Kad par savu, nevis Barbudas cilvēku interesēm sāks interesēties mūsu politiķi?
Guntars Vītols04.10.2024.
Komentāri (56)
Iesaki rakstu: 
Parunāsim par Zaļo kursu, precīzāk, par pretējo - par ASV pieeju. Un priekšvēlēšanu cīņu par prezidenta krēslu ASV. Satikās divi kongresmeņi, kuri pretendē uz viceprecizenta amatu. Jaunākais (40 gadi) Dž. D. Venss, tas, kurš Trampa komandā, un Tims Volcs (60 gadi) - Kamalas running mate. Debates bija par to, ko vajag amerikāņiem. Pieejams mājoklis, veselības aprūpe, labi apmaksātas darbavietas, zema inflācija, atbalsts ģimenēm ar bērniem, tad asie jautājumi kā abortu pieejamība, imigrācija un tamlīdzīgi.
Abi pretinieki ik pa brīdim sita viens otram uz pleca, piekrita, ka daudz kur viens otram piekrīt, bet viedokļi atšķiras risinājumu izvēlē. Abi vienojās strādāt kopā arī turpmāk neatkarīgi no vēlēšanu rezultāta. Protams, ka politcīņa ir cīņa, fonā viens visu laiku kritizēja Trampu, otrs - Kamalu. Kā nu bez tā.
Kopumā debates bija konstruktīvas, diskutēja bez mākoņstumšanas par konkrētu risinājumu detaļām. Tas atšķiras no pašu prezidenta kandidātu debašu formāta - tur vajag cirku. Vajag un vajag, citādi jau atbalstu negūsi. Pēc fakta aiz viena prezidenta kandidāta puse amerikāņu, aiz otra - otra puse. Citur pasaulē jau nav citādāk - pat prātīgais Argentīnas prezidents Milejs, lai ievēlētos, pavicināja motorzāģi. Diez vai viņš to pat īsti māk lietot.
Par zaļo kursu, kas tur ar to? Nu tāda tur ASV nav. Tā ir Eiropas politiķu garīgā novirze un finansiāla afēra. Debatēs viena no moderatorēm jautā - nu te 60% aptaujāto saka, ka klimata pārmaiņas briesmīgas, ko tad tagad darīt, ko jūs abi piedāvājat? Regulēt ūdens līmeni Barbudā? Regulēt pasaules temperatūru?
Nē, šie kungi nav tik stulbi, tik zemu nenolaižas un vēlētājiem tādu pazemojošu sviestu nestāsta. Trampa viceprezidents saka - aizvācam ražošanu no Ķīnas, Amerikā ražošana tīrāka. Un tad tev, vēlētāj, būs arī darbavietas un piķis. Izklausās loģiski. Kamalas viceprezidents piekrīt un piebilst, saka - ražojam vairāk enerģijas tepat ASV, reku mēs esam strauji audzējuši gāzes un naftas ieguvi, uzliekam arī pāris propellerus. Arī būs darbavietas un piķis.
Klimata pārmaiņas? Tādas taču noliedz tikai Grieta, jaucot ar pasaules galu. Abi divi potenciālie ASV viceprezidenti saka tā - nu kā, mēs te tagad ejam pēc katrs sava plāna, radīsim darbavietas, nopelnīsim piķi un tad varēsim labāk reaģēt uz viesuļiem un palīdzēt vairāk cietušajiem, respektīvi pielāgoties klimata pārmaiņām, nevis apkarot freefree Grietu (te tikko ASV atnāca viesulis vārdā Helēna, un arī nebija labi). Galvenais, lai cilvēkiem tīrs ūdens un gaiss - saprotami koncepti, nekāds idiotisks zaļais kurss un temperatūras regulēšanas utopija.
Te atsauce uz pilno ierakstu, kur abi atzīst abpusēju simpātiju un ka viedokļi abiem daudzkur sakrīt. Mee too, man! Loģiski, abi strādā amerikāņu vēlētāju interesēs, un pa lielam jau interese viena – praktiskas, katrai ģimenei aktuālas lietas.
Kad par savu, nevis Barbudas cilvēku interesēm sāks interesēties mūsu politiķi? Pārfrazēšu - kāpēc ievēlam Barbudas un ķīniešu paneļu importa interešu aizstāvjus?
Seko mums 
Latvija nav sliktāka par citiem, nereti pat spējam būt labāki. Arī izdarīts daudz, lai mums būtu laba valsts, taču grūtības un atpalicību rada godīguma deficīts.
Pēdējās dienās sabiedrībā uzvirmojušas diskusijas par latviešu leģionāru vairodziņa izmantošanu Ogrē. Valsts drošības dienests izsaka bažas, bet vai šīs bažas tiešām ir pamatotas?
Minhenes drošības konference ir noslēgusies: nav iestājies pasaules gals, jauna gaisma nav aususi, un NATO nevaid miris. Jaunā ASV administrācija iezīmēja savu redzējumu par lietu kārtību, Eiropas pārstāvjiem bija savs viedoklis. Diskusija sākusies, bet kur citur, ja ne šādos forumos runāt par kopējo un atšķirīgo. Visai emocionālas un piesātinātas dienas. Ievelkot elpu, kur tad mēs šobrīd esam?
„Es nepiekrītu nevienam tavam vārdam, bet es aizstāvēšu tavas tiesības to teikt līdz pat nāvei.”
Sakarā ar to, ka dzīvoju Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotajā vietā Ārciemā, kur ir kritiski slikti mobilie sakari, mobilais un mājas internets, vēlos saņemt kompetentu atbildi uz šādiem jautājumiem:
Neatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Stāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Visiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
