Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vakcīnas ir medikaments, un kā katram medikamentam arī vakcīnai ir konkrēta iedarbība, efektivitāte un mēdz būt blaknes. Vēl vairāk – vakcīna ir ļoti nopietns bioloģisks medikaments, kurš būtu jānozīmē ārstam, nevis kapelmeistaram. Injicējams medikaments ir ievadāms medicīnas iestādē, vakcīna vislabāk – ģimenes ārsta kabinetā.

Tad, kad nopietnu medikamentu Ministru kabinets aizmirst pasūtīt (tiesa, par vainīgajiem atrod un soda ierēdņus, kuru darba aprakstā nav paredzēta vakcīnu iegāde),  tad, kad kapelmeistars un dziesmu svētku biļešu tirgotāja nozīmē šo medikamentu ar plakātiem, avīzēm vai reklāmas rullīšiem, tad, kad medikaments tiek injicēts sporta zālē, tirgū vai izstāžu kompleksā, cilvēkiem rodas neuzticība vakcinācijai, un rezultātā Latvija no citām Eiropas valstīm vakcinācijā atpaliek 5–10 reizes, un nav ne mazāko cerību, ka vakcinācija Pavļuta vadībā noritēs raitāk.

10% iedzīvotāju Eiropā (un Latvijā) ir pret vakcīnām noskaņoti negatīvi, viņus pārliecināt nav iespējams un nav jēgas. Viņiem  norakstīsim arī 10% no vakcinācijas neveiksmēm. Savukārt par 90% no vakcinācijas neveiksmēm personīgi atbildīgi ir Daniels Pavļuts un Eva Juhņēviča, bet solidāri arī Krišjānis Kariņš un Ministru kabinets.

Līdzestība/nelīdzestība zāļu lietošanai attiecas arī uz vakcīnām

“Zāles nedarbojas pacientiem, kas tās nelieto,” – šis teiciens ir piedēvēts bijušajam ASV veselības ministram jeb galvenajam ķirurgam (Surgeon General of the United States) Čārlzam Everetam Kūpam (C. Everett Koop, MD), bet līdzīgi jau pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados ir izteicies arī viens no Latvijas terapijas skolas dibinātājiem profesors Mārtiņš Zīle.

Papildināšu šo atziņu – zāles darbojas īstajam pacientam, kurš šīs zāles lieto paredzētajā devā un laikā. Vislabāk zāles palīdz, ja tām tic gan ārsts, gan pacients. Tieši tāpat ir ar vakcīnām – ja pacients uzticas savam ģimenes ārstam un prakses māsai, pacientam pēc vakcinācijas ir mazāk blakņu, un, kas būtiski – mazākas  iespējas pēc vakcinācijas saslimt pat vieglā formā un vīrusu pārnēsāt (tas gan šobrīd pasaulē literatūrā tiek rakstīts pieņēmuma formā).

Nelīdzestība ārstēšanai ir temats, par kuru neraksta vadošie laikraksti un pētnieciskie žurnālisti. Eiropā zināma atziņa, ka aptuveni puse pacientu izrakstītās un nozīmētās zāles nelieto, lieto nepareizās devās vai lieto pārlieku reti. Vienkāršoti tas izskatās tā: 12 % pacientu izrakstītās zāles vienkārši nenopērk, 12 % nopērk, bet pat nemēģina lietot (kopā sanāk ceturtā daļa visu pacientu), bet 29% lieto par maz, zāļu lietošanu pārtrauc pārāk ātri, lieto neregulāri, aizmirst iedzert, pazaudē tablešu blisteri, nevar atskrūvēt bērnu drošo kārbiņu.

