Kā tagadējais „Latvijas Valsts mežu” padomes priekšsēdētājs atbalstīja apjomīgu valsts līdzekļu izšķērdēšanu
Pietiek lasītājs23.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā pēdējā laikā žurnālistu pastiprināto uzmanību par VAS Latvijas Valsts meži, tad varu painformēt par kādu interesantu gadījumu, kas norisinājās VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) laikā, kad LVRTC valdes priekšsēdētājs bija Edmunds Beļskis, tagadējais Latvijas Valsts mežu padomes priekšsēdētājs.
LVRTC darbiniece Inga Spriņķe (lūgums nejaukt ar žurnālisti Ingu Spriņģi) LVRTC ilgstoši strādāja dažādos amatos, tai skaitā LVRTC valdē. 2019. gadā, kad pēc Saeimas vēlēšanām beidzot tika izveidota jaunā valdība, Inga Spriņķe pievienojās Ilzes Viņķeles vadītajai Veselības ministrijas (VM) vadības komandai un kļuva par ministres biroja vadītāju.
Ņemot vērā faktu, ka Inga sāka strādāt šādā amatā VM, būtu bijis pilnīgi saprotami, ka viņas darba attiecības ar LVRTC tiktu izbeigtas, jo realitātē nepastāv iespēja savienot divus šādus amatus, ņemot vērā darba apjomu abās darbavietās. (Inga tobrīd skaitījās LVRTC projektu vadītāja komercdepartamentā).
2019. gada rudenī LVRTC valdes priekšsēdētāja amatā stājās Edmunds Beļskis (tagadējais Latvijas Valsts mežu padomes priekšsēdētājs). Pēc jaunā LVRTC valdes priekšsēdētāja stāšanās amatā liels bija pārsteigums, ka Inga Spriņķe turpināja darba tiesiskās attiecības ar LVRTC.
Šāda situācija turpinājās vairāk nekā divus gadus, kuru laikā Inga atalgojumā no LVRTC saņēma vidēji aptuveni 20 000 EUR gadā, neskatoties uz to, ka darba pienākumus LVRTC neveica vispār nekādus. (Visu informāciju par precīzi saņemto atalgojumu ir iespējas pārbaudīt publiski pieejamā VID datubāzē.)
Kā jau minēju, šāda situācija turpinājās 2 gadu garumā, Ingai uzticētos darbus sadalīja citiem darbiniekiem (kaut arī atskaitēs par paveiktajiem darbiem tika norādīta Inga).
LVRTC darbinieku veicamo darba uzdevumu un paveiktā darba apjomu kontrolei tiek izmantota elektroniskā lietvedības uzskaites sistēma (VEDUS), šajā sistēmā jebkuram LVRTC darbiniekam tiek uzdoti darba uzdevumi, kontrolēta uzdevumu izpilde (termiņi, utt.), atskaites par paveikto darbu.
VEDUS sistēmu pārauga Risku kvalitātes un vadības daļas vadītāja Irēna Dumpe, - šī persona bija ļoti labi informēta par visu notiekošo saistībā ar Ingu Spriņķi. (Pieļauju iespēju ka Dumpe veica arī korekcijas VEDUS, lai gala atskaitēs kā darba veicējs tiktu norādīta Inga.)
Varu apgalvot ar pilnu atbildību, ka pilnīgi visu, kas notika LVRTC, stingri kontrolēja LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis un pilnīgi nekas nenotika bez viņa ziņas. Ikdienas sarunās ar darba kolēģiem sapratu, ka Ingas Spriņķes jautājums ir Edmunda kontrolē.
LVRTC ir valsts uzņēmums, kura 100% īpašnieks ir Latvijas valsts, tādējādi šāda rīcība ir uzskatāma par valsts līdzekļu izšķērdēšanu un ir krimināli sodāma.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
