Kā „savējie” „saimnieko” Grobiņā, bet KNAB, protams, "neko nesaskata"
Pietiek lasītājs28.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
SIA "Nakte”, Grobiņas nov., Grobiņas pag., "Priedoli" - dalībnieki Aivars Priedols un Elīna Pirtniece-Niķele, kas arī šīs SIA valdes locekle.
Grobiņas novada 2018.gada 29.marta domes protokols rāda, ka Aivars Priedols balsoja par jauna sociālā dienesta vadītājas vietnieces amata izveidi, kurā 1.aprīlī tika pieņemta viņa darījumu partnere Elīna Pirtniece-Niķele.
Ir pieņemti vēl citi lēmumi. Grobiņas novada 2019.gada 26.septembra domes sēdē Aivars Priedols balsoja par darījumu partneres Elīnas Pirtnieces-Niķeles iecelšanu amatā.
SIA "Grobiņas betons", Grobiņas pag., "Priedoli" - īpašnieki ir Aivars Priedols un Krētainis Jānis, kas ir arī šīs SIA valdes loceklis.
Mairita Krētaine ir bijušā Sociālā dienesta vadītāja. Mairitas Krētaines māte ir Ilga Heinacka - Grobiņas deputāte, iepirkumu komisijas vadītāja.
Ilga Heinacka strādā un ir amatpersona SIA "Grobiņas HES", un kā deputāte ir pieņēmusi lēmumus par līdzekļu piešķiršanu SIA "Grobiņas HES ".
SIA "Grobiņas HES" iepirkumā “Nomaļu grunts uzauguma noņemšana Grobiņas novadā” iesniedza piedāvājumu par 15 500 EUR, bet līgumu noslēdza par summu 41 999 EUR, kas pārsniedz citus piedāvājumus.
Iepirkumu komisijas noslēguma ziņojumu ir parakstījusi Ilga Heinacka, SIA "Betona tehnika" īpašnieka un valdes locekļa Jāņa Krētaiņa sievasmāte.
Pretēji likumam ir noslēpts deleģēšanas līgums, jo Grobiņas mājas lapā nav publicēts Deleģēšanas līgums starp Grobiņas novada domi un SIA "Grobiņas HES".
Aivars Priedols ir pieņēmis lēmumus par darījumu partnera Jāņa Krētaiņa sievu Mairitu Krētaini.
Iepirkumā „Ūdens atvades sistēmas sakārtošana Grobiņas novadā” piedalījās divi uzņēmumi - SIA “Grobiņas meliorators”, kur 100% daļu īpašnieks un valdes loceklis ir Māris Ilsters, un SIA "GN komunālserviss", kur 100% daļu īpašniece Ieva Ilstere (Dalke) ir Māra Ilstera māsa.
Iespējams ka piedāvājumi ir saistīti. Uz piedāvājuma iesniegšanas brīdi SIA “Grobiņas meliorators” bija nodokļu parādi, kas nozīmēja ka SIA “Grobiņas meliorators” piedāvājumu izslēgs.
Iepriekš līdzīgā iepirkumā uz līdzīgiem darbiem „Grāvju rakšana un tīrīšana, caurteku remonts un uzstādīšana Grobiņas novadā” bija prasība būt reģistrētiem Būvkomersantu reģistrā, specifiskā Meliorācijas darbu profilā, bet šoreiz prasības par Būvkomersantu reģistru prasības nebija.
Rezultātā iepirkumā „Grāvju rakšana un tīrīšana, caurteku remonts un uzstādīšana Grobiņas novadā” līgumu noslēdza ar SIA “Grobiņas meliorators”. Šo līgumu starp SIA “Grobiņas meliorators” un "Grobiņas HES" SIA noslēdza valdes locekle Ginta Veidemane, kura ir Māra Ilstera darījuma partnere. Darbus faktiski pilda „Grobiņas meliorators”.
Iepirkumā „Tāši Ābeļi autoceļa remonts” tika iekļauta prasība par meliorācijas speciālista iekļaušanu piedāvājumā, kaut ir autoceļa būvdarbi, līdz ar ko tika izslēgta tāda profesionāla ceļu uzturēšanas sabiedrība kā “Latvijas autoceļu uzturētājs”, bet līgumu Ginta Veidemane noslēdza ar SIA „Grobiņas meliorators”.
Līdzīga satura līgums ir noslēgts starp SIA “Grobiņas meliorators”, kur 100% daļu īpašnieks un valdes loceklis Māris Ilsters, un SIA „Grobiņas namserviss”, kur valdes locekle ir Ginta Veidemane
Arī SIA „Grobiņas HES” valdes locekle ir Ginta Veidemane, kurai 100% pieder SIA "Finanšu vadības birojs" ar adresi Dunalkas pag., Inti , kas ir Māra Ilstera īpašums, iepriekš viņa tur bija arī valdes locekle un, iespējams, arī nodrošina SIA “Grobiņas meliorators” finanšu apkalpošanu. Iespējams, ka SIA "Finanšu vadības birojs" tiek maksāts arī no citām Grobiņas novada pašvaldības institūcijām.
Iepriekš Grobiņas pagasta padomes laikā bija SIA "GP komunālserviss", kuru reorganizēja, izveidojoties Grobiņas novada domei. Pēc šīs reorganizācijas tika izveidota Ievai Ilsterei piederoša ļoti līdzīga nosaukuma SIA GN komunālserviss”, caur kuru veic dažādas finanšu operācijas.
Ieva Ilstere ir Grobiņas pašvaldības Policijas priekšniece. Ieva Ilstere regulāri amatpersonu deklarācijās nenorāda dalību kapitālsabiedrībā SIA "GN komunālserviss". Apjomīgie darījumi deklarācijā ir neizsekojami no līdzekļu ieguves viedokļa, un apšaubāmi, ka nav deklarējami līdzekļu atlikumi uz gada beigām.
Vēršu uzmanību ka šajā personu lokā ir iesaistīti daudzi bijušie un esošie Valsts policijas pārstāvji - Ieva Ilstere, Māris Ilsters, Uldis Ķepals (ZZS deputāts, saistīts ar SIA „King”), Aleksandrs Frēlihs (regulārs SIA “Grobiņas HES” iepirkumu uzvarētājs”) ,izpilddirektores Gunitas Laivinieces māsas Egitas Mazures-Mago (bāriņtiesas vadītājas) vīrs Kārlis Mazurs-Mago.
Ir vēl citas sakritības, bet par tām citreiz.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