Arī attiecībā pret vakcīnām populācijā ir gan līdzestība, gan nelīdzestība. Attiecībā uz vakcīnām nelīdzestība nereti tiek apzīmēta kā novilcināšana:

- šodien nevakcinēšos, atlikšu;

- ar šo vakcīnu nepotēšos, man vajag citu;

- pagaidīšu Johnson&Johnson vakcīnu, kas jāpotē tikai vienu reizi, vai Sputņik V, kas ir izstrādāta Gamaleja institūtā un no kuras nemirst;

- pagaidīšu, kamēr sapotēsies kolēģēs, draugi, paziņas, tad uzzināšu – vai viņiem nebija blaknes;

- rindā jau nu nestāvēšu;

- manavakcina.lv jau trešo reizi ar mani kļūdaini respondēja.

Tātad mēs runājam par nelīdzestību vakcinācijai, kas lielākā vai mazākā mērā attiecas uz pusi pieaugušo iedzīvotāju. Un tas nav īpaši nosodāms, mēs dzīvojam tādā laikmetā, kad šāda nelīdzestība vienkārši ir.

Bet atgriezīšos pie klasiskās nelīdzestības attiecībā uz zāļu lietošanu. Vārdam „nelīdzestība” angliski ir pat divi termini, kam ir atšķirīga nozīme, noncompliance with medication vai medication non-adherence.

Iemesli, kādēļ pacienti zāles nelieto, ir dažādi, bet fakts paliek fakts – puse Eiropas pacientu ārstniecībai nav līdzestīgi. Un man nav pamata domāt, ka latvieši ir čaklāki tablešu ēdāji par vāciešiem vai poļiem.

Tātad – ārsts ir zāles izrakstījis un pārliecības pilns, ka pacients ārstējas ar tabletēm, ko par savu naudu nopircis aptiekā vai kuru cenu pilnībā vai daļēji kompensējis veselības budžets. Patiesība ir citāda – pacients zāles nav nopircis, bet varbūt nopircis ir, bet nelieto un noplūdina tualetē. Ārsts gaida labus rezultātus savai nozīmētai terapijai, bet pacienta stāvoklis pasliktinās, ārsts nozīmē lielāku devu, bet pacients nelieto ne mazāko, ne lielāko devu.

Medicīniskā nelīdzestība ārstiem rada šķēršļus un nesapratni, pacientiem samazina ārstēšanas rezultātus, ministrija un birokrātija izliekas, ka problēmas nav vai meklē vainīgos – ārstus un it kā pārlieku lielos aptieku uzcenojumus zālēm (1%).

Līdzestības esamība vai neesamība nav nekas labs vai kaut kas slikts. Nevar vainot 50% cilvēkus par muļķību, ļaunprātību vai aizmāršību. Līdzestības vienkārši ir vairāk vai mazāk – no pilnīgas līdzestības ārstēšanai līdz pilnīgai nelīdzestībai, bet biežāk pa vidu. Pacients nevis precīzi lieto visas sešas dažādās zāles precīzi tādās devās kā norādīts, bet daļu tablešu lieto allaž, dažas neregulāri, daļu nekad, bet daļu – vispār neiegādājas pat tad, ja tās ir valsts kompensētas.

Nelīdzestība vakcinācijai pret Covid–19 izpaužas visdažādākajā veidā un līmenī. Es to pārbaudīju, uzdodot kontroles jautājumus dažiem saviem kolēģiem, kas jau vakcinējušies:

„Vai tu iesaki vakcinēties savai vedeklai, kas ir stāvoklī?”

„Drīz būs vakcīnas pret Covid–19 arī bērniem. Vai tu vakcinēsi arī savus bērnus?”

„Vai tu iesaki divas reizes vakcinēties cilvēkam, kas Covid–19 pārslimojis?”

Jāsaka, ka kolēģi aizdomājās un nevarēja atbildēt ar cietu „jā”. Man arī pašam vakcinācija konkrētiem pacientiem ar konkrētu anamnēzi nereti raisa pārdomas, kaut esmu pārliecināts vakcinācijas atbalstītājs.

