Kad gaidāms papildinātais “Viltvārdis”, kad “Valstsgribis”, kad Indriķa Latvieša grāmatas
Lato Lapsa23.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Laikam pats esmu vainīgs, ka pēdējā laikā aizvien vairāk cilvēku man jautā: kad īsti gaidāms grāmatas „Viltvārdis” otrais, papildinātais izdevums, kad – „Viltvārža” turpinājums un kā tas īsti sauksies, bet kad klajā nāks manā kā izdevēja aizgādībā nonākušās Indriķa Latvieša „Baiļu” sērijas grāmatas un pirmām kārtām jau romāns „Nāve”, kas ticis solīts un solīts jau ilgi. Mēģināšu visu izstāstīt – cik nu mūsu laikos vispār kaut ko var prognozēt.
Tātad – vislabākās ziņas ir tās, ka Indriķa Latvieša romāns „Nāve”, kas ir jau ceturtais megapopulārajā „Baiļu” sērijā, grāmatnīcās nonāks vēl oktobrī, visticamākais, tā pašās pēdējās dienās.
Man nez kāpēc šķiet, ka Kariņa valdība šai sakarā pieļāva lielu kļūdu, neaizklapējot ciet arī grāmatnīcas, taču patiesībā jau tas neko īpašu nedotu, - man kā izdevējam bija sagatavots arī plāns „B” gadījumam, ja grāmatnīcas būtu ciet. Interneta laikmetam, ziniet, ir milzīgi plusi.
Savukārt vēl labākas ziņas ir tās, ka šī būs tikai pirmā romāna „Nāve” daļa. Autora (vai autoru) iecere izrādījās tik grandioza, ka vienā grāmatā neietilpa. Cik es zinu, autors (autori) jau ir ķērušies pie „Nāves” otrās daļas rakstīšanas, tā ka tās nonākšana pie lasītājiem ir dažu mēnešu jautājums.
Un ir vēl citas labas ziņas Indriķa Latvieša daiļrades cienītājiem. Neko daudz nedrīkstu teikt, bet varbūt vēl šogad pie lasītājiem nonāks vēl viena viņa grāmata, kas ietrunējušo Latvijas valsts varu varētu satricināt vēl pamatīgāk nekā romāns „Nāve”.
Protams, es labi saprotu un zinu, ka ir ļoti daudz cilvēku, kurus pirmām kārtām interesē, kad vienreiz klajā nāks manis solītās un solītās, un atkal solītās grāmatas par Egilu Levitu.
Te nu man jāatvainojas – savās prognozēs tiešām esmu bijis pārlieku optimistisks. Sekojot ziņām par kratīšanām un kriminālprocesiem, jūs lieliski redzat, cik milzīga ir pretdarbība un kādi resursi tiek likti lietā, lai grāmatu iznākšanu nepieļautu vai vismaz aizkavētu.
Protams, visa šī pretdarbība dod arī milzīgu ieguldījumu topošo grāmatu saturā, bet arī šīs jaunās informācijas apstrādāšana prasa laiku. Līdz ar to mana prognoze ir šāda:
1) apmēram tajā laikā, kad Egils Levits atzīmēs trīs gadus valsts prezidenta amatā, klajā nāks grāmatas „Viltvārdis” otrais, papildinātais izdevums – vismaz par trešdaļu biezāks, ar nopietnu jaunu faktu apjomu, jā, arī ar pilnīgi jaunu grāmatas vāka risinājumu, ko ir puslīdz apņēmies veidot viens no, ja tā varētu teikt, aktuālākajiem Latvijas mūsdienu māksliniekiem. Uzminiet nu paši – kurš tas varētu būt;
2) savukārt, ja ar mums un jums, un, galvenais, grāmatas galveno „varoni” viss būs labi, 2023. gada pavasarī – tātad pāris mēnešus pirms Egila Levita (ne)pārvēlēšanas termiņa klajā nāks „Viltvārža” turpinājums. Kā tas sauksies – „Valstsgribis”, „Valstsgrābis”, „Valstsgrābslis” vai vēl kaut kā – to mēs redzēsim. Visam savs laiks.
Ak, jā, un vēl man jautā – bet kad normāli cilvēki, kurus neinteresē visa šī politika, beidzot var cerēt sagaidīt jaunu Lato Lapsas ceļojumu grāmatu. Atbildu – nākamgad. Un tā būs par Āfriku. Par vismelnāko Āfriku. Par to, kuru Džozefs Konrads pamatoti nodēvēja par Tumsas sirdi.
Atliek tikai tāds sīkums kā visu sasolīto izpildīt. Darīšu, ko varēšu.
Seko mums 
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
