Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2011.gada nogalē tika sastādīta jaunā, 11.Saeimas valdība, kuras sastāvā darbu kā labklājības ministre uzsāka sabiedrībā maz pazīstamā Ilze Viņķele. Ambīciju un nekaunības šai kundzei nekad nav trūcis, tādēļ viņa strauji ķērās pie sava tēla veidošanas un popularizēšanas. Kā to visātrāk un vienkāršāk var paveikt? Ļoti vienkārši - iedarbojoties uz sabiedrības viedokli, proti, atmaskojot kādu zagli vai izšķērdētāju.

Pēc Viņķeles pārliecības, tikai nomelnojot kādu citu sabiedrības acīs, var celt savu vērtību un veidot pozitīvo tēlu. Pirmā, pret kuru Viņķele gatavojās vērsties, bija Sociālās integrācijas valsts aģentūras direktore Regīna Simsone. Jau novembrī no Saeimas tribīnes viņa publiski nomelnoja iestādes vadītāju, bet šajā brīdī viņai nebija atbalsta no galvenās palīdzes, ģimenes draudzenes un ministres biroja darbinieces Maijas Poršņovas. Toties bija šīs pašas kundzes spiediens atrast sabiedrībā pamanāmāku kandidātu, lai celtu Viņķeles atpazīstamību un veidotu ministres pozitīvo un varonīgo godīgās cīnītājas tēlu.

Kandidāts nebija tālu jāmeklē – sabiedrībā atpazīstamākā no Labklājības ministrijas iestāžu vadītājiem bija Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Baiba Paševica. Dažādi paskaidrojumi par visdažādākajām tēmām tika tūlīt pat no direktores pieprasīti, bet nebija, kam piesieties. Tad izdomāja jaunu veidu: ja nekā nav, var taču izdomāt un juridiski ietērpt kā tikai vajag. Ideju, domājot par savas ģimenes labklājību, nejauši piespēlēja Aleksejs Loskutovs.

No direktores tika pieprasīti paskaidrojumi, šoreiz jau par darba samaksas jautājumiem 2012.gadam. Mēneša laikā sešas reizes direktore gan mutiski, gan rakstiski sniedza skaidrojumus par darba samaksas jautājumiem, pierādot, ka 2012.gadā nekāds iztrūkums nav ieplānots un neveidosies. Skaidrojumi tika vienkārši ignorēti, jo tie nebija Viņķelei vajadzīgi, - mērķis bija pavisam cits. Galvenais bija paziņot sabiedrībai par kaut kādu iztrūkumu un rezultātā veidot drosmīgās un nesavtīgās cīnītājas tēlu.

Rezultātā 2012.gada 11.janvārī tika ierosināta disciplinārlieta, direktore atstādināta un publiskajā telpā paziņots, ka NVA budžetā nu „gandrīz jau” ir izveidojies iztrūkums 180 tūkst. LVL apmērā, Paševica pasludināta par izšķērdētāju un noziedznieci. Viņķele ar „savu atbalstītāju pulciņu to izdarīja nežēlīgi, izmantojot visnetīrākās un smalkākās «melnā PR» metodes. Sabiedrība tika pārsteigta ar pēkšņu, bet ļoti precīzi izplānotu uzbrukumu.

Viņa dzelžaini paštaisnā pārliecībā deklarē savu uzticību visaugstākajiem, vispareizākajiem ētikas, augstās morāles standartiem. Viņa sevi dēvē par visgodīgāko, caurspīdīgāko, gudrāko un uzticamāko pareizās lietas aizstāvi. Viņas acīs deg tāda pārliecības dzirkstele, ka nav šaubu - šī morāles praviete ir svētāka par pašu Romas pāvestu. Brīžos, kad viņa pamana kādu, kurš neatbilst viņas «pareizības» izpratnei, vai tiek apdraudēts viņas tēla spožums sabiedrības acīs, tiek organizēts nikns uzbrukums. Viņķele palaiž savus «smadzeņu skalošanas» tankus, zem kuru kāpurķēdēm tiek malti «nepareizie». Viņas apkārtnē visi - no ministres biroja līdz pat izpildītājiem ir atlasīti tā, lai pēc pārliecības atbilstu Viņķeles izpratnei par «patiesību». Ja kāds neatbilst «vienīgajam un pareizajam» formātam, no viņa klusi un mierīgi atbrīvojas. Iemeslus var atrast vienmēr.”[1]

Pārliecinot sabiedrību par „vainīgās personas” noziegumiem, pārējais jau bija ļoti vienkārši. Pie darba ķērās ierēdņu vidū pazīstamais un bēdīgi slavenais „pasūtījumu” izpildītājs - „juridiskais bende” Māris Knoks, kas vienā personā bija disciplinārlietas komisija. B.Paševicas paskaidrojumi tāpat kā iepriekš tika ignorēti, veiktā pārbaude NVA būtībā parādīja tikai vienu, ka NVA Personāla nodaļas vadītāja Sarma Krīvēna, kas pēc pašas vārdiem ir Māra Knoka bērna krustmāte, ir pieļāvusi virkni kļūdu savā darbā. Šajā gadījumā, protams, netika ierosināta nekāda disciplinārlieta, jo savējiem netiek pamanīts vispār nekas vai tā tiek norakstīta kā atsevišķa nebūtiska «kļūda».

B.Paševica mēģināja cīnīties pret šo „gaļas maļamo mašīnu”, bet, kā tas bija jau sagaidāms, zaudēja. M.Knoks safabricēja juridiski pārliecinošu materiālu B.Paševicas atbrīvošanai, to pamatojot ar nepareizu plānošanu un informācijas slēpšanu, kaut gan Viņķeles publiskie paziņojumi bija jau pilnīgi par kaut ko citu – iztrūkumu.

