Kad Jūrmalas deputāta sievai nākas šķirties no viena pašvaldības uzņēmuma amata, viņu ātri iekārto citā
Pietiek lasītājs19.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja valsts kapitālsabiedrībās un pašvaldību kapitālsabiedrībās valdes locekļa iecelšanai atklāts konkurss ir ar likumu (plašākā nozīmē) noteikta obligāta prasība, tad Jūrmalas pilsētas pašvaldībā tā ir izvēle. Un galvenais izvēles kritērijs ir nevis neatliekama nepieciešamība - pēkšņi atteicies no amata pienākumu pildīšanas vienīgais valdes loceklis, bet gan laulātā attiecības ar Jūrmalas pilsētas domē pārstāvētā politiskā spēka ZZS deputātu Jāni Lediņu.
Īpaši ietekmīgā ZZS deputāta Jāņa Lediņa, ietekmes izrādīšana, realizējot varas pozīcijas, ir iespaidīga.
11.10.2017 Jāņa Lediņa dzīvesbiedrene, sieva Ligita Maziņa tiek iecelta Jūrmalas pilsētas domes kapitālsabiedrībā SIA "Jūrmalas ūdens" par valdes locekli.
Tomēr, lai ieceltu dzīvesbiedreni Ligitu par valdes locekli, J. Lediņam bija jāveic mājas darbs: jāpierunā Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis grozīt Jūrmalas ūdens statūtus un izveidot JAUNU, trešā valdes locekļa amata vietu.
Tā arī notiek. Ārkārtas dalībnieku sapulcē Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis vienpersoniski nolemj grozīt SIA "Jūrmalas ūdens" statūtus, izveidot trešā valdes locekļa amata vietu un iecelt L. Maziņu bez konkursa un jebkādiem citiem lietderības apsvērumiem par trešo valdes locekli. Viss tas norisinās vienā dienā.
Tā kā Gata Trukšņa lēmumam nav argumentācijas, tad novērtēt tā pamatojumu un atbilstību likumam nav iespējams. Atliek tikai secināt, ka tā ir koruptīva rīcība. Kamdēļ, lai neizpalīdz čomam, ar kuru katru dienu Gatis spēlē golfu, ceļo uz Turciju un citām brīnišķīgām pasaules malām, kur golfs ir atbalstīts sporta veids, kā arī kā tad lai nepasaka paldies Jānim par Gata pozīcijas saglabāšanu ZZS rindās pēc visiem psihotropo vielu lietošanas nedarbiem.
Viss jau būtu labi, ja ne tas SIA "Jūrmalas ūdens" kolektīvs un tā modrā acs! Kura tomēr pamana, ka deputāta sieva sāk slēgt fiktīvus darījumus, pieņem darbā sava vīra labākā drauga bijušo sievu bez kompetences attiecīgā amata pienākumu veikšanai, aicina savu vīru, Jūrmalas pilsētas domes deputātu piedalīties iknedēļas darbinieku sanāksmēs ar neskaidru un likumā nenorādītu kompetenci.
Grūti iedomāties, kurā likumā ir ierakstīts, ka pašvaldības deputāts ir tiesīgs dot tiešus norādījumus kapitālsabiedrības darbiniekam, ko darbinieks drīkst teikt, ko darīt, kā pildīt savus darba un amata pienākumus, lai neiestātos negatīvas sekas.
Varas demonstrācijas norieta brīdis sākas, kad kapitāla daļu turētāja lēmumu pieņemšanas tiesības uz likuma pamata tiek izņemtas no Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja pienākumiem un pārceltas domes izpilddirektora pienākumos.
J. Lediņam nepaveicas. Izpilddirektors nespēlē golfu, iet katru dienu uz darbu un tāpat kā visas pārējās Latvijā esošās pašvaldības amatpersonas uzskata, ka valdes locekļi ir jāieceļ atklātā konkursā.
