Kad krievu nauda nesmird: Rungainis nolād krievu agresorus, bet turpina gūt peļņu no krievu šņabja tirgošanas
PIETIEK27.02.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nauda nesmird, pat krievu nauda un pat šobrīd ne, - to apliecina zināmais uzņēmējs Ģirts Rungainis, kurš spēj publiskus kvēlus izteikumus pret Krievijas agresoriem Ukrainā savienot ar Krievijas šņabja tirgošanu savos veikalos Depo un peļņas gūšanu no šīs tirdzniecības.
Faktiski visi lielākie pārtikas mazumtirdzniecības tīkli jau ir paziņojuši par solidarizēšanos ar Ukrainu un visas Krievijā ražotās produkcijas izņemšanu no apgrozības. Pašlaik nevienā no tiem Krievijā ražota produkcija nav nopērkama.
Tikmēr veikalos Depo vēl šodien bija plašā izvēlē iegādājami, piemēram, Krievijā ražoti degvīni, - Pietiek rīcībā ir virkne fotogrāfiju ar Depo plauktiem, kuros izvietoti degvīni, uz kuru etiķetēm skaidri norādīti dažādi ražotāji agresorvalstī Krievijā.
Veikaliem Depo ir sazarota īpašnieku struktūra, un to vidū, kā rāda Lursoft dati, caur SIA DMT Pluss, SIA Ausekļa ielas nams un SIA Paradox holdings ir arī Ģirts Rungainis un Inga Rungaine. Turklāt Ģ. Rungainis ir SIA Depo DIY padomes priekšsēdētāja vietnieks.
Šo situāciju piedauzīgu padara tas, ka peļņas gūšanu no Krievijas degvīna tirgošanas Ģ. Rungainis spēj savienot ar skaļiem un šķietami principiāliem izteikumiem pret krievu agresoriem.
„Čekistiskajiem kara noziedzniekiem, kuri sēj nāvi un uzspiež nebrīvību, jāatbild” un „Slepkavo un izvaro, kā parasti. Ļeņina-Staļina boļševiku-čekistu režīms, nožēlojamā reinkarnācijā dzīvo un nogalina, nesot sāpes un šausmas. Ļaunuma impērija, izlikusies un apkrāpusi, pār līķiem sargā savu kleptokrātiju. Atkal, brīvā pasaule pret nebrīvo, pret tumšo pusi” – šie ir tikai pāris no Ģ. Rungaiņa izteikumiem sociālajā tīklā Twitter.
Turklāt „principiālajam” uzņēmējam nav iespējams arī izlikties par nezinīti, - cita starpā viņš ir arī retvītojis tvītu, kurā precīzi aprakstīta Krievijas preču izcelsmes valsts noteikšana: „It kā forši, bet arī smieklīgi - ja tev ir laiks noskenēt preces svītrkodu, tad tik pat labi vari nepūlēties un vnk uzmest aci - pirmie trīs cipari no 460 līdz 469 norāda, ka prece ražota Krievijā. Savukārt 482 ļauj izvēlēties Ukrainas preces. Lūdzu, nav par ko.”
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
