Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kad mums būs “Latvia first”?

Dainis Lemešonoks, īpaši PIETIEK
05.07.2019.
Komentāri (46)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas ārpolitika nespēj atbrīvoties no valdošo politiķu mānijas izkalpoties citu valstu vajadzībām vai kaprīzēm – mūsu pašu nacionālās intereses atstumjot malā vai vispār tām tīši kaitējot.

Tagad viņiem arī Ukraina ir kļuvusi par «lielo brāli», un tas tika visai pasaulei uzrādīts, mūsu valsts delegācijai bezdomīgā padevībā pametot Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas sesiju.

Kad atklājas, ka šīs organizācijas dalībvalstu vairākums vairs nevēlas turpināt Krievijas neefektīvo «sodīšanu», valdības koalīcija Saeimā 8. jūlijā rīko verbālu «pērienu» pašai Eiropas Padomei. Iespējams, līdzīgi Igaunijas EKRE, arī kādi latvju «veselīga nacionālkonservatīvisma» sludinātāji sāks pieprasīt, lai mūsu valsts vispār no tās izstājas.

Tikai kāds labums no tādām izdarībām būs Latvijai, tās tautai? Ciniski izsakoties, nav jūtams, ka mūsu uzņēmējiem un investoriem Kijevā tagad laipni vērsies vaļā visas durvis un visi medus podi. Ja tiešām tā būtu, LDDK un LTRK jau vestu savus ļaudis pateicības manifestācijā, noklājot Brīvības bulvāra 36.nama (jebšu valdības joprojām sagrābtās Tiesu pils) kāpnes ar rožu klēpjiem.

Turklāt, ja mums tas tik ļoti rūp, vai šāds demaršs tiešām kaut kā palīdzēs Ukrainai un tās tautai? Vai tas palīdzēs «miera balodim» Volodimiram Zelenskim beidzot tikt nost no «kara vanaga» Petro Porošenko bankrotējušās politikas sliedēm? Nē, tikai ātrāk noēdīs viņa reitingu. Tagad, liedzot EPPA novērotājiem ierasties uz 21.jūlija vēlēšanām, Ukraina jau pavisam apzināti «šauj sev kājā». Saeimai nu steigšus jāpieņem atbalstošu deklarāciju…

Vai tikai lielvalstu politiķi, vai tikai Donalds Tramps – pareizāk sakot, Vudro Vilsons, kura lozungu pārņēma tagadējais Baltā nama saimnieks – drīkst skaļi paziņot, ka dzimtene viņam ir pirmajā vietā? Protams, nav mūsu valdībai un diplomātiem vienmēr un visur skaļi jākliedz «Latvia first!». (Ne)paveiktais – valsts starptautiskais prestižs, ekonomikas augšupeja, tās pievilcība ārvalstu kapitālam, tautas optimisms un drošības sajūta – vienmēr runās skaļāk par skaistiem vārdiem. Ko mums mācīja skolā pat padomju gados? «Tēvu zemes mīlestību mēs ar darbiem rādīsim»!

Būtu es tiešām «piektā kolonna», tad vienkārši ģībtu aiz sajūsmas par notiekošo, sistu plaukstas kopā ar Maskavas baranku izsniedzējiem: davai, malači, tādā garā tikai turpiniet! Tad es velti nerakstītu visādus muļķīgus tekstus, kuri valdošajos politiķos droši vien tikai stiprinās pārliecību «spiest gāzi grīdā», vēl dziļāk konfrontējot Latviju ar autoritatīvu starptautisko organizāciju.

Tagad Eiropas Padomē mūsu valsts turpmāk būs ļoti «populāra un ietekmīga»... Nupat Cēsu un Liepājas svinībās tika cildināts arī britu ieguldījums Latvijas neatkarības izcīnīšanā. Londonas diplomātija vienmēr bija un ir labvēlīga pret mums un Baltijas valstīm kopumā. Kaut vai tādēļ vien mūsu EPPA delegācijai, pirms strēbt karstu, vajadzēja vispirms padomāt, kāpēc Apvienotās Karalistes tikpat sašutušie pārstāvji tomēr palika sēžam savos krēslos – neskatoties uz visu «Novičok» sāgu! Ja mums ārpolitikā ir obligāti nepieciešams «role model», kam sekot, tad būtu izvēlējušies vismaz viņus!

