Iesaki rakstu: 
Pēdējā laikā tiek runāts, ka budžeta ienākumi nepildās tā, kā tie ir plānoti, tādēļ ir nepieciešams mazināt izdevumus. Šajā brīdī nevar vairs klusēt par to, kā tiek izsaimniekota nodokļu maksātāju nauda Valsts ieņēmumu dienestā (VID).
Kā redzams no publiski pieejamās informācijas (https://www.vid.gov.lv/lv/budzets), VID izdevumi saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2018.gadam” paredzēti 128,5 miljonu euro apmērā.
Daudzi noteikti zina par reformām, kas notika VIDā, kuru rezultātā tika slēgtas daudzas filiāles reģionā, savukārt esošajām filiālēm lika pāriet uz 3 dienu darbadienu.
Nemaz nerunājot par sociālo efektu, kā rezultātā Finanšu ministrijas pakļautībā esoša iestāde ir apzināti veicinājusi bezdarba pieaugumu un intelektuālu cilvēku aizplūšanu no reģioniem, kā arī atlikušajām filiālēm nosakot strādāt nepilnu darba nedēļu, radījusi nepatrauktas rindas (kaut kā VSAA nepiekrita šādam modelim), galvenais jautājums – kādēļ VID izdevumi nemazinājās?
Veidojās taču reāls ietaupījums uz darbinieku algām, transporta izdevumiem un telpu apsaimniekošanu. Atbilde ir vienkārši nojaušama – jo visus ietaupītos naudas līdzekļus novirzīja lēmumu pieņēmējiem Rīgā.
Reāli fakti, kas pierāda minēto:
1. Visiem ir zināms, ka VID ir birokrātiska iestāde ar daudziem ierēdņiem. Kā izriet no publiski pieejamās informācijas izpētes, tad vidēji uz 5-7 (maksimums līdz 10) darbiniekiem, kuri ir vienīgie faktiskie darba darītāji, ir 1 nodaļas vadītājs, 1 daļas vadītājs, 1 pārvaldes vadītāja vietnieks, 1 pārvaldes vadītājs, ģenerāldirektora vietnieki un ģenerāldirektors. Šo informāciju var pārbaudīt https://www.vid.gov.lv/lv/darbinieku-kontaktinformacija.
Sabiedrībai ir nepieciešams zināt - kad vienreiz patiešām notiks godīga štatu samazināšana, samazinot tieši priekšnieku skaitu, apvienojot darbiniekus vienotās daļās? Kad reiz beigsies absurds, ka tiek atlaisti parastie darba darītāji, bet priekšnieku skaits nesamazinās?
2. Turpinot publiski pieejamās informācijas izpēti, ir iespējams kopsakarā ar informāciju iepriekšējā sadaļā, redzēt informāciju par VID darbinieku atalgojumu (https://www.vid.gov.lv/lv/atalgojuma-saraksti-par-2018gadu).
No pirmā iespaida nešķiet nekā aizdomīga, bet, pārbaudot katras amatpersonas publiski iesniegto deklarāciju atsevišķi un katras amatpersonas gada ienākumu summu izdalot uz 12 mēnešiem, faktiskie ienākumi sanāk daudz lielāki.
Lūdzu, paskaidrojiet, kā tas ir iespējams? Iespējamā nianse ir tā, ka kā VID pats sagatavo sadaļu “Publicējamā algas daļa”, var jau būt, ka ir kāda daļa (nodokļi, piemaksas un prēmijas, utt.), kas nav jāpublicē.
Bet tādā gadījumā tas vienkārši ir negodīgs informācijas atspoguļojums, jo sabiedrībai ir tiesības zināt, cik patiesībā nodokļu maksātājiem izmaksā viena VID amatpersona. Un summas ir daudz lielākas, nekā tas ir atspoguļots VID mājas lapā.
