Kā tagadējā kultūras ministre Logina Rīgas domē dāsni dalījusi naudu savējiem – un pati sev
Pietiek lasītājs08.01.2024.
Komentāri (37)
Iesaki rakstu: 
Partijai “Progresīvie” korumpantu izķeršana un audzinoša pirksta kratīšana attiecas tikai uz citiem partneriem. Pašu rindās vārdam “godprātība” ir daudz šķirkļu un locījumu. Kā vienu no piemēriem var minēt kultūras ministri Agnesi Loginu, kas jau līdz šim ir iekļuvusi ne vienā vien peripetijā, gan audzinot par Latvijas valodu, gan paplašinot kultūras šķirkli uz “datorspēlēm”.
Līdz kultūras ministres amatam viņa ieņēma amatus Rīgas valstspilsētas pašvaldībā un bija Budžeta līdzekļu sadales komisijas locekle, Rīgas domes Privātpersonu organizēto kultūras un mākslas nozares pasākumu līdzfinansējuma piešķiršanas komisijas locekle, Privātpersonu organizēti Rīgas kultūras pasākumu kalendāra pasākumu līdzfinansējuma piešķiršanas komisijas locekle. Šie amati ir visai iekārojami, jo tajos lemj par naudas piešķīrumu dažādām biedrībām.
Interesants fakts, ka, esot šajās pašvaldības komisijās, A.Logina ir bijusi ieinteresēta, lai tiktu piešķirts konkrētais finansējums Rīgas Starptautiskajam kino festivālam, reģ. nr. 40008217350, kurā pati darbojusies. To apliecina pērn iesniegtā A. Loginas valsts amatpersonas deklarācija, kurā redzams ka partijas “Progresīvie” tobrīdējā Rīgas domes deputāte Agnese Logina no Rīgas Starptautiskā kino festivāla (reģ. nr. 40008217350) saņēmusi ienākumus 2437,34 eiro apmērā.
Atklāts ir jautājums, vai tagadējā kultūras ministre savulaik nav pārkāpusi ētikas (un ne tikai) robežas, ceļot roku “par” vai “pret” finanšu līdzekļu piešķīrumu ar sevi un partiju saistītu cilvēku organizācijām? Ņemot vērā, cik ļoti “Progresīvie” uzsver caurspīdīgumu, godīgumu un ētisku rīcību Rīgas domē, vai nebūtu svarīgi atbildīgajām Rīgas domes struktūrām izvērtēt A. Loginas interešu konfliktu?
Seko mums 
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
