Kā ziņu aģentūra LETA melo sabiedrībai par mūsu nodokļu naudu un melus pārvērtusi biznesā
Pietiek lasītājs05.03.2024.
Komentāri (59)
Iesaki rakstu: 
4. martā ziņu aģentūrai LETA tika nosūtīta informācija, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzsāktajā krimināllietā saistībā ar Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) iepirkumiem par programmēšanas pakalpojumiem 2021.g.vēlēšanu organizēšanā pēkšņi trīs reizes sarukuši zaudējumi un apsūdzētas vairs tikai divas, nevis četras personas. Proti, prokuratūra 01.03.2024. cēlusi apsūdzību un spējusi saskatīt vairs tikai 56 265 € zaudējumus, nevis, kā iepriekš KNAB 22.02.2024. paziņojis, ne mazāk kā 149 920 € zaudējumus.
Ziņu aģentūrai LETA tika nosūtīti fakti un dokumenti par būtiskām pretrunām KNAB krimināllietā, kuras rezultātā programmēšanas pakalpojumu izmaksas vēlēšanās pēkšņi pieaugušas 20 – 50 reizes. Proti, pirms KNAB krimināllietas tās bija 150 000 – 400 000 €, bet pēc KNAB krimināllietas pēkšņi uzaugušas uz 2025.g. – 6.28 milj. €, un parādījusies jauna, pirms tam nebijusi izmaksu pozīcija – tukšajos gados, kad vēlēšanas nenotiek, vēlēšanu izmaksas būs 2027.g. – 1.0 milj. € un 2028.g. – 1.2 milj. €.
Šādas ziņas publicēt nedrīkst, jo tās kaitē „Jaunās Vienotības” (JV) valdībai apgūt un izšķērdēt mūsu nodokļu naudu. Daļu no šīs naudas JV valdība atmet aģentūrai LETA caur valsts fondiem, lai LETA nepublicē neko sliktu par JV valdības nedarbiem, bet tieši pretēji – melo sabiedrībai un slavē JV. Šādiem uzdevumiem LETĀ pieņemti darbā naivi un aprobežoti personāži kā Kristaps Ūgainis.
LETA, Kristaps Ūgainis 04.03.2024. izplatījis medijiem savu izdomājumu: Prokuratūra apsūdz četras personas par 149 920 € zaudējumiem valstij KNAB uzsāktajā krimināllietā.
Prokuratūras komunikāciju vadītāja Ieva Šomina 05.03.2024. informēja: Pirmkārt, LETA nav interesējusies prokuratūrā par minēto krimināllietu. Otrkārt, apsūdzētas divas personas un zaudējumi aprēķināti 56 265 €.
Tātad zaudējumu apmēru LETA palielinājusi trīs reizes, bet apsūdzēto skaitu – divas reizes un nav publicējusi pašu galveno – vēlēšanu izmaksu pēkšņo pieaugumu 20 – 50 reizes. LETA melus 04.03.2024. pārpublicējuši TVNET, Apollo, Jauns.lv un daudzi citi mediji.
LETA melo mums par mūsu pašu nodokļu naudu un vēl nopelna ar to. Meli pārvērsti biznesā. Jautājums – cik ticamas ziņas ir Latvijā? Uz kādiem principiem un ar kādu ētiku strādā ceturtā vara – mediji? Kur pazuduši un kāpēc klusē lielie dezinformācijas mednieki – re:baltica, re:chek un pārējie? Savukārt melu pārpublicētāji – TVNET, Apollo, jauns.lv nav pat pārbaudījuši LETA melus, bet akli tos izplatījuši visai sabiedrībai un tos sauc par “uzticamām ziņām”. Latvijas mediju telpa strauji degradē. Savukārt pret publikācijām ar piespraudi “Uzticamas ziņas” jāizturas īpaši kritiski.
Seko mums 
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
