Iesaki rakstu: 
Staķis ir uzsācis jaunu afēru. Uzsācis piemērotā laikā, kad līdz vēlēšanām ir palikuši divi gadi, tas ir pietiekoši, lai blēdību arī pabeigtu.
Par ko ir runa. Staķis grib realizēt gaismekļu nomaiņu Rīgā par 60 miljoniem eiro. Turklāt izvēloties finansēt to caur PPP (publiskā un privātā partnerība) projektu.
Tiem, kuri ikdienā ir patālu no projektiem un finansējumiem, paskaidroju, ka PPP ir veids, kā piesaistīt finansējumu no privātā biznesa. Bieži vien kopā ar tehnoloģijām un paša projekta realizāciju.
PPP finansējums parasti ir dārgāks par kredītiestāžu finansējumu un ir lietderīgs tikai tai gadījumā, ja projekta realizētājam ir kādas unikālas tehnoloģijas, kas ļauj naudas sadārdzinājumu kompensēt ar lētākām investīcijām vai uzturēšanas izmaksām, vai arī nav iespēju citādi nofinansēt, taču tas nav Rīgas gadījums.
Šobrīd es šeit saskatu tikai vēlmi ierobežot konkurenci un sagatavot augsni "vajadzīgā" investora izvēlei. Nedomāju, ka kādam ir tik unikālas tehnoloģijas gaismekļu jomā, lai to dēļ vajadzētu taisīt PPP. Lētāk būs piesaistīt finansējumu kredītu vai obligāciju veidā un tad nomainīt gaismekļus, ja tik ļoti gribas.
Par prioritātēm. Vai patiešām gaismekļu neekonomiskums ir Rīgas pilsētas pirmā un galvenā problēma, kur investēt 60 miljonus eiro? Daudz un bieži esmu Rīgā. Neesmu manījis, ka apgaismojums mani traucētu.
Taču ir viena problēma, kas reāli traucē, un tie ir ceļi, ietves un pagalmi. Ja jums būtu iespējas investēt 60 miljonus Rīgā, kur jūs ieguldītu? Ceļos vai gaismekļos?
P.S. Ir tāda priekšnojauta, ka par gaismekļu uzstādīšanas un "pieskatīšanas" cenām brīnīsimies tāpat kā par stabiņiem un to mazgāšanu. Ja pareizi atceros, tad Ķīnas ražojuma iepirkuma un uzstādīšanas cenu attiecība bija 1 pret 13.
Seko mums 
Uz bijušo Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) direktoru Džeimsu Komiju krīt aizdomu ēna par aicinājumu nogalināt Donaldu Trampu. Komijs ievietoja instagramā fotogrāfiju ar gliemežvākiem, izkārtotiem skaitlī “8647”, un parakstu: “Foršs gliemežvāku veidojums manā pludmales pastaigā.”
Cilvēka eksistence nav reducējama tikai uz ārējiem normatīvajiem ietvariem vai sabiedrības uzspiestām struktūrām. Jau kopš dzimšanas indivīdam piemīt fundamentālas spējas — uztvere, domāšana, izvēle —, kas veido viņa personīgo patiesības izpratni. Šīs spējas kalpo kā pamats gan ētiskai, gan tiesiskai autonomijai.
Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
