Iesaki rakstu: 
8.novembrī TV3 bija amizanti vērot, kā Saeimas deputāti centās pamatot, kāpēc atbalsta cigarešu ražotāju lobētos grozījumus akcīzes nodoklī. JKP galvenais nodokļu ideologs Gatis Eglītis izlikās, ka ir tikai nejauši garāmejot parakstījis grozījumu priekšlikumu, lai gan ir zināms, ka JKP šāda paša satura priekšlikumus pirms tam ir sniegusi Finanšu ministrijā (Finanšu ministrijas gatavots apkopojums pielikumā).
Beigās deputāte Ilze Indriksone tomēr atzinās, ka neko nesaprot no priekšlikumā ierakstītajiem skaitļiem, jo tos atnesis Imants Parādnieks. Imants savukārt nervozi skaidroja, ka esot veicis rūpīgu analīzi un konsultējies ar Finanšu ministriju un Veselības ministriju un tā taču esot nauda onkoloģijai, kas tiek atņemta tabakas industrijai.
Te gan ir vairāki jautājumi:
- Finanšu ministrijas gatavotajā apkopojumā minēts, ka tik straujš nodokļa palielinājums karsējamai tabakai rada riskus pārrobežu tirdzniecībai un nelegālai tirdzniecībai;
- Tāpat apkopojumā minēts, ka Veselības ministrija atbalsta akcīzes nodokļa celšanu cigaretēm par 10% (kas būtu reālāks papildus ieņēmumu avots);
- Finanšu ministrs Jānis Reirs ir publiski pateicis, ka netic papildus naudai no karsējamās tabakas akcīzes nodokļa celšanas un nekāda papildus nauda valsts budžetā onkoloģijai nav paredzēta.
Tad rodas jautājums, ar ko Imants Parādnieks ir konsultējies? Šķiet, ka ar lēto cigarešu segmenta līderi Japan Tobacco International (JTI), jo viņu jau vasarā izplatītajā prezentācijā redzamie skaitļi gandrīz simtprocentīgi sakrīt ar Imanta Parādnieka izstrādātajiem un bīdītajiem priekšlikumiem.
Bet to Imants Parādnieks cenšas noklusēt, tā vietā apgalvojot, ka, pazeminot procentuālo akcīzes nodokli cigaretēm no 20% uz 15% atbilstoši JTI vēlmēm, viņš padarīs lētās cigaretes mazāk pieejamas. Padomājam loģiski – cik ticami ir tas, ka to piedāvā kompānija, kurai ir aptuveni 40% no lēto cigarešu segmenta?
Daudz ticamāk ir tas, ka premjera padomnieks Imants Parādnieks ir atradis sev labu pozīciju, kurā turpināt izpildīt lielākus un mazākus pasūtījumus. Turklāt ļoti veiksmīgi, jo pasūtījums veiksmīgi virzās uz priekšu gan valdībā, gan Saeimā, neskatoties ne uz kādiem argumentiem.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