Eiropas Padome, pretēji mūsu «vanagu» prātus pārņēmušiem priekšstatiem, nav nekāda NATO vai pat ES filiāle, kurai padevīgi jāīsteno to nospraustās konfrontācijas politikas vadlīnijas. Tā ir šīs pasaules daļai, Eiropai, piederīgo valstu kopējo diskusiju, sadarbības un cilvēktiesību aizsardzības platforma. EP mērķis ir veicināt savu 47 dalībvalstu ekonomisko un sociālo progresu. Tai ir nepieciešams rēķināties ar reālijām, jo citādi organizācijas pastāvēšana vispār zaudē jēgu. Nekāds dialogs ar Krieviju (vai, tikai atgādināšu, Turciju), šīs valsts audzināšana eiropeiskos tikumos un sociālā progresā, tāpat arī – mūsu labējiem tik tīkamā – tās jebkāda sodīšana vienkārši nav iespējami, ja EP dalībvalsts ilgstoši atrodas aiz organizācijas durvīm.  

Ukrainas un tās «vasaļu» sarīkotais skandāls EPPA liek atcerēties nepilnus divus gadus vecus notikumus – Latvijas ārpolitikas lielāko – nu, vismaz saredzamāko – izgāšanas Brīvības pieminekļa pakājē. Mūsu nacionālais simbols 2016.gada 23.augustā kļuva par dekorāciju neslēptam ASV Demokrātu partijas priekšvēlēšanu kampaņas pasākumam, ko nez kāpēc rīkoja Latvijas valdība. Tajā viceprezidenta amata kandidāts Džozefs Robinets Baidens tika pasniegts kā īsts Baltais Tēvs gan Amerikai, gan Latvijai, gan visai pārējai pasaulei. Daiņa Īvāna mazdēlam noteikti uz visu mūžu paliks atmiņā, kā iekarsušais vectēvs – ar Latvijas politiskās varas svētību, varbūt pat tās tīši sakūdīts – nolamāja tagadējo ASV prezidentu par nacistu.

Tas, ka Vašingtona nekad nav mūsu vadoņiem par toreizējo RībenTrampa šmuci atgādinājusi, nebūt nenozīmē, ka tā ir piedota vai pat aizmirsta. Te nu vairāk nekā vietā ir paruna, ka ziloņi neko neaizmirst. Ja Donaldam Trampam un ASV Republikāņu partijai vajadzēs, no šī «keisa» tūlīt par tiks notraukti putekļi. Tas, atšķirībā no versijām par Kremļa hakeriem, ir skaidri saredzams un pietiekami dokumentēts citas valsts mēģinājums savās savtīgās interesēs ietekmēt amerikāņu tautas politisko izvēli.

Baidos, ka būs vēl trakāk – Latvijas valdošie politiķi neko nemācīsies no kļūdām un pēc diviem gadiem atkal gribēs uzkāpt uz vecā grābekļa. Jo īpaši tad, ja par ASV demokrātu partijas prezidenta kandidātu tiešām kļūs Baidens. Viņš kādreiz rīkojās – un baltiešu vai ukraiņu līderi viņam to laipni ļāva – kā kareivīgs Austrumeiropas likteņlēmējs. Kijevā pat sēdēja valdības galda galā un izrīkoja ministrus, pašam ukraiņu premjeram padevīgi klusuciešot. Trampa hermētiskā un pragmatiskā prezidentūra mūsu «vanagos» rada pamestības sajūtu – ak, kā gribētos atkal tikt pie sava ierastā aizjūras vagara!

Baidos pat prognozēt, kas notiks tajā ļoti iespējamajā brīdī, kad ES izlems viegli revidēt savas attiecības ar Krieviju.

Novērtē šo rakstu:

82
33

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...