Pienāk liktenīgais 2020.gads: tiek izziņots SIA "Jūrmalas ūdens" valdes konkurss uz vakantiem 3 valdes locekļu amatiem, kur viens ir valdes priekšsēdētāja amats.
Protams, deputāta sieva piesakās, bet vienā brīdī pēkšņi izstājas no turpmākas dalības konkursā. Jo, kā izrādās, konkurss ir īsts un pavisam nopietns. Ir jāgatavojas, jāprezentē savas zināšanas un atbilstība. Ar to, ka tu esi deputāta sieva, izrādās, NEPIETIEK!
KO NU? Jāvelk konkursa norise, varbūt paveicas un līdz vēlēšanām varēs saņemt valdes locekles amata algu kā abonenta maksu. Alga kā abonenta maksa tiek saņemta faktiski līdz 2021.gada pašvaldību vēlēšanām, proti, 2021.gada 9.martam, neraugoties uz faktu, ka kopš pieteikšanās dalībai valdes konkursā L. Maziņa faktiski vairs neveica valdes locekles amata pienākumu izpildi.
2021.gada 11.marts: ieraksts Komercreģistrā, ka Ligita Maziņa atcelta no SIA "Jūrmalas ūdens" valdes locekļa amata pienākumu pildīšanas.
Bet uztraukumam nav pamata. Deputāta sieva 2021.gada 9.martā tiek iecelta par valdes locekli Jūrmalas pilsētas pašvaldības sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Veselības un sociālās aprūpes centrs - Sloka".
Iecelšanas nodrošināšanai tiek izmantota iepriekš rezultātu guvusī shēma. Proti, 2021.gada 9.martā tiek grozīti „Veselības un sociālās aprūpes centra – Sloka” statūti, palielinot valdes locekļu skaitu no viena uz diviem. Vēršama uzmanība, ka saskaņā ar Komercreģistrā reģistrēto informāciju kapitālsabiedrībai kopš tās ierakstīšanas komercreģistrā (2004.gada) ir bijusi tikai viena valdes locekļa amata vieta, proti, 17 gadus varēja veiksmīgi vadīt centru viens valdes loceklis.
Jaunizveidotajā valdes locekļa amata vietā tajā pašā dienā ieceļ bez konkursa deputāta sievu L. Maziņu. Kāda neatliekama nepieciešamība to ir spiedusi darīt vienas dienas laikā - gan veikt grozījumus statūtos, gan iecelt jaunizveidotā valdes locekļa amata vietā deputāta sievu –, protams, ka nav minēts. Ja tā padomā, kāda tā varētu būt? Ja nu vienīgais valdes loceklis pēkšņi ir miris...
Bet šeit nav tas gadījums. Un konkursam bija jābūt.
Neraugoties uz faktu, ka Ligita Maziņa ir iecelta par valdes locekli Jūrmalas pilsētas pašvaldības SIA "Veselības un sociālās aprūpes centrs - Sloka" valdes locekles amatā 2021.gada 9.martā, ieraksts Komercreģistrā tiek veikts tikai 2021.gada 31.martā, tādējādi pieļaujot gandrīz mēnesi ilgu periodu, kad ir sniegtas nepatiesas ziņas trešajām personām par aprūpes centra pārstāvjiem jeb paraksttiesīgajām personām. Visu pirms valdes loceklim Prolim Guntaram mainīts pārstāvības apjoms - no valdes loceklis uz priekšsēdētājs, no tiesības pārstāvēt atsevišķi uz kopā ar visiem.
Iespējams, tas ir saistīts ar pašvaldību vēlēšanu sarakstu iesniegšanu. Jo ieraksts Komercreģistrā parādījās ar brīdi, kad ZZS iesniedz deputātu kandidātu sarakstu 2021.gada pašvaldību vēlēšanām. Kurā deputāta sieva nav norādīta kā bezdarbniece, bet gan kā aprūpes centra valdes locekle.
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
