Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valts Ābols vada Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu Vienības gatvē jau vairākus gadus. Šo amatu viņš ieguva, pateicoties toreizējās Veselības ministrijas politiskās vadības protekcijai, jo konkursā piedalījās arī spēcīgāki pretendenti, piemēram, toreizējais NMPD Zemgales reģionālā centra vadītājs un Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis.

Valta Ābola līdzšinējā vadības pieredze privātajās farmācijas kompānijās labi izskatījās tikai “uz papīra”, jo, neskatoties uz skaļiem amatiem, reāli padoto darbinieku skaits viņam svārstījās no 1 līdz 5, kas salīdzinot ar Bērnu slimnīcas 2000 cilvēku kolektīvu, nav nekas vērā ņemams.

Bērnu slimnīcas vadībā Valts Ābols pamanījās izvairīties no skaļiem skandāliem, jo baudīja Veselības ministrijas atbalstu, kas ļāva noklusēt no sabiedrības lielākas vai mazākas viņa neizdarības, kļūdas un pasivitāti slimnīcas vadītāja amatā, piemēram, daudzos bezjēdzīgos komandējumus, par kuru ieguvumiem Bērnu slimnīcai neviens tā arī neko neuzzināja, jo V. Ābols pat slimnīcas valdei nemēdza atskaitīties par tajos iegūtām zināšanām vai pieredzi.

Pašam V. Ābolam likās, ka viņš ir izcils vadītājs, un 2019.gadā viņš atvēzējās mēģināt kļūt par Rīgas Austrumu klīniskās universitātes (Gaiļezera) valdes priekšsēdētāju. Te jāmin, ka RAKUS būtībā ir 6 patstāvīgu slimnīcu apvienība un tās budžets ir ievērojami lielāks par Bērnu slimnīcas budžetu. Turklāt, ja kā Bērnu slimnīcas vadītājs V. Ābols saņēma 5000 eiro mēnesī, tad kā RAKUS šefs jau varēja pretendēt uz 8000 eiro atalgojumu, kas karjeristam V. Ābolam šķita ļoti vilinoši.

Sākotnēji arī toreizējai ministrei Ilzei Viņķelei šī V. Ābola ideja likās ļoti simpātiska, un ministrija uzsāka “zemūdens aktivitātes” RAKUS vadītāja Imanta Paeglīša nomaiņai ar V. Ābolu. Gaidot savu zvaigžņu stundu 2019.gada vasarā, Valts Ābols pat jau bija paspējis izvākt personīgās mantas no sava kabineta Bērnu slimnīcā, jo kuru katru brīdi gaidīja Veselības ministrijas “jāvārdu”, lai pārceltos par lielākās Latvijas slimnīcas – RAKUS šefu, taču tik ļoti gaidītais zvaigžņu brīdis kavējās.

I. Viņķelei tomēr pietika prāta painteresēties pie RAKUS vadošajiem speciālistiem kā viņi reaģētu uz V. Ābolu kā savu bosu un…tavu brīnumu, nevienu pozitīvu atsauksmi par līdzšinējo sadarbības pieredzi ar V. Ābolu I. Viņķele nesaņēma. Dominējošais raksturojums bija “sliņķis un mākoņu stūmējs”. Toreizējai ministrei ar to pietika, lai nepaliktu sevi zem sitiena, par lielākās Latvijas slimnīcas vadītāju ieliekot cilvēku, kura spējas un prasmes vairāk ir “uz papīra”, nevis realitātē. Ja V. Ābols kā RAKUS šefs izgāztos, kas bija ļoti ticami, tad sabiedrības sašutums nāktu pār ministres galvu, ko viņa ar saviem tā jau zemajiem reitingiem nevarēja atļauties.

Taču ministrei ar Valtu Ābolu bija tuvas kaimiņu attiecības (abi dzīvo blakus Pārdaugavā), un gluži atteikt kāroto RAKUS valdes priekšsēdētāja amatu I. Viņķele Ābolam negribēja. Zinot Ābola naudaskāri un ambīcijas, Veselības ministres birojā, kuru vadīja V. Ābola skolasbiedrene Inga Spriņķe, radās “ģeniālā” doma paralēli Bērnu slimnīcas vadībai V. Ābolu iecelt arī RAKUS padomē, kas vismaz formāli uzrauga valdes darbību un nodrošinātu V. Ābolam vēl gandrīz 3000 eiro papildus ienākumus mēnesī, turklāt darbs RAKUS padomē neprasa no V. Ābola reālas zināšanas, bet vairāk tādu kā spriedelēšanu par valdes priekšā celtajiem jautājumiem. Un, lai nu ko, bet tukši pļāpāt V. Ābols ļoti labi prot.

Domāts-darīts! Un 2020.gadā Valts Ābols kļūst arī par RAKUS padomes locekli, neskatoties pat uz dažu Veselības ministrijas vadošo ierēdņu izbrīnu – kā pilna laika Bērnu slimnīcas vadīšanu praktiski varēs savienot ar lielākās Latvijas slimnīcas uzraudzību, cik tas ir ētiski un vai V. Ābola mēneša atalgojums 9000 eiro nav stipri par dāsnu cilvēkam, kurš sevi tā īsti nav pierādījis. Šāds risinājums pašu V. Ābolu ļoti apmierināja un Bērnu slimnīcas kolēģi neatceras savu formālo šefu redzējušu laimīgāku kā dienā, kad viņš saņēma zvanu par savu iecelšanu RAKUS padomē.

Laiki un ministri mainās, bet Valts Ābols turpina klusām un sabiedrībai nemanāmi gan vadīt Bērnu slimnīcu, gan uzraudzīt RAKUS, par to saņemot jau minētos 9000 eiro mēnesī. Un šeit rodas jautājums – vai šāds atalgojums par diviem pilna laika darbiem vienlaicīgi nav spļāviens sejā tiem RAKUS ārstiem, kuru alga ir 900 eiro mēnesī “uz papīra”, tām māsām, kuras ir spiestas strādāt 2-3 darbos, lai pabarotu ģimeni, nemaz nerunājot par ārstu palīgiem, sanitāriem un citiem reālā darba darītājiem, kuri saņem 500-700 eiro mēnesī (“uz papīra”, protams) par smagu fizisku darbu, kas bieži ilgst pat 24 stundas pēc kārtas.

Varbūt Daniels Pavļuts beidzot būs tas, kurš tomēr sadūšosies izvērtēt Valta Ābola reālo pienesumu un nesmukumus Bērnu slimnīcas vadībā, īpaši attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem, kur atklātos daudzas interesantas lietas, piemēram medicīnisko tehnoloģiju iepirkumos. Varbūt Daniels Pavļuts iepazīsies arī ar V. Ābola darbību RAKUS uzraudzībā, kur bez pļāpāšanas pie kafijas tases V. Ābola pienesums ir nulle, neskatoties uz tik dāsnu atalgojumu no nodokļu maksātāju naudas un akūti trūkstošā medicīnas finansējuma Latvijā.

Novērtē šo rakstu:

210
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi