Kad cigaretes nesmird jeb „Marlboro” un „IQOS” ražotāja dubultā morāle Krievijā
Pietiek lasītājs09.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Viens no pasaules milžiem tabakas izstrādājumu ražošanā Philip Morris jau 24.martā, „tikai” mēnesi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā sabiedrības masu kritikas ietekmē paziņoja, ka it kā strādājot pie iespējām pamest Krievijas tirgu, pievienojoties daudziem starptautiskiem uzņēmumiem, kas samazina savu darbību valstī pēc tās iebrukuma Ukrainā. Tomēr līdz pat šai baltai dienai tas nav noticis, gluži pretēji – cigarešu Marlboro un smēķējamo ierīču IQOS ražotājs nostiprina savas pozīcijas Krievijas tirgū, ieņemot to tabakas industrijas pārstāvju vietu, kas pēc sankciju ieviešanas pret Krieviju vai jau uzreiz pēc iebrukuma Ukrainā pameta Krievijas tirgu, kā arī paplašinot savu ražotni pieaugošā pieprasījuma apstākļos.
Kā vienīgo iemeslu aiziešanai no Krievijas tirgus Philip Morris minēja nevis faktu, ka neatbalsta Krievijas sākto karu Ukrainā, bet gan to, ka nabadziņiem kļuvis grūti strādāt. Protams, netika bārstīti arī izteikumi par atbalstu ukraiņiem, taču tie izrādījās tikai vārdi, kad runa ir par sešiem procentiem no kompānijas globālajiem ieņēmumiem (ceturtā lielākā cigarešu ražotāja Philip Morris portfelī 6% aizņem ieņēmumi no pārdošanas Krievijā).
Turklāt tieši Krievija ir viens no centrālajiem reģioniem, kur nopietnas mārketinga aktivitātes veiktas jaunās IQOS cigarešu alternatīvas izaugsmei. Pēc pašas kompānijas paustā, Krievija ir otrais lielākais IQOS produktu patērētājs pasaulē, patērējot piecus procentus no visas Philip Morris radītās IQOS produkcijas.
Uzņēmumā Krievijā joprojām strādā 3200 darbinieku, un neviens nav atlaists. Gluži pretēji, ražošanas jaudas pat ir palielinātas paaugstinātā pieprasījuma dēļ. Diezgan loģiski – tā kā citi importa cigarešu ražotāji no Krievijas tirgus ir aizgājuši, Philip Morris ir iespēja Winston, Chesterfield u.c. Rietumu cigarešu cienītājus pārvilināt pie sevis un uzsēdināt uz savas produkcijas adatas, jo gluži vienkārši citu ārzemju ražotāju smēķējamie Krievijā nav pieejami.
Reuters nesenajā izmeklēšanas ziņojumā sīki izklāstīja ciešās attiecības starp Philip Morris un Krievijas lielākā cigarešu izplatītāja TC Megapolis dibinātāju un vēl nesen valdes priekšsēdētāju Igoru Kesajevu. Nav nekāds noslēpums, ka I. Kesajevam pieder uzņēmums, kas ražo ieročus Krievijas militārajām vajadzībām.
I. Kesajevs ir viens no Krievijas bagātākajiem cilvēkiem, kas savu bagātību ieguvis, pateicoties cigarešu izplatīšanai. Deviņdesmito gadu sākumā British American Tobacco un citi cigarešu ražotāji izmantoja haotiskos apstākļus, kādi Krievijā bija pārejas periodā no PSRS iekārtas uz it kā demokrātisku valsti, lai izmantotu likumdošanas nepilnības un nodrošinātu nelegālo cigarešu importu. Ap to laiku I. Kesajevs izveidoja importētāju uzņēmumu, lai palīdzētu lielajiem cigarešu ražotājiem jeb Big Tobacco uzņēmumiem iekļūt Krievijas tirgū. 1998. gadā viņš nodibināja uzņēmumu TC Megapolis.
Laika gaitā, daļēji pateicoties personīgajiem kontaktiem, ko viņš izveidoja ar Philip Morris vadītājiem Šveicē, I. Kesajevs izveidoja TC Megapolis par lielāko cigarešu izplatītāju Krievijā. 2013.gadā Philip Morris un Japan Tobacco International iegādājās šī uzņēmuma akcijas par 750 miljoniem ASV dolāru.
Pat to laiku I. Kesajeva biznesa portfelis palielinājās, iekļaujot V.A. Degtjareva rūpnīcu, kas ražo daļu no ložmetējiem un prettanku un pretgaisa ieročiem, kurus, iespējams, izmanto Krievijas iebrucēji Ukrainā.
Lielajiem tabakas uzņēmumiem nekad nav bijusi sveša karadarbības un konfliktu izmantošana savu biznesu palielināšanā. Kā nekā – stresa nomāktajiem karavīriem, kuriem nepieciešama liela drosme, lai dotos uzbrukumā vai aizstāvētos, paaugstināto spriedzi var gribēties mazināt, uzraujot pa dūmam. Kā rāda līdzšinējā pieredze, visos karos, arī jau Pirmā pasaules kara laikā, karavīriem tika piegādāts ne tikai grādīgais, bet arī smēķējamais. Tieši Pirmais pasaules karš izrādījās pagrieziena punkts tabakas nozares nostiprināšanā Rietumu sabiedrībā, kas pavēra iespēju lielajiem tabakas ražotājiem vairākkārtīgi palielināt savus noieta tirgus.
Philip Morris ne tikai aktīvi darbojas Krievijā, bet arī piegādā savas cigaretes Ukrainas karavīriem, lai uzsēdinātu viņus uz adatas un jau pēc kara beigām viņi turpinātu pīpēt jau kā no nikotīna atkarīgi cilvēki un priekšroku dotu tieši Philip Morris ražojumiem.
Visos laikos lielie cigarešu ražotāji gaidījuši līdz pēdējam brīdim, lai izvestu no valstīm, kurās sācies karš, savas rūpnīcas. Šajā gadījumā izrādījies, ka tieši Philip Morris nespēj atteikties no iespējas paplašināt savu biznesu uz kara un nevainīgu cilvēku nogalināšanas rēķina. Ne velti Philip Morris jau sākumā pateica, ka nevis aizies no Krievijas tirgus, bet gan samazinās mārketinga aktivitātes. Tas arī notiek. Jo kāpēc tērēt naudu mārketingam, ja visi pārējie – godprātīgie konkurenti no Krievijas tirgus ir aizgājuši?
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