Šobrīd varētu par to visu pasmaidīt, ja nebūtu tik nožēlojams viss šis stāsts. Sausais atlikums B.Paševicas gadījumā ir tāds, ka atbrīvota viņa tika tāpēc, ka pēc Viņķeles paziņojumiem sabiedrībai 2012.gadā varētu veidoties iztrūkums NVA atlīdzībai 134 tūkst.LVL apmērā, bet patiesībā, kā liecina NVA iekšējie dokumenti, tad 2012.gadā atlīdzībai ir veidojies pārpalikums 144 tūkst.LVL apmērā, kas decembrī klusiņām un bez skaļiem paziņojumiem tikuši izmaksāti darbiniekiem prēmijās. Secinājums – galvenais ir saduļķot visu pēc iespējas vairāk un melot pēc iespējas pārliecinošāk, tad vajadzīgais rezultāts tiks sasniegts.

2012.gada otrā puse ar daudzajiem sabiedrības demisijas pieprasījumiem Viņķelei atkal prasīja viņas tēla spodrināšanu. Atbilstoši intelektuālajām spējām izeja ir tikai viena – atkal vajadzīgs kāds, ko nomelnot un pasludināt par „noziedznieku”, tā ceļot savu popularitāti. Te nu noderīga izrādījās SIVA direktore Simsone, kuras iestādi nule kā pārbaudījusi Valsts kontrole (VK). Neraugoties uz to, ka VK līdzīgas pārbaudes jau bija veikusi 8 iepriekšējos gadus – šajā reizē piepeši tika atrasti milzu pārkāpumi. Varam tikai pabrīnīties, vai tiešām šīs kļūdas un neizdarības nebija redzamas jau iepriekšējos gados?

Papildus aktīvi darbojas arī ministrijas pārbaudītāji – skaļi safabricējot lietu par mistiski pazudušajiem 306 tūkst.LVL. Kļūdas dēļ kases aparātā nepareizi izsistajos čekos parādās mistiski skaitļi, kas it kā rada aizdomas. Vai gan loģiski domājošs cilvēks varētu iedomāties, ka iespējams kādu apvainot par vispār nesamaksātas naudas nozagšanu? Taču notiek tieši tā – skaļi saucot „Ķeriet zagli!”, ministre, ne mirkli nešauboties, apgalvo, ka ir nopietnas aizdomas par naudas pazušanu, un visi skaidrojumi atkal tiek vienkārši ignorēti.

Līdzās tam izmisīgi meklējot citus iespējamos pārkāpumus, ministre ar Knoka palīdzību, kurš jau atkal vienpersoniski ir disciplinārlietas komisija, būvē juridiski ticamu apvainojumu virkni. Jāsaka, ka šajā reizē pat pieredzējušajam juristam nenākas viegli, jo intervijā ar žurnālisti par Simsones lietu viņam nākas atzīties, ka apvainojumi ir balstīti uz „intuitīviem pieņēmumiem”. Nez vai uz tādiem var patiesi taisnīgi veikt kādas lietas izmeklēšanu, taču atkal tiek ieslēgti jau izmēģinātie un labi ieeļļotie mehānismi – skaļi paziņojumi presei un sabiedrībai, dažādu „sapētīto” materiālu nopludināšana TV sižetu veidošanai, disciplinārlietas ierosināšana un direktores atstādināšana, kas, protams, beidzas ar atlaišanu. Iemesls atkal ar „baltiem diegiem” šūts, galvenais - parādīt sabiedrībai „ienaidnieku” un saprotami fokusēt galveno „taisnības cīnītāju”.

Gan Paševicas, gan Simsones gadījumā shēma bija vienāda – vispirms masu medijos tiek uzkurināta histērija par iespējamu „baisu noziegumu, iztrūkumu”. „Tiek aktīvi mesti naidīgi ziņojumi, kuros ieprogrammēti noteikti „vainīgo personu” diskreditējoši «atslēgvārdi». No viena avota parādās nevis viens, divi vai pat trīs kritiski un izdomāti paziņojumi, bet gan desmit, divdesmit un pat vairāk. Tiek uzkurināts pūlis, drīz vien tam pieslēdzas arī citi „zinoši” darboņi. Viņi lieliski zina, cik ļoti pūli uzbudina žults, asinis un kolektīvās atspārdīšanas akcijas. Drīz vien medijos parādās nikni, kritizējoši viedokļa raksti, ko ar sajūsmu uztver un izplata tālāk uzkurinātais pūlis.

Ass viedokļa raksts vai sižets kādā medijā nav nekas ārkārtējs vai īpašs. Tā dara daudzi, un tur vēl nav problēmas. Bet tālāk notiekošais jau ir brutāla ņirgāšanās par „nepareizo”. Nākamais solis ir tikpat cinisks, Viņķele pārsūta kādam medijam sagatavoto «pētniecisko» materiālu, kurā tiek apkopoti nomelnojoši notikumi un viedokļi par «sabradājamo» objektu. Lieki teikt, ka „ekspertu” viedokļi pēc pārbaudītas shēmas ir savākti iepriekš paredzami kritiski. Līdzsvarojoši vai pretēji viedokļi tiek atmesti kā nederīgi.

Lai sabiedrība tiktu smalki maldināta, „sabradājamā” viedoklis tiek ar kāda „speciālista” (parasti Knoka) muti sagrozīts vai ignorēts, gan tā, lai vismaz radītu iespaidu, ka otra puse formāli ir uzklausīta. „Sabradājamajam” jātop nospārdītam Viņķeles spožā tēla vārdā!

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...