Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.

Tikmēr Valsts kontroles izpētes ziņojums par “Rail Baltica” projekta ieviešanas gaitu apstiprina to, kas jau tāpat bija redzams. Valsts kontroles secinājums: “Rail Baltica” tvērums Latvijā ir mainījies bez vienotas pieejas tā apstiprināšanā un lēmumi ir grūti izsekojami.

Pārkāpumu izvērsums maigā izteiksmes formā:

- Lēmumu pieņemšanā un projekta īstenošanas uzraudzībā nepietiekami iesaistīts Ministru kabinets.

- Sākotnēji, 2016. gadā Ministru kabineta apstiprinātajā „Rail Baltica” projekta tvērumā nebija iekļautas reģionālās stacijas, un turpmāk to skaits ir mainījies.

- Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla tvērums būtiski mainījies projekta īstenošanas gaitā.

- Pamattrases būvniecībai aplēstās izmaksas pieaugušas septiņas reizes.

Citiem vārdiem sakot, bijušais satiksmes ministrs T. Linkaits un "Eiropas Dzelzceļa līniju" vadība, kuru iecēla Linkaita kunga valdīšanas laikā Satiksmes ministrija, sevi īpaši neapgrūtināja ar pieturēšanos pie valdībā apstiprinātā projekta tvēruma. Iekļāva projektā reģionālās stacijas, kuru skaitu paši izdomāja un mainīja pēc sirds patikas un veica citas izmaiņas. Tā laika premjers Kariņa kungs vispār šādu valsts stratēģiskās nozīmes projektu ignorēja un nekontrolēja, ko viņam pakļautais ministrs tur dara.

Vēlos atgādināt, ka Latvijā tiesības rīkoties ar valsts budžeta līdzekļiem ir tikai Saeimai un pēc pilnvarojuma Ministru kabinetam un tikai pilnvaru apjomā. No kontroles ziņojuma ir saprotams, ka Linkaita kungs, viņa vadītā ministrija un “Eiropas Dzelzceļa līniju” vadība pārkāpa savu pilnvarojumu, uzņēmās finanšu saistības valsts vārdā, uz ko viņiem nebija nekādu tiesību.

Savā ziņā krāpšanās pret uzņēmējiem un valsts budžetu. Kā lai citādi nosauc darījumu, kurā viena puse uzņemas saistības, zinot, ka naudas ko samaksāt nav. Uzņemas it kā valsts vārdā, taču pilnvarojuma no Ministru kabineta šādiem tēriņiem nav. Toreizējais satiksmes ministrs T. Linkaits bija sadomājies, ka var uz savu galvu uzņemties saistības valsts vārdā, ar ko nostādīja sevi virs Saeimas un MK. Dīvainā kārtā nebija neviena, kurš uzsistu pa pirkstiem, jo notika tas viss publiski. Vārdu sakot, darīja to, kas ienāca prātā.

Tā kā process netika pienācīgi kontrolēts, tad izmaksas pieauga septiņas reizes. Tagad MK un Saeimai jādomā, kā to visu nofinansēt. No otras puses uzņēmēji, kas slēdza līgumus, arī visdrīzāk bija lietas kursā, ka “Eiropas Dzelzceļu līniju” valdes priekšsēdētājs Vingra kungs uzņemas saistības, kurām nav seguma. Formāli saistības, kas iziet ārpus MK piešķirtajiem finanšu līdzekļiem, nav valsts saistības, bet parakstītāju problēma.

Tāpēc arī bardaks. Saeima un MK nevar saprast, kas notiek ar “Rail Baltica” projektu, jo skatās no savas sapratnes un pieņemto lēmumu puses. Realitāte nekādi neiet kopā ar pieņemtajiem lēmumiem un apstiprināto finansējumu. Satiksmes ministri un ministrijas ierēdņi dusmojas uz MK par to, ka šiem nedod naudu. Sabiedrība šausminās un vispār neko nesaprot.

Valsts kontrole šoreiz ir ļoti smalkjūtīga. Viņu skaidrojums savam izpētes ziņojuma tvērumam: “Situācijas izpēte ir īsā laikā veikta faktu apkopošana par sabiedrībai aktuāliem jautājumiem, neizdarot secinājumus un nesniedzot ieteikumus. Atšķirībā no Valsts kontroles revīzijas ziņojuma, kurā ir konstatējumi, secinājumi un ieteikumi, situācijas izpētes ziņojumā ir tikai konstatējumi.”

Varbūt ir vērts tomēr saņemties uz kontroles revīzijas ziņojuma sagatavošanu. Runa taču par miljardiem. Saprotu arī valsts kontrolieri (šoreiz bez sarkasma). Revīzijas ziņojums visdrīzāk būtu “nāvējošs” daļai šobrīd politikā un valsts pārvaldē aktīvu darboņu. Uztaisīt jau uztaisīs to revīzijas ziņojumu, tikai ko ar to pēc tam darīt?

https://lrvk.gov.lv/.../rail-baltica-tverums-latvija...

Novērtē šo rakstu:

67
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Evika Siliņa ir ar pautiem, Jānis Citskovskis – žmogs, bet Krišjānis Kariņš – princese, kas neuzņemas atbildību

FotoĻembasts ap tā saucamajiem bijušā premjera Kariņa lidojumiem vēl tālu no atrisinājuma, lai gan nu jau nepārprotami ir redzama un saprotama šo notikumu gaita, būtība un galveno aktieru lomu sadalījums. Izrādes režisori ir no valdošās partijas, kas pēdējā pusgada laikā centās atrisināt otrā plāna samezglojumu – proti, kurš būs šajā skandālā malējais. Un, lai gan par tādu tagad ir sazīmēts bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis un vēl pāris ierēdņu, nav šaubu, ka, pateicoties ierosinātajam kriminālprocesam, viņam blakus nostāsies arī “Jaunās vienotības” politiķi.
Lasīt visu...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi