Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek šodien publisko portāla rīcībā nonākušo Lato Lapsas ģenerālprokuroram adresēto iesniegumu, par ko informējām jau aizvadītajā nedēļā un ar kuru tiek lūgts sākt kriminālprocesu pret trim Drošības policijas darbiniekiem. Šis iesniegums sniedz skaidru priekšstatu par to, kā "vajadzības gadījumā" Drošības policijas darbinieki ir gatavi ne tikai pārkāpt dienesta pilnvaras un sastādīt nepatiesus dienesta ziņojumus, bet arī tiesā sniegt nepatiesas liecības, kuras turklāt vēl nav pat spējuši pirms tiesas saskaņot.

"LR ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram

iesniegums par kriminālprocesa uzsākšanu

Ar šo lūdzu uzsākt kriminālprocesu sakarā ar Drošības policijas darbinieku prettiesiskām darbībām, par kurām kriminālatbildība ir paredzēta Krimināllikuma 300., 317., 328.pantā.

2015.gada 23.jūlijā notika Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas sēde sakarā ar pret mani sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu.

Lietvedība lietā tika izbeigta, jo tiesa nekonstatēja manās darbībās administratīvā pārkāpuma sastāvu, taču vienlaicīgi iztiesāšanas laikā tika nodibināti fakti, kas norāda uz reālu iespēju, ka Drošības policijas amatpersonas ir izdarījuši noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti Krimināllikuma 300., 317. un 328.pantā.

Minētās ziņas ir iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesuālajām metodēm, tādējādi uzskatu, ka pastāv Kriminālprocesa likuma 370.pantā norādītie kriminālprocesa uzsākšanas pamati.

Andris Klešs

Lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā pret mani tika uzsākta, pamatojoties uz Drošības policijas dežuranta Andra Kleša diviem dienesta ziņojumiem, kuros A.Klešs norāda uz sekojošām viņa it kā izteiktām prasībām, kurām es it kā neesmu pakļāvies:

- pārtraukt audio video ieraksta veikšanu;

- nodot audio ierakstus;

- iziet pārbaudi.

Ziņojumi ir pievienoti lietas materiāliem.

Tāpat lietas materiāliem Valsts policija kā iestāde, kura ir sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu, ir pievienojusi audio ierakstu, kurā pilnībā ir fiksēta mana saruna ar Drošības policijas darbinieku A.Klešu. Minētais audio ieraksts tika atskaņots tiesas sēdē, un A.Klešs apstiprināja, ka šis ieraksts atbilst patiesībai un tajā ir atspoguļota viņa saruna ar mani.

No minētā audio ieraksta izriet (un tas arī tika konstatēts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 31.jūlija spriedumā), ka Drošības policijas darbinieks A.Klešs neizsaka man prasību nedz pārtraukt audio ierakstu, nedz izsniegt manā rīcībā esošo audio ierakstu.

Vienīgā prasība, ko man izsaka policijas darbinieks A.Klešs un no kuras es neatsakos, ir prasība „iziet pārbaudi”. Pēc audio ieraksta noklausīšanās A.Klešs tiesas sēdē bija spiests atzīt, ka tik tiešām ziņojumos minētās „prasības” netika izteiktas.

Kā norādīju iepriekš, tieši uz A.Kleša nepatieso dienesta ziņojumu pamata tika uzsākta un turpināta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā pret mani, nodarot man morālo un materiālo kaitējumu, kura apmēru precizēšu vēlāk.

Krimināllikuma 328.pantā ir paredzēta atbildība par nepatiesu dienesta ziņojumu. Uzskatu, ka A.Klešs nevarēja neapzināties savu ziņojumu nepatiesumu, jo tie tika sastādīti notikuma dienā (2015.gada 29.aprīlis) vai īsi pēc notikuma un maz ticams, ka A.Klešs varēja „aizmirst”, ka viņš nemaz nav pieprasījis man nedz izbeigt kaut kādu darbību, nedz, vēl jo vairāk, izsniegt jebkādus priekšmetus.

Uzskatu, ka ziņojumi bija sastādīti ar mērķi radīt pamatojumu manai prettiesiskai saukšanai pie administratīvās atbildības. Tādējādi uzskatu, ka A.Klešs ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 328.pantā.

Tāpat uzskatu, ka A.Klešs ir pārsniedzis savas dienesta pilnvaras,

1) izvirzot man nelikumīgu prasību „iziet pārbaudi”, kas nav paredzēta nevienā normatīvajā aktā, t.sk. Drošības policijas Iekšējās kārtības noteikumos;

2) veicot manu nepamatotu aizturēšanu, neskatoties uz to, ka es ne tikai neatteicos izpildīt nelikumīgu prasību, bet, kā tas izriet no audio ieraksta, esmu konkrēti piekritis to izpildīt (pasakot „Labi, tūlīt iešu”), vienlaicīgi pieprasot izskaidrot man prasības likumīgo pamatu;

3) liedzot man tiesības uz advokāta palīdzību.