Nelīdzestība zāļu (t.sk., vakcīnu) lietošanai kā globāla problēma

Pacientu līdzestība parasti samazinās ilgtermiņa terapijā, īpaši tas attiecas uz hroniskām slimībām, kurām ir relatīvi maz simptomu vai vispār nav redzamu, traucējošu simptomu (vai simptoms, teiksim, sāpes, ir mazināts ar simptomātisku medikamentu). Vairāk nekā puse pacientu, kam ir izrakstīti statīni holesterīna kontrolei, pārtrauc zāļu regulāru lietošanu gada laikā, kaut arī šīs zāles būtu jālieto visu atlikušo mūžu.

Lielākajā daļā nelīdzestības struktūra ir šāda — pacients pieņem sev saprotamu lēmumu nelietot savas zāles, pamatojoties uz savām zināšanām, pieredzi un uzskatiem.

Pat tie pacienti, kam ir augsts nopietnu komplikāciju risks, bieži vien pretojas ārstēšanas shēmām. 2016. gada pētījumā tika konstatēts, ka trešdaļa pacientu, kuriem ir pārstādīta niere, mēdz nelietot vai vai mēdz nelīdzestīgi lietot pretatgrūšanas zāles; citā pētījumā tika konstatēts, ka 41 procents pacientu, kas jau pārcietuši kardiālu katastrofu, mēdz nelietot vai nelīdzestīgi lietot asinsspiediena zāles.  

Aizsērējušu sirds apasiņojošu artēriju var atvērtu turēt stents. Vēža augšanu var samazināt ķīmijterapija vai staru terapija. Alkoholiķi var atgriezt pārtikušā, sociāli pilnvērtīgā un radošā dzīvē Minesotas atveseļošanās soļu programma. Neko nevar palīdzēt pacientam, kas pats nevēlas palīdzēt ārstniecībai.

Nelīdzestība ārstniecībai parādās epidēmiskās proporcijās neskaitāmu iemeslu dēļ. Ļoti bieži šie iemesli nav saistīti ar medicīnu tieši – pacients ar maziem ienākumiem izšķiras nopirkt sev pārtiku nevis antihipertenzīvus medikamentus; pacients vienkārši neatrod iespēju tikt uz slimnīcu vai neatrod transportu braucienam pie ārsta vai uz aptieku.

Pasaules pieredze liecina, ka nelīdzestība ārstniecībai nevis samazinās, bet pieaug.

Zāļu nelīdzestīga lietošana ir milzīga problēma, ko veselības aprūpes sistēmas joprojām nespēj risināt.

Zinātne var uzlabot pacientu dzīvi, samazinot zāļu lietošanas slogu un palielinot atbilstību – ja tiks izveidota personalizētā viena tablete reizi dienā konkrētajam pacientam, ar lielāko varbūtību šo tableti pacients apēdīs. Globāli zāļu lietošanā ienāk tehnoloģiju intervences, piemēram, pacients zāļu lietošanu uzrāda tiešsaistē, šajā procesā tiek iesaistīti medicīnas darbinieki un ģimenes locekļi. 

Ir stratēģijas, kuras var izmantot, lai pēc iespējas labticīgāk lietotu zāles gan katrs valsts iedzīvotājs, gan rūpētos par tuviniekiem. Šī stratēģija sākas valsts iestādes kabinetā, kas palielina apmaksātu laiku pacienta sarunai ar ārstu. Pārlieku īss laiks sarunai ar pacientu, pārlieku liela birokrātija, veidlapu, žurnālu un aizpildāmu dokumentu kaudzes ir galvenais iemesls, kāpēc pacients neiegūst pilnvērtīgu informāciju, un tas ir galvenais nelīdzestības cēlonis.

Pacientam, izejot no ārsta kabineta, būtu jāsaprot, ka viņu veselības stāvoklis lielā mērā ir viņa pašu rokās. 

Ir mērķtiecīgi katru reizi pacientam atkārtoti pastāstīt, kādas nevēlamas sekas būs zāļu nepareizai, neregulārai lietošanai vai nelietošanai, uzsvaru liekot uz šādas rīcības nodarītu kaitējumu pacientam pašam, slimības paildzināšanos un padziļināšanos, lieku mediķu darbu, paša rūpēm un papildus finansiāliem izdevumiem nākotnē.

Tieši tāpat ir ar vakcināciju. Līdzestību vairo saruna ar ārstu, ārsta laiks un ārsta pārliecība. Mēs veicām nelielu pētījumu. Piecas ģimenes ārstes sagrupēja visus savus prioritāri vakcinējamos pacientus alfabēta kārtībā. Pēc tam sadalīja: 1.,4., 7. utt. pacientam zvanīja ģimenes ārste, 2., 5., 8., utt. – ārsta palīdze vai medicīnas māsa, bet 3., 6., 9. utt. reģistratore vai nejauši pieaicināta persona. Rezultātā uz vakcināciju priecīgi ieradās 35–50% no tiem, kam bija zvanījusi ārste, 15–30% no tiem, kam bija zvanījusi ārsta palīdze, un mazāk par 10% no tiem, kam bija zvanījusi reģistratore.

Bezpersoniskā, milzīgu naudu izmaksājusī un bezjēdzīgā manavakcina.lv ir vēl sliktāks pārliecinātājs par reģistratori, kura nebija precīzi instruēta. Lielākā problēma nelīdzestībai pret vakcināciju ir veselības ministra pārliecība, ka vakcinācija ir tikai un vienīgi tehniska darbība – šprice plecā.

Bet pamēģināšu vēlreiz pāriet uz līdzestības/nelīdzestības jēdzienu attālināti no vakcinācijas.

Nelīdzestība nozīmē nevis tikai un vienīgi risku par savu dzīvību un veselību, bet arī rūpes par līdzcilvēkiem. HIV vīrusa esamība cilvēka ķermenī mūsdienās nenozīmē nāvi.  Mūsdienās HIV/AIDS pacientiem ir ļoti nopietnas zāles (kuras Latvijā pilnā mērā apmaksā valsts), kas ļauj HIV pacientam samazināt vīrusu klātbūtni līdz minimālai. Cilvēks, kas lieto šos medikamentus nevar ar savu vīrusu aplipināt savus dzimumpartnerus un grūtniece nevar nodot šo slimību savam bērnam. Bet, ja pacients zāles nelieto, viņš izplata slimību, jo galvenokārt ar HIV inficējas dzimumceļā. Ja kāds HIV slimnieks uz kādu laiku pārtrauc pretvīrusu medikamentu lietot, vīruss atkal savairojas, un tā samazināšanai vajag lielākas medikamenta devas vai kombinēt vairākus medikamentus. Ja pacients bijis nelīdzestīgs – ārstēšana pēc tam ir daudz daudz dārgāka.

Nelietot prettuberkulozes līdzekļus tuberkulozes slimniekam nozīmē, ka viņš ar klepu izplatīs tuberkulozes nūjiņu saviem tuviniekiem (bērniem, mazbērniem), kā arī svešiem cilvēkiem veikalā vai autobusā.

Nevakcinēt savus bērnus nozīmē ne tikai apdraudēt viņus ar konkrētas slimības iespējamību, bet arī palielināt slimības izplatību. Ja vairāk bērnu kādā skolā vai bērnudārzā nav imunizēti, slimība atnāks un apdraudēs arī tos bērnus, kas nevar tikt potēti, piemēram, iedzimtas sirdskaites vai pārmantotas slimības dēļ. Līdzestība vakcinācijai nozīmē līdzestību savas valsts iedzīvotāju veselībai.

