Iesaki rakstu: 
Par krāpniecības līkločiem sociālajā tīklā X (Twitter) runā tāds Elviss Strazdiņš, bet šo izstāstīšu Jums es. Man ir neliela pieredze - bērnībā čigānietei stacijā iedevu no maka naudaszīmi, jo solīja, ka, maciņu aizverot un pēc kāda laika atverot, tajā būs jau divas naudaszīmes. Es jau toreiz 100% sapratu, ka nekādas divas tur nebūs, bet iedevu, jo kaut kādā izteikti intensīvā veidā izjutu milzīgu vainas sajūtu, ja neiedošu. Psiholoģiski veikmīga manipulācija laikam.
Fast forward uz šodienu.
Sēž Arvils un gudro. Naudas nav tik, cik gribas, darbadevēji čīkst, jo uzmesti ar nodokļu grupu, situācija neiepriecinoša. Ko darīt? Jāizdomā kaut kas. Prātā nāk Ostaps Benders, bet globāls šaha turnīrs Vasjukos te kaut kā neveidojas. Kaut kā jāpaņem reāla, pavisam oficiāla naudaszīme.
A kur tās reālās naudaszīmes? Ieskatāmies valsts kases maciņā, tajā, kas vienotais nodokļu konts ar svarīgo ibanu LV33TREL1060000300000. Baigi daudz nulles tajā kontā, izskatās cerīgi.
Tajā kontā katru mēnesi iemaksā arī socnodokļus, daļa no kura budžetā nenokļūst, bet aiziet otrā pensiju līmeņa pārvaldniekiem. Valsts kā tāds maksājumu starpnieks, no sērijas „banka” - saņem no nodokļu maksātāja un pārskaita tālāk otrā pensiju līmeņa fondā.
Ha, reku ir! Ja reiz caur manu kontu tas maksājums iet, es taču varu… pagrābt no tā maciņa, nolaižas apgaismība pār Arvilu.
Nu lab, bet būs tak skandāls, brēks taču! A, bet es tad pateikšu, ka es nemaz nepagrābos, bet solīšu, ka Guntara maciņā pēc gadiem 40 vienas naudaszīmes vietā būs divas. Apsolīšu vēl ienesīgumu - apsolīšu trīs.
Guntars tai čigānietei toreiz naudiņu atdeva. Bet Guntars sen vairs nav padsmitgadīgs šmurgulis.
Rekomendācija - ar krāpniekiem labāk neielaisties. Viņi to praksi māk labāk, apjās tapat. Izņemot, ja esi pieaudzis un māki krāpniekus apjāt pats.
Do not try this at home!
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