Un proti:

1) Prasība „iziet pārbaudi” nav paredzēta nevienā normatīvajā aktā. Jebkādas personas pārbaudes izdarīšana ierobežo personas tiesības uz privāto dzīvi, tādejādi, lai tā būtu likumīga un cilvēktiesību normām atbilstoša, tai pirmām kārtām ir jābūt paredzētai likumā vai citā normatīvā aktā. Pie kam, izejot no Eiropas Cilvēktiesību tiesas kā starptautiskās tiesu institūcijas judikatūras, likumam ir jāatbilst kvalitātes kritērijiem, t.sk. ir jābūt pieejamam tai personai, uz kuru tas attiecas. Konkrētajā gadījumā prasība „iziet pārbaudi” (acīmredzot, bija domāta pārbaude ar metāldetektoru) nav paredzēta nevienā likumā vai citā normatīvajā aktā.

Pats A.Klešs norādīja, ka viņa prasība ir pamatota ar Drošības policijas Iekšējās kārtības noteikumiem, taču nevarēja norādīt, kas šajos noteikumos ir paredzēts. Pēc Drošības policijas sniegtās informācijas, Iekšējās kārtības noteikumi ir ierobežotas pieejamības informācija, kas vien padara jebkādu cilvēktiesību ierobežojumu, kas izriet no minētajiem noteikumiem, par apriori nelikumīgu.

Taču, ievērojot to, ka man bija atļauts iepazīties ar papīra lapu (bez rekvizītiem un parakstiem), kas ir piestiprināta pie sienas Drošības policijas telpās un pēc Drošības policijas darbinieka A.Kleša vārdiem ir izvilkums no Iekšējās kārtības noteikumiem, esmu konstatējis, ka arī šajā „dokumentā” nav paredzēta „pārbaude” personai, kura nav saņēmusi Drošības policijas apmeklētāja karti.

Konkrētajā gadījumā es nebiju nedz saņēmis, nedz pieprasījis izsniegt man apmeklētāja karti, nebiju mēģinājis iekļūt iekšā Drošības policijas kabinetos, bet tikai vēlējos pie Drošības policijas caurlaižu telpas galda iesniegt mutvārdu iesniegumu. Šādiem gadījumiem „pārbaudes veikšana” arī Drošības policijas Iekšējās kārtības noteikumos nav paredzēta.

2) Neskatoties uz prasības „iziet pārbaudi” nelikumību, nebiju atteicies izpildīt A.Kleša prettiesisku prasību, bet biju pieprasījis man izskaidrot pārbaudes veikšanas kārtību un tiesisku pamatojumu. Kad Drošības policijas darbinieks A.Klešs piedraudēja man ar fiziskā spēka pielietošanu, biju piekritis iziet „pārbaudi”, kā tas ir skaidri dzirdams administratīvā pārkāpuma lietas materiālos esošajā audio ierakstā.

Neskatoties uz to, A.Klešs veica manu aizturēšanu, par pamatu, kā izriet no viņa dienesta ziņojumā, norādot „lai novērstu iespējamo kaitējumu valsts drošības iestādes interesēm”. LAPK neparedz šādu aizturēšanas pamatu, tādejādi uzskatu, ka mana aizturēšana nebija pamatota nedz faktiski, nedz juridiski. Kā izriet no aizturēšanas protokola, aizturēts es biju uz divām stundām.

3) A.Klešs tiesas sēdē atzina, ka, neskatoties uz maniem lūgumiem atļaut man sazināties ar advokātu, šāda iespēja man piešķirta netika. Kā zināms, tiesības uz advokāta palīdzību ir konstitucionālā līmenī nostiprinātas cilvēka pamattiesības un, ievērojot Drošības policijas nelikumīgu rīcību, manis nepamatotu aizturēšanu un prettiesisku prasību izvirzīšanu, man bija nepieciešama advokāta palīdzība konkrētajā brīdī. Liedzot man šīs tiesības, Drošības policijas darbinieks A.Klešs nelikumīgi ierobežoja manas tiesības.

Viss augstākminētais norāda uz to, ka A.Kleša darbībās ir saskatāms Krimināllikuma 317.p.1.d. paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs.

Arnis Kupčs

Bez tam uzskatu, ka Drošības policijas darbinieks Arnis Kupčs ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 300.pantā. Iepriekš minētajā tiesas sēdē A.Kupčs tika brīdināts par kriminālatbildību par apzināti nepatiesu liecību, taču ir sniedzis nepatiesu liecību.

Tā savā liecībā tiesas sēdē A.Kupčs norādīja: „L.Lapsam tika izteikta prasība, lai viņš pārtrauc iespējamo audio ieraksta veikšanu” un „L.Lapsam netika izteikta prasība iziet pārbaudi”.