Tātad – līdzīgi nelīdzestībai pret tablešu ēšanu izpaužas arī nelīdzestība pret vakcināciju. Ja mēs ar globāliem pētījumiem varam pierādīt, ka pacients līdzestīgi attiecas pret saviem medikamentiem, ja viņam tos nozīmējis ārsts, kam pacients uzticas, kam ir pieticis laika sarunai ar pacientu, tad kādēļ lai attiecībā ar vakcīnām lai tas būtu savādāk. Un arī šajā jomā (plaši pētījumi jau Covid–19 vakcinēšanas kontekstā) ir labi zināms, ka cilvēks neuzticas politiķiem un partijām, bet uzticas  ārstiem.

Nelīdzestību ietekmē politiski, ekonomiski faktori un tradīcijas

Līdzestība zāļu lietošanā ir visai maz saistīta ar turību vai izglītības līmeni. Ar nelīdzestību statistiski grūti vai pat neiespējami sasaistīt konkrētu pacientu sociālās un demogrāfiskās pazīmes. Apgalvojums, ka zemākas izglītības un dzīves standarta pacients ir mazāk līdzestīgs zāļu lietošanā, korelē tikai ar to sadaļu – neiegādājas zāles naudas trūkuma dēļ (turīgs cilvēks iegādājas visas izrakstītās zāles, bet daļu nelieto; mazturīgs iegādājas tikai daļu no zālēm, bet tās lieto).

Kaut arī Veselības ministrijas uzticamie masu informēšanas rupori skandē, ka antivakcinācijas apoloģēti ir slikti izglītoti cilvēki bez jebkādām zināšanām, pasaules dati rāda citu ainu. Ar izglītības līmeni atbalsts vai noliegums vakcinācijai nav saistāms (izņēmums ir medicīnas izglītība).

Neatkarīgi no pacienta vecuma, kultūras vai izglītības līmeņa, jebkuram pacientam nopietnas bažas un trauksmi rada skaidrojums par zāļu lietošanu (t.sk., vakcīnas), cenu, ietekmi, blakusparādībām.

Klasisko zāļu nelīdzestību nereti nosaka tas, ka ārsta kabinetā netiek izrunāts jautājums par to, cik ilgi pacientam zāles nāksies lietot. Ja slimība ir akūta, ārsts var itin precīzi noteikt, piemēram – sešas dienas. Ja slimība ir hroniska, ārsts izraksta zāles, bet pieļauj, ka devas un medikamenti būs jāmaina. Nereti ārsts zāles izraksta, apzinoties, ka šīs zāles pacientam būs jālieto visu atlikušo mūžu līdz brīdim, ko vidusmēra pacients pat nespēj iztēloties – līdz nāvei.

Recepšu atjaunošanas dati rada mākslīgi augstu zāļu lietošanas procentu. Patiesībā cilvēki sāk uzkrāt zāles, ko viņi nelieto. Valsts tādējādi maksā gan par pašām nelietotajām zālēm, gan par zāļu nelietošanas rezultātiem.    

Par zāļu lietošanas nelīdzestību nemēdz runāt no politiskām tribīnēm. Kāpēc? No politiskām tribīnēm mēdz runāt par vieglāk saprotamiem jēdzieniem, piemēram, par zāļu cenu. No politiskām tribīnēm runā par tiem medikamentiem, kas samazina simptomus (temperatūru, galvas sāpes), bet neārstē slimību. Normāls politiķis ir lietojis piecus medikamentus (no Latvijā pieejamajiem 10000) un viņam ir skaļš viedoklis par zāļu tirgu.

