Nepieredzējušā Edmunda Sprūdža izvirzīšana premjera amatam ir bijis tikai māņu solis, lai novērstu uzmanību no īstajiem Zatlera reformu partijas (ZRP) premjera kandidātiem, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Kā īstie ZRP kandidāti minēti auditorkompānijas BDO Invest Rīga valdes priekšsēdētājs Andris Deniņš un kādreizējais Valda Zatlera kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs. Kad Pietiek pirms pāris nedēļām Sprūdžam jautāja, vai viņš nejūtas kā „izmisuma” izvēle un patiesībā varētu nebūt īstais ZRP premjera kandidāts, viņš to kategoriski noliedza, sakot, ka „neesmu nekāda kāpurķēde, ko pamest zem tanka”.
Ne Deniņš, ne Rinkēvičs nav ZRP biedri. Deniņš nenoliedza, ka ar viņu ir runāts, bet atturējās atklāt, vai par premjera amatu. Tāpat Deniņš neizpauda, kuri konkrēti ZRP pārstāvji ar viņu runājuši. Toties viņš bija gatavs klāstīt savu redzējumu par valstī nepieciešamajām reformām, kas sakrīt arī ar ZRP programmatisko piedāvājumu. Deniņš savulaik bijis Latvijas ceļa biedrs, bet neesot partijā pārreģistrējies.
Rinkēvičs informāciju par to, ka varētu būt ZRP premjera kandidāts kādā no pēcvēlēšanu sarunu raundiem starp partijām, nevēlējās komentēt, bet lika noprast, ka nav šādā piedāvājumā ieinteresēts. Rinkēvičs tiek uzskatīts par Zatlera rīkojuma Nr.2 idejisko arhitektu un viņa nominēšana varētu dot skābekli to Zatlera politisko oponentu argumentācijai, kuri lēmumā par 10. Saeimas atlaišanu saskata eksprezidenta savtīgos motīvus, proti, platformas radīšanu savai politiskajai nākotnei.
Ja šis scenārijs par „oficiālo” un „īsto” premjera kandidātu piepildīsies, ZRP jau ar pirmajiem lēmumiem būs parādījusi, ka ir apguvusi vecās politiskās elites iecienītu taktiku – publiskai apspriešanai izvirzīt kandidātus, par kuru apstiprināšanu amatā patiesībā nav gatava cīnīties, un aizkulisēs apspriest citu, „īsto” kandidātu.
Par to, ka Deniņa vārds ir starp iespējamiem ZRP premjera kandidātiem, avoti partijā Pietiek norādīja jau pirms oficiāli tika nosaukta Sprūdža kandidatūra. Viņš tika dēvēts par „rezerves” kandidātu. Savukārt spekulācijas par Rinkēviča saistību ar ZRP turpinās, iespējams, tādēļ, ka viņš uztur kontaktus un neliedz savu viedokli ne Zatleram, ne bijušajiem kolēģiem prezidenta kancelejā, kas aktīvi iesaistījušies jaunajā partijā. Rinkēvičs arī nenoliedza, ka ir palīdzējis ZRP ārpolitiskās programmas tapšanā, tā arī nesniedzot konkrētu atbildi, vai būtu gatavs uzņemties ārlietu ministra pienākumus, par ko arī jau nedēļām ilgi nerimst runas politikas kuluāros.
Deniņam kā BDO Invest Rīga šefam līdzi stiepjas sena vēsture un korporatīvās saites vecās biznesa, politiskās un advokātu elites aprindās. Viņa vadītā auditorkompānija ir bijis spēlētājs pagājušā gadsimta 90. gados sāktajā privatizācijas procesā, kur BDO Invest Rīga veicis privatizējamo uzņēmumu novērtējumu, ietekmējot to pārdošanas cenu. Tāpat par Deniņu tiek runāts kā par pietuvinātu tam politiski ekonomiskajam grupējumam, kuru pārstāvēja Andris Šķēle, advokāts Andris Grūtups, arī pašreizējais Valsts prezidents un ilggadējais Unibankas šefs Andris Bērziņš. Deniņš Pietiek neapstiprina, ka savulaik tieši BDO Invest Rīga birojā notikušas ietekmīgu politiķu, biznesa cilvēku un juristu tikšanās, kurās izstrādātas privatizācijas shēmas. Citi avoti neoficiāli pieļauj, ka vecās saites varētu aizskart īstās stīgas, lai tautsaimnieks Bērziņš premjera amatam izvirzītu Deniņu. Savukārt Rinkēviča kandidatūru varētu atbalstīt gan Saskaņas centrs, gan Vienotība pie nosacījumiem, ja pēcvēlēšanu matemātika prasītu kompromisu un nedotu izredzes Valda Dombrovska trešajai valdībai.
„Par valsts attīstības notikumiem un tendencēm esmu runājis visās iespējamās vietās, gan birojā, gan ārpus tā, arī ar jūsu nosauktajām personām. 15 gadus atpakaļ, kad ekonomiskie procesi sāka attīstīties Andris Šķēle bija viens no tiem, kas ļoti argumentēti par to runāja, bija interesanti satikties un runāt,” saka Deniņš un piebilst: „Ar Andri neesmu saticies gadus divus.” Jautāts, vai ar pašreizējo Valsts prezidentu Andri Bērziņu ir saistīts personiskām attiecībām un viens otru uzrunā uz „Tu”, Deniņš atbild, ka respektējot Bērziņa tagadējo statusu, „šobrīd vairs noteikti ne”.
Savukārt par Rinkēviču neoficiāli izskan, ka viņam kā iespējamam premjera kandidātam varētu būt savs redzējums uz to, kādai jābūt nākamajai valdības koalīcijai un konkrēti – ka tajā būtu jāiesaista Saskaņas centrs (SC). Tā daļēji balstās arī paša Rinkēviča atklātajā detaļā, ka viņa kabinetā Rīgas pilī 2010. gada oktobrī pēcvēlēšanu nedēļā gandrīz tapa vēsturiska izlīguma vienošanās starp Valdi Dombrovski (Vienotība) un SC līderi Jāni Urbanoviču. Šobrīd plaša koalīcija no ZRP, SC un Vienotības būtu priekšnoteikums drosmīgu politisko reformu veikšanai, tostarp tas garantētu konstitucionālo vairākumu parlamentā, kas dotu iespēju ar Saeimas balsojumu veikt grozījumus Satversmē. Kārdinājums nekavēties un jau pēc vēlēšanām atstāt paliekošas pēdas vēsturē, grozot Satversmi, piemēram, attiecībā uz Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību un pilnvarām, esot arī Zatleram, saka viņam tuvu stāvoši avoti. To noteic arī politiskā loģika – ZRP, kurā dominē nepieredzējuši jaunpienācēji, varētu nebūt gatava veiksmīgam darbam valdībā un partijas politiskā nākotne ir neskaidra. Bet tieši no tā atkarīgas Zatlera izredzes nākamajās Valsts prezidenta vēlēšanās.






Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.