Kad notiks katastrofa arī pie mums, būs bezjēdzīgi un par vēlu vainot krievus, jo viņi šobrīd ir satrakojušies un ir gatavi uz visu
Alvis Hermanis25.02.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai arī grūti, centīšos bez emocijām un patosa. Kad 2014. gadā, pēc Krimas notikumiem atteicos strādāt Maskavas Lielajā teātrī, manam individuālajam boikotam sekoja tikai daži JRT aktieri. Visi pārējie Eiropas mākslinieki mūs apcēla, mūsu pašu Nacionālais teātris, piemēram, uzreiz devās viesizrādēs uz Maskavu, un Kirils Serebreņņikovs mani publiski nosauca par džihādistu, kurš pieteicis karu krievu kultūrai.
Kopš šodienas jebkādas sankcijas ir nokavētas, - par vēlu. Toreiz to vajadzēja darīt visiem, bet tagad - viss, par vēlu. Jo skaidrs, ka Krievijas pusei tas tagad būs vienalga, tā viņiem nu ir apzināta izvēle.
Otra liela kļūda ir uzskatīt, ka pie vainas ir tikai viens cilvēks - Putins. Tiem, kas saprot krieviski un seko, ir skaidrs, ka notiekošo aktīvi atbalsta vairāk nekā puse krievu un otra puse to atbalsta ar savu klusēšanu vai nekā nedarīšanu. Mēs ar jums viņus nesaprotam, bet viņiem ir gan sava loģika, gan savs patoss. Vainot notiekošajā vienu cilvēku ir ļoti vienkāršota un infantila pieeja, kura nepalīdz saprast traģēdijas iemeslus.
Šekspīra lugu finālos parasti autors iedod kādu teikumu, kas nupat aprakstītās cilvēku kaislības ļauj apskatīt no objektīva redzespunkta, no, tā saucamā "Dieva acs" leņķa. Tad, lūk, mēģinot saprast notiekošā kopbildi, - kāda tā izskatītos no citplanētiešu viedokļa?
Piemēram, - uz planētas Zeme iestājušies haotiski pārejas laiki, dažādas valstu grupas mēģina piedāvāt savus nākotnes eksistences modeļus. Savās vērtībās balstīts civilizācijas projekts/koncepts ir gan ķīniešiem, gan amerikāņiem, gan musulmaņiem, gan krieviem. Eiropiešiem it kā īsti vairs nav, bet viņi dara pakaļ amerikāņiem, pieņemsim.
Tad nu krievi kopā ar viltīgajiem ķīniešiem ir nolēmuši bloķēties un izveidot savu Eirāzijas civilizāciju. Iespējams, pat norobežojoties no pārējās pasaules un kļūstot pašpietiekami. Apzināts lēmums, lai pasargātu sevi no ārpasaules "vīrusiem", kas, viņuprāt, tos apdraud. Tāda varētu būt viņu ilgtermiņa stratēģija. Pirms jaunā "dzelzs priekškara" pašrocīgas uzcelšanas paņemot līdzi vēl "savējos", no Ukrainas. Taivāna jau gatavojas.
Un visbeidzot. Šai mums kritiskajā brīdī vislielākā atbildība ir uz Rietumu politiķiem un diplomātiem. Jo īpaši Latvijas. Turpmākais tagad atkarīgs tieši no viņiem. Kad notiks katastrofa arī pie mums, būs bezjēdzīgi un par vēlu vainot krievus, jo viņi šobrīd ir satrakojušies un ir gatavi uz visu.
Putina mājieni šī rīta kara pieteikumā par atomieroču pielietošanu jāuztver pilnīgi nopietni, atcerēsimies arī militārās kodolieroču mācības pirms pāris dienām, kuras Putins vadīja personīgi. Cilvēku seju skenēšana ir daļa no manas profesijas un, ticiet man, viņš vispār nejokoja.
Tas, ka šorīt mūsu pasaule sabruka, nozīmē ne tikai to, ka otrpus Krievijas un Baltkrievijas robežas ir šobrīd mums naidīgs spēks, bet arī to, ka Rietumu diplomātija smagi izgāzās, jo pieļāva visu šo situāciju. Tāpēc vaina jādala uz pusēm. Tik tālu tas nedrīkstēja nonākt.
Tāpat kā NATO valstis parādīja savu nespēju saprast Afganistānu, tāpat visus šos gadus mēs esam liecinieki tam, kā Rietumu politiķi Krieviju mēra tikai pēc saviem kritērijiem un dzen kaktā. Tā ir liela kļūda. Jebkurš psihologs to jums pateiks. Ja agresīvi noskaņotam cilvēkam rokā granāta, tad strostēšana varētu nepalīdzēt.
Krievi tikai ārēji izskatās pēc eiropiešiem. Patiesībā tā ir pilnīgi cita civilizācija, ar citām vērtībām, citu reliģiju, citu mentalitāti. Cilvēki uz šīs Zemes ir dažādi. Pat, ja mums tas nepatīk.
Tieši to es gribēju pateikt, - šobrīd notiekošais nav viena cilvēka problēma. Tā ir divu atšķirīgu civilizāciju sadursme par izdzīvošanu nākotnē. Cilvēks joprojām ir bioloģiska būtne un daba mēdz būt nežēlīga. Ja tomēr esam racionālas būtnes, tad jāmeklē izeja.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
