Iesaki rakstu: 
Pavisam vienkārši – burtiski pāris dienu laikā ir izrādījies, ka Latvijas elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, to darbības likumību un ētiskumu uzrauga sīks, nožēlojams un neveikls melis.
Šo meli sauc Ainārs Dimants – kādreiz viņš laikraksta Diena slejās kā komentētājs mācīja citus dzīvot, slavinot godīgumu, ētiskumu un caurspīdīgumu, pēc tam par visām šīm cildenajām lietām mācīja studentus.
Taču nu Dimanta kungs ir spēris vēl lielu soli uz priekšu un ticis pie laba amata, savas bijušās idejiskās krustmātes Sarmītes Ēlertes un citu tikpat izcili ētisku cilvēku atzīts par labu esam, lai uzraudzītu visus Latvijas elektroniskos plašsaziņas līdzekļus un par šo uzraudzīšanu arī saņemtu labu algu.
Valstiskais amats gan ar Dimanta kungu ir izspēlējis sliktu joku, nostādot viņu situācijā, kad vairs ne tukšā un skanīgā muldonībā, bet reālos darbos ir jāapliecina savs personiskais godīgums, ētiskums, caurspīdīgums un rūpēšanās par valsts naudu.
Un tad nu arī izrādījies, ka patiesībā, reālajos darbos Dimanta kungs ir viens sīks melis – turklāt neveikls melis, kurš vienus melus iedomājas piesegt ar vēl citiem.
Sākotnēji Dimants neparko nevēlējās atbildēt uz patiesībā gana vienkāršiem jautājumiem – kādus īsti pakalpojumus viņa vadītajai iestādei sniedzis bijušais žurnālists Jānis Domburs. Sak’, atšujieties, uz mani visādi dumji ētikas kodeksi vairs neattiecas!
Piespiests pie sienas ar oficiālu pieprasījumu, Dimants uzskatīja par prātīgāku vienkārši sameloties – re, padomes mājas lapā viss prasītais jau sen esot publicēts.
Meli, protams, bija izcili muļķīgi – jo Dimanta kungs acīmredzot neiedomājās, ka kāds taču varētu viņa iestādes mājas lapā patiešām ielūkoties un pārbaudīt, kas tieši tur publicēts.
Izrādījās – kaut kādas nieka sešarpus lappusītes, par kurām ar Dimanta svētību no budžeta naudas samaksāti divi tūkstoši latu.
Vai tas tiešām varētu būt viss? Tā kā Dimanta kungam šķita, ka nu gan visādiem uzmākoņām vajadzētu likties mierā, nācās piesaistīt administratīvo tiesu – un tā ētikas kodeksus sen aizmirsušajam Dimanta kungam par brīnumu uzskatīja, ka likums ir jāievēro arī šādiem te izbijušiem Dienas komentētājiem un morāles karognesējiem.
Ko darīt sprukās nonākušam melītim, saprotot, ka taisnība tūlīt, tūlīt nāks gaismā? Būtu cilvēkam pietiekami dūšas un godaprāta, viņš vienkārši atzītos – jā, nu, tā muļķīgi sanāca, vairāk tā nedarīšu, atvainojiet.
Bet mūsu elektronisko mediju galvenais uzraugs izvēlējās citu ceļu – pamēģināt paslepus nomainīt savas iestādes mājas lapā iepriekšējo „pētījuma” versiju ar steigā jaunizgatavotu, jau garāku, un cerēt, ka nu gan viss būs labi.
Bet atkal nav labi – jo meliem, kā zināms, ir īsas kājas pat tad, ja to autors ir cilvēks, kas ilgus gadus citus mācījis uzvesties ētiski un godīgi.
Protams, mums nav ne vismazāko ilūziju par to, ka, teiksim, jau nākamajā dienā citi plašsaziņas līdzekļu padomes ētiskie biedri principiāli nosodīs savu ētisko priekšnieku: tās vārnas, kas savāktas šajā iestādē, viena otrai acī nudien neknābs.
Tā nu atliek tikai izteikt līdzjūtību visiem Latvijas radio un TV kanāliem, kas tikuši pie šādiem uzraugiem.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