Kā rāda pasaules pieredze, zāļu maiņa ir milzu faktors līdzestības mazināšanai, bet vēl daudz nozīmīgāks faktors ir zāļu daudzkārtēja maiņa – kompensācijas apjoms tiek pārskatīts ik trīs mēnešus, kamdēļ var pieņemt, ka katrus trīs mēnešus kāds cits ģenēriskais preparāts būs lētāks un pacientam nākas atkal mainīt ierastās  zilās tabletes uz citas fabrikas sārtajām kapletēm. Neuzticība šai maiņai, pirmkārt, pārvēršas netīksmē pret aptiekāri (jo aptiekā taču neatrodas ministre vai ierēdnis, uz ko izgāzt dusmas), bet, otrkārt, – pacienta netiešā vēlmē medikamentu lietot retāk, neregulāri vai nemaz, ko sauc par nelīdzestību. Nelīdzestība Latvijā lielā mērā saistīta ar iepriekšējās ministres veiktajiem eksperimentiem zāļu tirgū ar medikamentu  maiņām

Par šo procesu nav pieņemts publiski diskutēt. Bet nelīdzestības dēļ slimību ārstēšana kļūst dārgāka un pacienti slimo smagāk, kā arī mirst no izdziedināmām slimībām. Zāļu lietošanas līdzestības uzlabošana var vairāk ietekmēt planētas un valsts iedzīvotāju veselību nekā jebkuras jaunas terapijas atklāšana.

Bet atgriezīšos pie vakcīnām. Viens no lielākajiem nelīdzestības iemesliem ir vairāku vakcīnu esamība. Arī vakcīnas ir daļa no lielā farmācijas tirgus, kur valda konkurence un savstarpējas ķildas. Mēģinājumi kādu vakcīnu uz nedēļu paziņot par sliktu esam, iedragā uzticību visām vakcīnām.

Vakcinācijas līdzestības graušanā galvenais nopelns ir politiskai izšķērdībai

Jau kopš pirmās dienas, kad Pavļuts ķērās pie vakcinācijas  procesa diskreditācijas un vakcinācijas bremzēšanas, galveno lomu spēlēja nepamatoti izdevumi vakcinācijai, kur ar neapbruņotu aci bija redzama iedzīvošanās kāre. Vakcinācijas birojs ar superalgām. Ministrs tērē milzu naudu par reklāmām. 5,5 miljoni nevajadzīgiem vakcinācijas centriem. Godājamu cilvēku portreti uz stendiem un Rīgas satiksmes pieturās ar aicinājumiem vakcinēties, bet šie stendi maksā astronomiskas summas no nodokļu maksātāju kabatas.

Nocebo efekts kā negatīva slimības perspektīva cilvēka iztēlē un līdz ar to arī ārstēšanas stratēģijā

Vai placebo ir tikai pozitīvs? Nebūt ne. Placebo ir ēnas puses, ko mēs saucam par nocebo. Vienkāršoti tas izskatās tā – ievadām pacientam glikozi, bet pacientam ir informācija, ka tās ir zāles ar briesmīgajām blakusparādībām, un liela daļa pacientu šīs negatīvās blakusparādības pamanīs. Nocebo efekts var rasties arī tad, ja ārsts paziņo, ka operācija vai manipulācija var radīt negatīvus rezultātus – tikai apzināšanās vien, ka riski var negatīvi ietekmēt atveseļošanos, var pacientam radīt problēmas ar atveseļošanos.

Zāļu pētījumos ar placebo pacientiem ne tikai novēro veselības stāvokļa uzlabošanos, bet arī tādas blakusparādības, kas vērojamas pētāmajam medikamentam. Kad mēs skatām randomizētus kontroles pētījumus, ir pārsteidzoši, cik līdzīgi blakusparādību profili placebo bieži atspoguļo aktīvo blakusparādību profilu. Tas ir iztēles spēks.

Nocebo efekts ir sastopams pārsteidzoši bieži, un daudzi autori uzskata, ka negatīvā slimības perspektīva cilvēka iztēlē un līdz ar to arī ārstēšanas stratēģija vērojama biežāk nekā pozitīvā. Tas rada ārstam ētisku dilemmu: ja es gari un plaši informēšu pacientu par konkrētās ārstēšanas iespējamo risku un negatīvajām blakusparādībām (tas attiecas arī uz vakcīnas iespējamajām blaknēm 1 cilvēkam uz 100000 vakcinētajiem), liela daļa pacientu būs pārliecināti, ka viņi piedzīvos šos kaitīgos rezultātus, un tas varētu būt pašapmierināšanās pareģojums.

