Iesaki rakstu: 
Daudz dzirdēts par negodprātīgiem uzņēmējiem, un, lasot par kārtējo "uzņēmēju-uzmetēju", rodas priekšstats, ka šo jomu (konkrētajā gadījumā - būvdarbus) vai nu vispār neuzrauga, vai uzrauga diezgan pavirši. Tomēr, saskaroties personīgi ar šādu situāciju, domas sliecas uz pirmo variantu. Lūk, mana pieredze.
Pirms neilga laika noslēdzām līgumu ar SIA "SN BŪVGRUPA" par remontdarbu veikšanu. Saņemot nepieciešamos dokumentus, uzsākām darbus, taču neilgi pēc darbu uzsākšanas secinājām, ka objekts ir krietni lielāks, nekā norādīts pasūtītāja („SN BŪVGRUPA”) iesniegtajos dokumentos, piemēram, mājas fasāde bija uz pusi lielāka, nekā sākotnēji norādīts, kā arī atklājās citi darbi, kuri ietekmēja izpildes termiņu un kuru veikšanai bija nepieciešamas saskaņošanas.
Bez šaubām, atklājoties šiem apstākļiem, sastādījām papildu vienošanos, norādot atklātos papildu darbus, kā arī termiņa pagarinājumu, kas nepieciešams darbu pabeigšanai. Taču pasūtītājs atteicās parakstīt vienošanos, aizbildinoties ar to, ka laiks mums esot. Tāpēc, neskatoties uz to, ka vienošanās netika parakstīta, mēs darbus turpinājām arī pēc līguma termina beigām.
Iestājoties līgumā norādītajam termiņam, pasūtītājs arī ļāva mums strādāt un tikai pēc laika paziņoja, ka darbi nav pabeigti un mums jāmaksā sods. Rezultātā cietām zaudējumus vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā (gan par iepirktajiem materiāliem, gan par nesaņemto darba samaksu, gan par citiem pamatotajiem izdevumiem).
Tas vēl nebija viss. Alkatības un nekaunības pārpildīti, pasūtītājs ar partneriem mēģina radīt vēl lielākus zaudējumus, iesniedzot nepamatotus prasības pieteikumus tiesā. Pēc neilga laika pasūtītājs cedēja prasības tiesības SIA "BŪVE PLUSS", kuras vadībā atrodas sākotnējā līgumā norādītās personas, kuras atradās SIA "SN BŪVGRUPA" vadībā.
Pasūtītāja uzvedība, attieksme un rīcība darbu veikšanas laikā un arī pēc tam liecina par plānotu, mērķtiecīgu un ilgstošu negodprātīgu komercpraksi. Jānorāda arī, ka līgumā vienojāmies strīdus risināt ar šķīrējtiesas starpniecību. Tomēr, lai apietu šo vienošanos (iespējams, saprotot, ka šķīrējtiesas process ir ātrs un var beigties par labu mums), pasūtītājs cedē prasības tiesības pašu dibinātam uzņēmumam, būtībā nodod paši sev, bet tādējādi apejot šķīrējtiesas līgumu.
Pasūtītājs ir ar lielu pieredzi būvniecībā. Faktiski monopolizējis Saulkrastus, Limbažu novadu un Salacgrīvu, apskaužami regulāri uzvarot dažādos būvniecības konkursos. Esam pārliecināti, ka ar sabiedrības palīdzību kompetentās iestādes pievērsīs pienācīgu uzmanību šiem uzņēmējiem, kā arī iedrošinās citus "uzmestos" atmaskot negodprātīgo uzņēmēju shēmas un shēmiņas.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