3. Iespējams. izmaksu slēpšanas iemesls ir absolūti negodīgi izlobēts Ministru kabineta 2016. gada 12. aprīļa noteikumu Nr. 225 3. pielikums, kas ir pieejams VID mājaslapas atlīdzības sadaļā (https://www.vid.gov.lv/sites/default/files/mk_3.pielikums_no_01.01.2018.pdf).
Šie noteikumi paredz piemaksu (N.B.) 40% apmērā no mēnešalgas par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti. 40% apmērā! Jūs ko, nopietni?
Šeit ir jāakcentē, ka tā nav piemaksa, kad tiek aizvietots kāds cits kolēģis (tur tiek maksāta vēl cita piemaksa un ir virsstundas), - vai tad tas nav katra VID darbinieka pienākums veikt savu darbu labi?
4. Attiecībā uz piemaksām atsevišķiem darbiniekiem varu paskaidrot, ka - jā, formāli novērtēšana ir, bet tā nav saistīta ar kādu objektīvi novērtējumu kritēriju. Piemēram, izcilajam darbiniekam ir vairāk izstrādātu dokumentu, vairāk pārbaužu, utt.)
Šādu kritēriju VIDā nav. Piemaksas dalīšanas ir saistīta ar vadītāja novērtējumu, kas balstīts uz brīvu izvēli un to, ar ko viņš brauc uz un no darba.
5. Fakts ir tas, ka VID, veidojot mākslīgi augstākas mēnešalgu grupas, mākslīgas dažāda veida piemaksas un prēmijas, virsstundas, utt., faktiski pārkāpj vienoto atalgojuma sistēmu. Tad kāda jēga no vienotās atalgojuma sistēmas, ja tā dzīvē nestrādā, un faktiski šī iestāde kļūs priviliģētākā stāvoklī iepretim citām valstij svarīgām iestādēm?
Būtu jācenšas no VID dabūt godīgu paskaidrojumu, kādēļ par vienādas pozīcijas darbu tik ļoti atšķiras atalgojums? Vai tas tomēr nav saistīts ar to, ka tiek izvēlēti savi cilvēki, kuriem maksāt lielākas algas. Ja papētīsit dziļāk, tad cilvēki, kuriem ir lielākas algas, kaut kā savā starpā ir saistīti.
Es joprojām nesaprotu, kā valsts pārvaldē var būt tā, ka vadītajam, kura pakļautībā ir 7 cilvēki, daļas vadītajiem ir bruto alga 3000-3500 euro mēnesī, un vēl lielākiem vadītājiem ir vēl lielāka?
6. Būtu nepieciešams noskaidrot arī to, vai tā ir taisnība, ka laikā, kad tika samazināti štati, VID tika izveidota jauna, atsevišķa elitāra pārvalde, kas faktiski dublē Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta funkcijas?
Gan jau VID noliegs, sakot, ka nedublējas, bet no darba rezultātiem pārbaudiet paši, vai tiešām nedublējas.
Visbeidzot - nesen lasīju, ka Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis norādījis, ka VID vadītājam algā jāsaņem vismaz 8000 eiro mēnesī (https://www.diena.lv/raksts/viedokli/latvija/citskovskis-vid-vaditajam-alga-jasanem-vismaz-8000-eiro-menesi-14201744).
Es atvainojos, bet Jānis Citskovskis laikam dzīvo pavisam citā realitātē, jo privātajā biznesā, lai nopelnītu vismaz 8000 eiro mēnesī, ir ļoti smagi jāstrādā, nevis tikai jāimitē mākslīgs darbs.
Reāli 21.gadsimtā nav kukuļu, bet ir amati ar labu atalgojumu saviem cilvēkiem, kas tālāk norēķinās ar savējiem.
Paskatieties, piektdienā plkst. 15.00 piebraucot pie VID galvenās ēkas, un jūs varēsit novērot, ka slēgtajā zonā 70-80% darbinieku auto vairs nav – tātad viņu vairs nav darbā. Tādēļ pamatoti uzskatu, ka VIDā tiek izšķiesta nodokļu maksātāju nauda.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
