Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dzintaru koncertzāle šovasar lutinājusi ar daudziem skaistiem un dvēseli aizkustinošiem koncertiem. Divas reizes skatītājus priecējis Maestro Raimonds Pauls, Jūrmalas festivālā līdzās tradicionālajiem tenora Aleksandra Antoņenko, akardeonistes Ksenijas Sidorovas un pianistu ģimenes Osokinu koncertiem izskanēja arī nakts meditācijas par Bēthovenu un Zigmara Liepiņa rokoperas “Parīzes Dievmātes katedrāle” koncertuzvedumi.

Inese Galante savā “Summertime” priecēja gan ar Latvijas jauno pianistu virtuozitāti, gan Balkānu ritmiem un Marlēnai Dītrihai veltītu koncertu, bet festivāls “Artissimo” bija parūpējies, lai slavenā krievu melodista un klaviermūzikas ģēnija Sergeja Rahmaņinova klavierkoncerti izskan ne tikai nepārspētā pianista Mihaila Pļetņova saspēlē ar pasaulslaveno diriģentu Kirilu Karabicu, kuru koncertam uz Latviju īpaši tika atgādātas japāņu mūzikas instrumentu firmas “Kawai” klavieres ar neaprakstāmu skanējumu. Uz skatuves kāpa arī Laimas Vaikules draugi un gadskārtējā koncerttūrē kūrortpilsētā piestāja gan Intars Busulis ar abonementu orķestri, gan Maksims Galkins u.c.

Varbūt esmu pārāk izlutināta, bet biju pieradusi, ka šajos koncertos ļaudis, elpu aizturējuši, ļaujas mākslas burvībai, neuzdrošinoties ne īsti pakustēties viņas majestātes mūzikas skanējuma laikā un ne mirkli netraucējot pārējiem klausītājiem iegremdēties skaņu pasaules radīto emociju pasaulē.  

Taču tas, kas notika Marijas Naumovas koncerta laikā, ne tikai šokēja, bet arī tracināja un radīja vilšanos par Latvijas un īpaši latviešu publikas bezgalīgo netaktiskumu, kultūras trūkumu un egocentrismu. Kamēr no visas pasaules – gan Francijas, gan Brazīlijas, Argentīnas un Kubas, kā arī Latvijas - sapulcinātie starptautiska mēroga mūzikas instrumentu spēles lielmeistari ar īpašu skaņdarbu gaidīja uz skatuves parādāmies galveno personu, daļa klausītāju turpināja savas ikdienas sarunas un pļerkstēšanu tik skaļi, ka prasījās pajautāt – vai gadījumā uz skatuves notiekošais jūs netraucē?

Pat dīvas parādīšanās uz skatuves nelika kādai kundzītei 26.rindā pārtraukt čubināšanos pa somā saliktajiem čaukstošajiem plastmasas maisiņiem. Taču visdramatiskāk publika izturējās pret virtuozā un neatkārtojamā ģitāras spēles lielmeistara Sebastjena Žinjo solo priekšnesumu. Lai gan mūziķis ne tikai demonstrēja niansētu pianissimo, žilbinošas pasāžas un reti dzirdamus skaņu trikus, ko spēj izvilināt no akustiskās ģitāras, liela daļa klausītāji šo laiku izmantoja, lai savā starpā pačalotu, liekot koncertzālei sanēt gluži kā bišu stropam.

Bet nekaunīgā maisiņu čaukstinātāja, brīdi pasaimniekojusi pa savu kulītēm piebāzto somu un kārtīgi nodemonstrējusi savu sarunu mākslu kopā ar pārējām blakus sēdošajām dāmām, par laimi aizdipināja prom no koncertzāles, jo kas gan var būt svarīgāks koncerta apmeklējuma laikā kā pirmajam un steigšus izkļūt no zāles vēl pirms beigu akorda! 

Līdz šim nebiju iedomājusies, ka Dzintaru koncertzālē publika var uzvesties kā mazpilsētas zaļumballē, kur uz skatuves muzicējošie personāži par laimi netraucē baudīt alu ar desiņām, vai stacijas bistro, kur fona mūzikas loma ir noslāpēt pie blakus galdiņa sēdošo ēšanas laikā izdalītās pļekšķināšanas skaņas.

Vēlos atvainoties Marijai Naumovai šo koncerta apmeklētāju vietā, jo  viņa spēj pārsteigt ne tikai ar samtainu, niansētu un juteklisku dziedājumu, bet arī ar žilbinošām dejas kustībām un spēju uz skatuves atrasties un noturēt lielākās daļas publikas interesi divas reizes pa pusotrai stundai piecos krāšņos tērpos ar pusstundas pauzīti.

Novērtē šo rakstu:

145
29

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi