Kā uzvedas uzņēmums, kas izceļas ar "mīlestību" uz skaitli "666"
Pietiek lasītājs30.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lasot portālu Pietiek, redzu, ka bieži tiek pieminēts uzņēmējs un uzņēmums, kas izceļas ar savu aroganci un visatļautību, kā arī "mīlestību" uz skaitli "666".
Nu man arī personīgi par to nācās dabā pārliecināties tīri sīkā un sadzīviskā līmenī, acīmredzot šads darbības stils šiem ir norma pat sīkumos.
Sestdien pavēlu pēcpusdienā biju iebraucis Mordangas puses mežos pārbaudīt savas iecienītās sēņu vietas un ap 19:30, jau braucot šosejas virzienā, saskāros ar nepatīkamu pārsteigumu.
Pēkšņi priekšā, ceļa vidū, pilnībā to bloķējot, stāv smagais balķvedējs un krauj kokus. Mašīnu rotā uzraksts "Vella Kalpi" un zīmīgs numurs FH-666. Ceļš ir koplietošanas celš ar grants/šķembu segumu, ne jau kāda meža taka, attiecīgi to bloķēt atbilstoši ceļu satiksmes noteikumiem nu tā kā īsti nedrīkstētu, nekādu brīdinājuma zīmju utml. šai ceļa posmā nebija.
Bet lai nu paliek, cilvēcīgi saprotams, ka visādi gadās un tie meža darbi kaut kā jāveic ir, - nu nav tas posms ar intensīvāko kustību. Ir bijušas dzīvē šādas situācijas iepriekš, vienmēr smagā tehnika ir atbrīvojusi ceļu un palaidusi, ja nu tā sanācis. Bet šoreiz ne vella...
Pieejot klāt un lūdzot palaist garām, mani no iekrāvējtorņa augstumiem diezgan banāli pasūtīja, - vinš te kraujot, neko palaist nevarot... Uz norādījumiem, ka tas ir komplietošanas ceļš ņirdzot pateica, lai saucot policiju (labi zinot, ka zonas tur īsti nav)... Nofilmēju situāciju video...
Neesmu vietējais, kā un pa kurieni apbraukt to posmu, nezinu, zonas un interneta, kā jau minēju, tur nav... Tā nu stāvēju ceļa vidū un labu pusstundu gaidīju, kamēr kundzinš iekraus savu kravu un novāksies.
Nu, ko lai saka, acīmredzot arī šajā uzņēmuma līmenī "vella kalpiem" ceļu satiksmes un meža izstrādes noteikumi pie vienas vietas, par elementāru pieklājību pret citiem ceļu satiksmes dalībniekim i runāt nav vērts, - ne jau velti medijos "slava" skan pa visu valsti... Nu būs tad vēl mazliet "slavenāki".
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
