Iesaki rakstu: 
Krievijas ilggadējais ārlietu ministrs S.Lavrovs paziņojis, ka nepieciešams palielināt Kolektīvās drošību līgumu organizācijas (KDLO) miera uzturētāju potenciālu, lai varētu piedalīties Apvienoto Nāciju Organizācijas miera uzturēšanas spēkos
KDLO tika izveidota īsi pēc PSRS un Varšavas pakta valstu alianses izjukšanas, lai turpinātu uzturēt pretspēku NATO. Pašlaik KDLO ietilpst Krievija, Kazahstāna, Armēnija, Uzbekistāna, Tadžikistāna un Kirgizstāna. Proti, visas bijušās PSRS republikas, kuras vēl joprojām ir palikušas Krievijas interešu sfērā vai kuras dažādu iemeslu dēļ faktiski ir atkarīgas no Krievijas labvēlības. Nav mazāko ilūziju, ka visām KDLO dalībvalstīm ir viena ideoloģiskā platforma. Tad kādi militārie formējumi ietilpst KDLO, kurus tik ļoti vēlas iesaistīt Lavrovs ANO vadītajās miera uzturēšanas misijās?
Tātad KDLO no Krievijas ir: 98.gaisa desanta divīzija (Ivanova), 31.trieciendesanta brigāde (Uļjanovska). No Kazahstānas: 37.trieciendesanta brigāde, Jūras kājnieku bataljons. No Baltkrievijas: 1.specnaza brigāde. No Armēnijas, Kirgīzijas un Tadžikistānas ir pa bataljonam. Plānots KDLO iekļaut kā Krievijas Ārkārtējās situācijas ministrijas vienības, tā arī Iekšlietu ministrijas speciālās uzdevumu vienības. Analoģiskas vienības ir iesaistītas arī no Baltkrievijas un Kirgīzijas. KDLO ietvarā ir arī Krievijas aviācijas vienība, kura dislocēta Kirgīzijā.1
Labi, bet kāds ir miera uzturētāju pienākums? Miera uzturētāji aizsargā civiliedzīvotājus, aktīvi novērš konfliktus, samazina vardarbību, stiprina drošību un pilnvaro valstu varas iestādes uzņemties šos pienākumus.2
Pag, vai nu Lavrovam ar humora izjūtu ir savdabīgi, vai arī es kaut ko nesaprotu. KDLO sastāvā faktiski ir vieni rīkļurāvēji. Karavīri vai policisti, kuri mācīti tikai ātri nogalināt, bet te viņus par miera uzturētājiem pataisa. Tikpat labi arī varētu teikt, ka tagad plēsīgie zvēri ēdīs zāli vai arī sērijveida slepkava iecelta slimnīcā par ķirurgu.
KDLO militārais kontingents pēc būtības nevar pildīt miera uzturēšanas spēku funkcijas, jo vienkārši tam nav mācīti. Viņi mācīti pavisam citiem mērķiem.
Pat ar neapbruņotu aci redzams, ka KDLO dominējošo stāvokli ieņem Krievijas spēki. Faktiski – KDLO ir Krievijas veidota un tās interesēm kalpojoša institūcija.
Ja tā paskatāmies, uz kurieni tad Krievija līdz šim ir sūtījusi savas misijas? Vismaz dažus gadījumus.
Piedņestra – konflikts aizsākās 1990. gadā tā brīža padomju Moldāvijā, kad krieviski runājošā minoritāte Piedņestras reģionā atšķēlās un vienpusēji pasludināja neatkarību.3
Dienvidosetija - Gruzija, atgūstot neatkarību 1991. gadā, Zviada Gamsahurdijas vadībā centās atgūt kontroli pār autonomijām. Dienvidosetijā tas izvērtās pusotru gadu ilgā karā ar aptuveni 1000 cilvēku upuriem. 2008.gadā konflikts saasinājās. 4
Abos iepriekšminētajos gadījumos konflikta iemesli bija Krievijas pretdarbība neatkarīgu valstu izveidē, proti, šīs valstis vēlējās iziet no Krievijas ietekmes zonas.
Ja tā paskatās, ļoti savdabīga situācija. Krievija bija tieši iesaistīta, lai konflikti rastos, un tad sūta uz turieni savus miera uzturēšanas spēkus.
Krievija arī centās panākt, lai tās miera uzturēšanas spēki tiktu nosūtīti uz Ukrainas konflikta vietām.
Krievijas attīstītajā hibrīdkarā tā sauktie „miera uzturētāji” ir viena no metodēm, kā bez tradicionāla, atklāta uzbrukuma īstenot savas intereses Ukrainā.5
Kā redzams, šāds Krievijas taktiskais gājiens jau ir bijis sen. Pati cieši iesaistīta konflikta izveidē un tad sūta savus miera uzturēšanas spēkus. Jāatzīst, ka jau PSRS plaši piekopa līdzīgu taktiku. Izraisīja nemierus un tad ieveda savu karaspēku kā “atbrīvotājus”, lai pasargātu darbaļaudis. Te jāsaka – viss jaunais ir labi aizmirsts vecais.
Visticamāk, ka arī pati Krievija patiesībā saprot, ka tās “miera uzturēšanas” operācijas neizskatās pārāk labi, tamdēļ meklē iespēju, ka sevi nomaskēt. KDLO tieši neder, jo īsti neviens pasaulē šo organizāciju par nopietnu neuzskata. Tad nu jāmēģina “palīst” zem kāda “jumta”. Kādēļ tad neiet uz visu banku un necensties kļūt par ANO misiju sastāvdaļu?
Interesanti, šie Krievijas centieni kļūt par “miera uzturētājiem” ir saistīti jau ar pašas Krievijas izveidotiem konfliktiem, vai tikai plānotiem?
Manuprāt, ANO vajadzētu skaidri un gaiši pateikt, ka valstis, kuras pašas īsteno agresiju, miera uzturēšanas operācijās nevar piedalīties. Pretējā gadījumā, runājot līdzībās, sanāktu, ka uz aitu ganībām notikušajām nekārtībām tā vietā, lai nosūtītu ganu, tiktu aizsūtīts izsalcis vilks.
1 https://military-kz.ucoz.org/index/vojska_odkb_ksor/0-63
2 https://peacekeeping.un.org/en/what-we-do
3 https://www.apollo.lv/4674863/vai-piednestras-konflikts-uzliesmos
4 https://www.delfi.lv/news/krievijas-gruzijas-karam-10/krievijas-gruzijas-karam-10-ka-sakas-brunotais-konflikts.d?id=50262795
5 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/politologs-kopeju-miera-uzturesanas-speku-ievesana-ukraina-lautu-reali-palidzet-ukrainai.a94126/
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
