Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Runājoties ar radiem un draugiem par aktuālo tēmu, ik pa brīdim gadās dzirdēt jautājumu: ja Covid-19 vakcīnas tika izstrādātas tik ātri, kā mēs varam būt pārliecināti par to drošumu? Ja vakcīnu radīšanai un pārbaudei parasti vajag vairākus gadus, kāpēc Covid-19 vakcīnām pietika ar mēnešiem?

Te ir tas, ko es uz šiem jautājumiem atbildēju ģimenes sarunā pirms dažām dienām. Visa informācija no kvalitatīviem informācijas avotiem (lielākoties angļu valodā), - no manis paša tikai veids, kā tā sastrukturēta un izklāstīta.

Biotehnoloģija ļauj vakcīnas izstrādāt ātrāk

“Modernas” vakcīna pret Covid-19 tapa vienas diennakts laikā, 2020. gada 10. janvārī. Kā tas ir iespējams?

Pirms šīs diennakts bija desmitiem gadu ilgs darbs pie tehnoloģijām, kas to padara iespējamu. Kādreiz vakcīnas izstrādāja, izaudzējot “novājinātu” vīrusu, kas nespēj izraisīt slimību, bet rada imunitāti. Vīruss tika kultivēts mākslīgos apstākļos, selekcionējot vīrusu paveidus, kas ir mazāk agresīvi, līdz izdevās iegūt vīrusu, kas vairs neizraisa slimību, bet ir pietiekami līdzīgs sākotnējam vīrusam, lai, nonākot mūsu ķermenī, radītu imunitāti pret īsto vīrusu. Šāds selekcijas process prasīja lielu eksperimentēšanu, kurai bija vajadzīgs laiks. Lai radītu derīgu vakcīnu, bija nepieciešami gadi darba un bija slimības, kam tās bija desmitgades.

Molekulārbioloģijas attīstība sāka to mainīt. 1976. gadā beļģu biologi pirmoreiz spēja atšifrēt vīrusa ģenētisko kodu. Ar katru nākamo desmitgadu tehnoloģijas genoma atkodēšanai attīstījās un kļuva lētākas, ātrākas un pieejamākas.

1980. gadu beigās zinātnieki sāka strādāt pie mākslīgām vīrusveidīgām daļiņām, kas, nonākot mūsu ķermenī, izdara kaut ko vajadzīgu. Pirmie soļi bija ļoti sarežģīti. Bet 30 gadu laikā zinātnieki saprata, kā izveidot fragmentu no vīrusa ģenētiskā koda un ielikt to tauku apvalkā, lai cilvēka imūnsistēma radītu imunitāti ne pret to vīrusu, no kura ņemts šis ģenētiskā koda fragments.

Tas ir zinātnes brīnums, aiz kura ir daudzu cilvēku darbs 30 gadu laikā. Var ātri atkodēt vīrusa genomu, izgriezt no tā vajadzīgo fragmentu un uzsintezēt daļiņas, kas šo fragmentu satur. Tehnoloģijas ir sarežģītas, bet, tiklīdz tās ir apgūtas, pielāgot tās, lai radītu vakcīnu pret konkrētu vīrusu, ir daudz vienkāršāk.

Pēdējos gadus pirms Covid-19 pandēmijas tehnoloģijas bija gatavas. Kādā ASV laboratorijā pat bija pētīts, kā ar tām izveidot vakcīnu pret vienu no koronavīrusiem, ar kuru slimo peles, iespējamam nākotnes eksperimentam ar laboratorijas pelēm. 2020. gada 10. janvārī ķīniešu zinātnieki publicēja SARS-Cov-2 vīrusa ģenētisko kodu. Lai pielāgotu peļu koronavīrusa vakcīnas projektu jaunajam cilvēku koronavīrusam “Modernai” un zinātniekiem, ar ko viņi sadarbojās, vajadzēja vienu dienu

Ar naudu var panākt ātrumu. Ar ļoti lielu naudu var panākt lielu ātrumu

Klīniskie pētījumi maksā dārgi. Tie ietver rūpīgu sekošanu katram pētījuma dalībniekam, sarežgītus kontroles mehānismus un citas dārgas lietas. Prasības klīnisko pētījumu kvalitātei ir augstas, un izmaksas, lai tās izpildītu, – arī.

Normāli izmaksas bremzē izstrādi. Pirms klīniskā pētījuma veikšanas tiek izsvērti visi “par” un “pret”. Cik tas maksās, cik liela ir iespēja, ka rezultāts būs pozitīvs, un vai pozitīva rezultāta gadījumā varēs pārdot pietiekami daudz vakcīnas devas. Analīze prasa laiku, un vakcīnas izstrādes process var ietvert ilgstošas diskusijas firmas iekšienē par to, vai tas atmaksāsies. Un vēlme neiztērēt lieku naudu var nozīmēt, ka katru nākamo soli sāk plānot un apspriest tikai tad, kad iepriekšējais ir izdevies.

Covid-19 gadījumā tā nebija. Pasaulei bija smaga problēma, un bija skaidrs, ka tas, kas pirmais izstrādās efektīvu vakcīnu, savus izdevumus ar ļoti lielu uzviju atpelnīs. Valstu valdības bija gatavas garantēt, ka pirks lielus daudzumus vakcīnu. Garantēti līgumi uz miljardiem pirms vakcīnas apstiprināšanas – tas bija bezprecedenta gadījums.

Šaubu un garu diskusiju nebija. Varēja virzīties uz priekšu ātrākajā ātrumā, kādu pieļauj farmācijas nozares standarti. Ražotnes, kas ražos vakcīnas, tika būvētas vienlaikus ar klīniskajiem pētījumiem, un valdības par to maksāja.

Jo plašāk izplatīts vīruss, jo ātrāk klīniskais pētījums noved pie skaidriem secinājumiem

Iedomāsimies manis izdomātu klīnisko pētījumu ērču encefalīta vakcīnai. (Visi skaitļi izdomāti tā, lai būtu uzskatāmi tas, ko es gribu parādīt.)

10 000 brīvprātīgo tiek sapotēti ar vakcīnu, 10 000 ar placebo. Pēc dažiem mēnešiem apkopojot rezultātus, noskaidrojas, ka ērces katrā no divām grupām sakodušas starp 100 un 200 cilvēku un visdrīzāk lielākā daļa no šīm ērcēm nav bijušas inficētas. Rezultātā izrādās, ka saslimuši 3 no tiem, kas sapotēti ar vakcīnu, un 7 no tiem, kas sapotēti ar placebo. Iespējams, vakcīna palīdz, bet no tik maziem skaitļiem izdarīt secinājumus nevar, un var gadīties, ka “7 pret 3” atšķirība ir nevis vakcīnas efektīvitāte, bet laimīga sagadīšanās. Atliek gaidīt vēl un vēl, līdz skaitļi ir pietiekami lieli, lai varētu izdarīt ticamus secinājumus.

Šāda problēma var būt ar daudzām slimībām. Ja slimības izplatība nav pārāk liela, tad ir jāgaida ilgāks laiks, līdz pietiekami daudzi no klīniskajā pētījumā iesaistītajiem sastapsies ar vīrusu vai baktēriju, kas to izraisa. Un, kamēr tas nav noticis, secinājumus par vakcīnas efektivitāti izdarīt nevar.

Ar Covid-19 tā nebija. Vīruss bija visur, un ar to sastapās ļoti daudzi cilvēki. Pfizer 3. fāzes klīniskajā pētījumā pirmie cilvēki tika sapotēti 2020.gada 27. jūlijā. Jau pēc 80 dienām starp tiem, kas saņēma placebo, 162 bija saslimuši ar Covid-19. Starp tiem, kas saņēma vakcīnu, – tikai 8. Nepilnu trīs mēnešu laikā bija iegūts ļoti pārliecinošs rezultāts.

Vakcīnu blaknes parādās ātri

Jautājums, kas daudziem ir prātā: vakcīnas efektivitāti var redzēt uzreiz, bet kā ir ar blaknēm? Vai var gadīties, ka dažos mēnešos veiktā klīniskajā pētījumā netiek pamanītas kādas blaknes, kas parādās tikai vēlāk?

Pārstāstīšu profesionāla vakcīnu pētnieka atbildi. Visā līdzšinējā vakcīnu vēsturē, ja vakcīnai ir kaut kādas blaknes, tās ir tikušas pamanītas, maksimums, 2 mēnešu laikā pēc tam, kad sapotēts pietiekami liels cilvēku skaits.

Vakcīna izraisa mūsu organisma imūnreakciju, bet pašā vakcīnā nav nekā tāda, kas mūsu ķermenī saglabātos ilgāk par pāris dienām. Pēc zinātniskā veselā saprāta, ja vakcīna ir palaidusi kādu nevēlamu procesu mūsos, šim procesam būtu jābūt redzamam diezgan drīz.

Janvāra beigās kādu no Covid-19 vakcīnām pasaulē jau bija saņēmuši 59 miljoni cilvēku. Februāra beigās – 148 miljoni. Šie skaitļi ir tik lieli, lai jebkādi, pat ļoti reti blakusefekti uz šo brīdi jau būtu pamanīti.

Pārpublicēts no https://zinatniekapardomas.wordpress.com

Novērtē šo rakstu:

18
48

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...