Kā jau aprakstīts augstāk, tad ar tiesas sēdē pārbaudīto audio ierakstu ir konstatēts, ka prasība pārtraukt ieraksta veikšanu man izteikta netika, taču tika vairākkārtīgi uzstājīgi prasīts iziet pārbaudi, ko nevarēja nedz nepamanīt, nedz nedzirdēt arī liecinieks A.Kupčs. Šos faktus atzina A.Klešs, un tie arī ir atspoguļoti tiesas spriedumā.

Tādejādi uzskatu, ka A.Kupčs ir apzināti sniedzis nepatiesas liecības acīmredzami nolūkā pamatot manu prettiesisku saukšanu pie administratīvās atbildības, iespējams, pēc kādas augstāka ranga Drošības policijas amatpersonas rīkojuma.

Iļja Boronovskis

Visbeidzot, uzskatu, ka arī Drošības policijas amatpersonas Iļjas Boronovska darbībās ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 317.panta, sastāva pazīmes.

Un proti, tiku iesniedzis Valsts policijas darbiniekiem savu diktofonu, ar kuru biju fiksējis savu sarunu ar Drošības policijas darbinieku A.Klešu un citiem Drošības policijas darbiniekiem. Diktofonu tiku iesniedzis, lai pierādītu, ka Drošības policijas darbinieki ir veikuši pret mani pretlikumīgās darbības.

Pēc Drošības policijas pieprasījuma minētais diktofons tika atsūtīts uz Drošības policiju, kur tās darbinieks I.Boronovskis tika veicis ar to kaut kādas man nezināmas darbības. Diktofonā bija fiksētas dažādas manas sarunas, un tās visas I.Boronovskis ir noklausījies un nokopējis CD diskā, veicot „diktofona apskati” un sastādot par to „apskates aktu”, kas ir pievienots administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem.

Tiesas sēdē I.Boronovskis paskaidroja, ka „apskate” tikusi veikta ārpus jebkāda konkrēta procesa – tātad nedz kriminālprocesa, nedz administratīvā procesa, nedz administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros. No I.Boronovska teiktā tiesas sēdē var izdarīt secinājumu, ka Drošības policijā pastāv kaut kāds „savs” process, kas ir paredzēts dažādos „iekšējos normatīvajos aktos”.

Ievērojot to, ka diktofonā atradās ieraksti, ko veicu es un kuri saturēja manas privātās dzīves un profesionālās darbības noslēpumus, uzskatu, ka, veicot diktofona „apskati” bez tiesiskā pamatojuma, I.Boronovskis ir prettiesiski ierobežojis manas tiesības uz privāto dzīvi. Turklāt pie man piederošā diktofona „apskates” es nebiju uzaicināts piedalīties, kaut to biju pieprasījis, par šādu rīcību ar man piederošo mantu un privātās dzīves noslēpumu saturošajiem ierakstiem man netika paziņots, netika lūgta mana atļauja veikt minētās darbības.

Man nav zināms, vai I.Boronovskis nav veicis manipulācijas ar ierakstiem minētajā diktofonā, kā arī, vai man piederošo ierakstu kopijas netiek glabātas Drošības policijā un netiks izmantoti man nezināmiem mērķiem.

Norādu, ka tieši I.Boronovskis ir bijis procesa virzītājs kriminālprocesā Nr. 11840005513, kur es biju atzīts par aizdomās turēto un kurš tika izbeigts 2015.gada 27.aprīlī ar LR Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora lēmumu. Ievērojot to, ka I.Boronovskis ir pieļāvis apzināti nepamatotu kriminālprocesa veikšanu un manis atzīšanu par aizdomās turēto, uzskatu, ka viņš ir personīgi ieinteresēts vērsties pret mani arī turpmāk un tieši šī iemesla dēļ viņš ir veicis prettiesiskās, likumā neparedzētās darbības ar man piederošo diktofonu, iegūstot ziņas par manu privāto dzīvi un žurnālista profesionālo darbību.

Šim iesniegumam es pievienoju minēto diktofonu pēc tā atsūtīšanas no Drošības policijas, oriģinālajā aploksnē, ko es neesmu atvēris, saņemot pa pastu, un lūdzu pārbaudīt to nolūkā noskaidrot, vai I.Boronovskis nav veicis manipulācijas ar diktofona saturu. Tāpat minētajā diktofonā atrodas (ja netika izdzēsts Drošības policijā) ieraksts, kas ir pievienots arī administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem, kurā ir atspoguļota visa notikuma gaita, kas veido šī iesnieguma priekšmetu.

Ievērojot visu augstāk minēto un pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 369.p. 1.d. un 2.d.1.pkt., 370.p., 371.p. 2.d., 372.p, lūdzu uzsākt kriminālprocesu pret Drošības policijas darbiniekiem Andri Klešu, Arni Kupšu un Iļju Boronovski; atzīt mani par cietušo kriminālprocesā; izprasīt no Vidzemes priekšpilsētas tiesas administratīvā pārkāpuma lietas Nr. 130049615 materiālus (t.sk. audio ierakstus) un 2015.gada 23.jūlija tiesas sēdes protokolu."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...