Iesaki rakstu: 
Par krāpniecības līkločiem sociālajā tīklā X (Twitter) runā tāds Elviss Strazdiņš, bet šo izstāstīšu Jums es. Man ir neliela pieredze - bērnībā čigānietei stacijā iedevu no maka naudaszīmi, jo solīja, ka, maciņu aizverot un pēc kāda laika atverot, tajā būs jau divas naudaszīmes. Es jau toreiz 100% sapratu, ka nekādas divas tur nebūs, bet iedevu, jo kaut kādā izteikti intensīvā veidā izjutu milzīgu vainas sajūtu, ja neiedošu. Psiholoģiski veikmīga manipulācija laikam.
Fast forward uz šodienu.
Sēž Arvils un gudro. Naudas nav tik, cik gribas, darbadevēji čīkst, jo uzmesti ar nodokļu grupu, situācija neiepriecinoša. Ko darīt? Jāizdomā kaut kas. Prātā nāk Ostaps Benders, bet globāls šaha turnīrs Vasjukos te kaut kā neveidojas. Kaut kā jāpaņem reāla, pavisam oficiāla naudaszīme.
A kur tās reālās naudaszīmes? Ieskatāmies valsts kases maciņā, tajā, kas vienotais nodokļu konts ar svarīgo ibanu LV33TREL1060000300000. Baigi daudz nulles tajā kontā, izskatās cerīgi.
Tajā kontā katru mēnesi iemaksā arī socnodokļus, daļa no kura budžetā nenokļūst, bet aiziet otrā pensiju līmeņa pārvaldniekiem. Valsts kā tāds maksājumu starpnieks, no sērijas „banka” - saņem no nodokļu maksātāja un pārskaita tālāk otrā pensiju līmeņa fondā.
Ha, reku ir! Ja reiz caur manu kontu tas maksājums iet, es taču varu… pagrābt no tā maciņa, nolaižas apgaismība pār Arvilu.
Nu lab, bet būs tak skandāls, brēks taču! A, bet es tad pateikšu, ka es nemaz nepagrābos, bet solīšu, ka Guntara maciņā pēc gadiem 40 vienas naudaszīmes vietā būs divas. Apsolīšu vēl ienesīgumu - apsolīšu trīs.
Guntars tai čigānietei toreiz naudiņu atdeva. Bet Guntars sen vairs nav padsmitgadīgs šmurgulis.
Rekomendācija - ar krāpniekiem labāk neielaisties. Viņi to praksi māk labāk, apjās tapat. Izņemot, ja esi pieaudzis un māki krāpniekus apjāt pats.
Do not try this at home!
Seko mums 
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
