Ka tik mēs netīšām neatbalstām kādu, kuram tāpat ir labi...
Ieva Opmane, Latvijas Bankas ekonomiste20.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Inflācija Latvijā aug strauji. Ja pērn patēriņa cenu līmenis Latvijā pieauga par 3.3%, 2022. gadā saskaņā ar Latvijas Bankas prognozēm inflācija vidēji pieaugs līdz 9.5%. Cenas aug ļoti plašam produktu un pakalpojumu klāstam, tostarp energoresursiem un pārtikai.
Šādā situācijā varētu šķist vilinoši, ja valsts iejauktos un noteiktu "cenu griestus" kādām precēm vai pakalpojumiem. Tomēr šādam lēmumam būtu sava cena – attiecīgās preces deficīts un ēnu ekonomikas pieaugums. Turklāt ir nozīmīga sabiedrības daļa, kas ar šādu cenu veidošanas modeli ir saskārušies praksē un pirms nu jau vairāk nekā 30 gadiem piedzīvoja "uz savas ādas" Padomju Savienībā – gan "blata" sistēmu, gan pagrīdes tirdzniecību, gan tukšus veikalu plauktus un izvēles trūkumu. Tas liek apšaubīt, ka šāda cenu kontrole var būt optimāls risinājums.
Nedaudz no teorijas un nedaudz no prakses
Pilnīga cenu kontrole, nosakot zemāku cenu, nekā to veidotu tirgus līdzsvars un nesniedzot subsīdijas preces vai pakalpojuma pārdevējam, noved pie deficīta. Vai nebūtu jauki, ja tiktu noteikts, ka, piemēram, cukurs tagad drīkst maksāt tikai 40 centus kilogramā? Droši vien, ka tomēr ne. Ražotājiem un pārdevējiem tas nozīmētu, ka pārdošanas cena nesedz preces ražošanas, piegādes un citas izmaksas.
Iespējams, daudz izdevīgāk būtu cukuru eksportēt un pārdot kaimiņvalstīs vai arī, ņemot vērā, ka šī ir prece ar ilgu lietošanas termiņu, kādu brīdi to uzglabāt, gaidot pārmaiņas tiesiskajā regulējumā. Preces, kas ir ar īsāku derīguma termiņu, iespējams, pārdevējiem tomēr nāktos pārdot, ciešot zaudējumus. Tad būtu vilinoši tās realizēt neoficiāli, pircējam zaudējot garantijas par preces kvalitāti, bet valstij – nodokļu ieņēmumus.
Šāds cenu kontroles mehānisms varētu darboties vien gadījumā, ja tirgotāji būtu noteikuši nesamērīgi augstas peļņas normas, bet ar likumu regulētā cena būtu "taisnīga", nevis mākslīgi pazemināta. Tomēr dati par mazumtirdzniecību liecina, ka tīrā peļņa pret neto apgrozījumu pērn šajā nozarē joprojām bijusi zem iepriekšējo piecu gadu vidējā līmeņa (2021. gadā 2.7%, 2017.-2020. gadā 3.0%).
Cenu kontrole un subsīdijas
Vēl viens mehānisms daļējai cenu kāpuma ierobežošanai būtu noteikt "cenu griestus", virs kuriem izmaksas kompensē valsts. Šāds mehānisms tieši pašlaik Latvijā darbojas, piemēram, siltumenerģijas tarifu aprēķinā mājsaimniecībām. Pašvaldībās, kur centralizētās siltumapgādes tarifs ir virs 68 EUR/MWh, valsts no šī gada janvāra līdz aprīlim sedz cenas starpību līdz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātajam tarifam.
Līdzīgi pašlaik ir spēkā arī noteiktie "cenu griesti" mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto apkurei ar patēriņu virs 221 kWh mēnesī. Tomēr šāda veida cenu kontrole valstij ir ļoti dārga. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aprēķiniem šāda pasākuma izmaksas ir aptuveni 35 miljoni eiro, turklāt tas ir tikai par apkuri, tikai atsevišķiem lietotājiem un tikai četru mēnešu garumā.
Vēl viens aspekts – ja cena virs kāda līmeņa tiek kompensēta pilnībā, izzūd motivācija pircējam ierobežot patēriņu, kā tas būtu noticis, saskaroties ar augstāku cenu. Iespējams, labāks risinājums būtu cenu virs "ekstrēmā cenu līmeņa" kompensēt nevis pilnībā, bet, piemēram, tikai pusi no tās. Tādā veidā valsts sniegtu atbalstu tiem, kas saskaras ar straujāko cenu pieaugumu, bet saglabātos pircēja motivācija samazināt patēriņu un meklēt lētākas alternatīvas.
Un pēdējā, bet nebūt ne mazāk svarīgā problēma – mākslīgi samazinot cenu visiem, vairāk tiek atbalstīti tieši bagātākie valsts iedzīvotāji, kuru patēriņš daudzās produktu un pakalpojumu grupās mēdz būt lielāks nekā mazāk turīgajiem. Ļoti strauja cenu pieauguma gadījumā lētāks un trāpīgāks būtu atbalsts tieši šīm mazāk turīgo grupām – nenosakot cenu griestus, bet izmaksājot papildu pabalstus, ko šie iedzīvotāji varētu izmantot atbilstoši savām vajadzībām.
Latvijā arī šeit ir iestrādes – atbalsts ģimenēm ar bērniem, pensionāriem, invalīdiem. Diemžēl visus mazāk nodrošinātos aizsniegt ar šo nesanāk, bet šīs sistēmas pilnveide ir ceļš, kas varētu sniegt labākos rezultātus. Šeit lielāka loma varētu būt pašvaldībām, kas spētu labāk apzināt tos iedzīvotājus, kam atbalsts būtu visnepieciešamākais.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
