzams un ir saistošs Latvijai arī citos kriminālprocesos.
Seko mums 
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