Bet, ja ārsti nestāsta pacientiem par risku, ārstus var iesūdzēt tiesā par sliktu praksi attiecībā uz informētās piekrišanas likuma pārkāpšanu. Tai pašā laikā ārsts pēc likuma nedrīkst pacientu atstāt bez informētās piekrišanas, pat, ja baidās, ka visu baiso detaļu izklāsts pārliecinoši kavēs pacienta vēlmi vakcinēties.

Morāle attiecībā uz placebo un nocebo ir šāda – pacientam vajag pozitīvi domāt par zālēm un ārstēšanu (un nebaidīties no konkrētās slimības kā fatāla iznākuma), tad ieguvumi krietni atsvērs riskus. Ja pacients spēj to izdarīt, palielinās viņa izredzes uz labu iznākumu.

Par nocebo pasaulē ir gana daudz pētījumu. 2010. gadā Austrālijā sākās publiska kampaņa pret vēja turbīnām. Kampaņas organizatori izplatīja ziņas par „vēja turbīnas sindromu”, ko it kā izraisas turbīnu radītā infraskaņa. Rezultātā ārsti tajos Austrālijas rajonos, kur bija izvērsta kampaņa pret vēja turbīnām, novēroja „vēja turbīnu sindromā” aprakstītos sindromus – sirdsklauves, galvassāpes, sliktu dūšu.

Austrālieši nolēma šo simptomu papētīt vairāk un daļu no turbīnām izjauca, atstājot tikai karkasu. Tajos rajonos, kur iedzīvotāji par šo demontāžu nebija informēti, simptomi joprojām saglabājās, taču tur, kur iedzīvotāji uzzināja, ka turbīnas demontētas – simptomi izzuda. Pētnieki secināja, ka „vēja turbīnas sindromu” izraisa aplama informācija, nevis vēja turbīnas.      

Pasaulē ir pētījumi, kas liecina, ka cilvēki, kas tic astroloģijai, biežāk mirst tajos kalendārajos gados, kas viņiem „zvaigznēs noteikti”, nekā tie cilvēki, kas par astroloģiju neinteresējas. Šobrīd pasaules nocebo pētnieki sastapušies ar fenomenu, ka valstīs, kurās ir plašāka antistatīnu un antivakcīnu propaganda sociālajos tīklos, ievērojami vairāk tiek reģistrētas blaknes.

Par tipiskākajiem nocebo tiek uzskatīti tie nāves gadījumi, kas saistīti ar vūdū lellēm.

Vārdu sakot, bailes no vakcīnām, var pastiprināt iespējamās blaknes. 

Secinājumi

- šobrīd vakcinācijas procesu Latvijā var dēvēt par katastrofālu. Vakcināciju nogalināja Pavļuts. Lielāks haoss jebkādā organizācijā Latvijā nav redzēts kopš  kolhozu dibināšanas laikiem. Pavļuta zīmēšanos uz dzeltenā PAR reklāmplakātiņa var saprast tikai kā cīņu par antivakcinētāju balsīm.

Ja Latvijas valstisks mērķis ir vakcinēt pieaugušos iedzīvotājus,  sasniegt kolektīvo imunitāti,  tad vakcinācijas organizācija jāatdod veselības centriem, ģimenes ārstiem un novadu slimnīcām,  bet par šo darbu ir jamaksā 16 eiro par vakcinēšanu (un pacienta pārliecināšanu);

- Pavļutam ir jāatlaiž Juhņēviča un Vakcinācijas birojs;

- Kariņam ir jāatlaiž Pavļuts;

- Saeimai ir jāatlaiž Kariņa valdība.

Novērtē šo rakstu:

96
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...