Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kā Saeimā uz Līgo cirku par 25 miljoniem taisīja

Ivars Zariņš, 11.Saeimas Tautsaimniecības komisijas loceklis, SC
26.06.2012.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējā Saeimas plenārsēdē pirms pašiem Līgo svētkiem Saeimā tika sarīkota izrāde, pareizāk sakot, – tās pēdējais cēliens, kas tika paslēpts zem nevainīga nosaukuma “Par Latvijas Hipotēku un zemes bankas pamatkapitāla palielināšanu”.

Saprotot, ka ar nevainīgu nosaukumu vien nepietiks, lai šo visnotaļ pārdomāti iestudēto procesu ap valstij piederošās Latvijas Hipotēku un zemes bankas (LHZB) aktīvu pārdošanu varētu veiksmīgi pabeigt, Saeimā tika sarīkota vesela izrāde. Jo, proti, bez Saeimas lēmuma par 25 miljonu latu nodokļu maksātāju naudas ieskaitīšanu bankas pamatkapitālā iecerētais pārdošanas process „uzkārtos”, neskatoties uz to, ka valdība jau bija devusi savu akceptu „noslepenotiem” pircējiem iegādāties šos valstij piederošos aktīvus, bet, tā kā aktīvi vēlīgi tika pārdoti zem to vērtības, banka zaudētu savu legālo rīcībspēju, ja tās pamatkapitāls netiktu palielināts.

Savulaik iecerētais LHZB pārdošanas process izsauca pamatoti asas diskusijas Saeimā, kuras tā arī nespēja kliedēt deputātu šaubas par to, cik lielā mērā šis process tiek īstenots valsts, nevis kādu atsevišķu pircēju interesēs. Tāpēc šoreiz, lai novērstu šādu aizķeršanos, šī procesa virzītāji izvēlējās Saeimas deputātiem nemaz nedot iespēju lāgā iepazīties ar notiekošo – tikai dienu pirms plenārsēdes iesniedzot tiem lēmuma projektu, turklāt vēl lielai daļai informācijas piešķirot valsts noslēpuma statusu.

Šoreiz pat koalīcijas partiju deputāti uzdrošinājās iebilst pret šādu lietu kārtību. Nacionālā apvienība pat solījās aicināt atlikt šī jautājuma izskatīšanu, tomēr nacionālās intereses pagaidām tiek aizstāvētas tikai skaistos vārdos un pozās, ne reālā rīcībā, kad tā ir nepieciešama. Arī Reformu partijas deputāti uzdrošinājās kritizēt necaurspīdīgo un sasteigto lemšanas procesu, tomēr viņu taisnības alkas tika ātri remdinātas. Var tikai minēt, vai tās bija solītās portfeļu maiņas ostu pārvaldē, vēlamā kāroto likumprojektu tālākā virzība, ko Vienotība līdz šim bija noraidījusi, vai vēl kas cits, bet lēmums par spīti visam un pretēji koalīcijas paustajiem principiem par tiesiskumu, atklātību un valsts interesēm tika virzīts tālāk.

Savukārt, lai sabiedrībai šis notikums paslīdētu garām, tas tika ieplānots pirms pašiem Līgo svētkiem, bet Saeimas darba kārtība tika „apaudzēta” ar virkni citu sabiedriskā telpā daudz apspriestu jautājumu. Piemēram, ar grozījumiem attiecībā uz deputātu imunitāti un atklātām prezidenta vēlēšanām, kas pats par sevi bija ļoti savdabīgi, ņemot vērā atsevišķu koalīcijas partiju skaisti deklarēto apņemšanos virzīt ideju par visas tautas vēlētu prezidentu - nu tā vietā virzot un atbalstot grozījumus, kas joprojām paredz to atstāt Saeimas ziņā! Toties masu medijiem tādejādi tika sarūpēts gana daudz informācijas sabiedriskajai telpai, lai tiem nebūtu vēlmes gaidīt līdz vakaram, kad beidzot īpaši garajā Saeimas pirmssvētku darba kārtībā pienāks kārta izskatīt nevienam īsti nesaprotamo jautājumu par LHZB kapitāla palielināšanu, lai ātri, klusi par to nobalsotu. Un tā arī notika.

Saeimai tika piedāvāta tai ierastā paklausīgā statista loma - kā aunu baram „uz aklo”, steidzami nobalsot par 25 miljonu nodokļu maksātāju naudas piešķiršanu bankai tikai tāpēc, ka valdība ir pieņēmusi lēmumu pārdot kādam slepenam pircējam valsts bankas aktīvus ar atlaidi, kas radīs tai zaudējumus un līdz ar to nepieciešamību palielināt bankas kapitālu.

Kam pārdos, cik lieli valstij būs zaudējumi un kāpēc tas ir tik steidzami jāizdara un deputātiem jāizlemj vienas dienas laikā, - tas deputātiem nav jāzina! Pat vairāk – šī informācija tika „noslepenota”.

Uz šī jautājuma izskatīšanu bija ieradies finanšu ministrs un no Saeimas tribīnes piedraudēja, ka gadījumā, ja deputāti nepieņems šo lēmumu, Latvijai būs jāizstājas no Eiropas Savienības! Superīgs arguments. Bet ministrs tā arī neatbildēja uz virkni svarīgu jautājumu - kādēļ valdībai ir jāslēpj, kam tā vēlas pārdot valstij piederošos aktīvus? Kādēļ tas jādara tādā steigā? Cik patiesībā lieli būs zaudējumi no šāda valdības lēmuma?

Un kādēļ ir jāsteidz sadalīt bankas aktīvus gabalos un tos izpārdot ar zaudējumiem, ja banka strādā ar peļņu, pat ar esošajiem nosacījumiem, kad tai ir nozīmīgi ierobežota komercdarbība? Tātad, pārdodot to veselu (tās „komercdaļu”) un noņemot šos ierobežojumus, tās aktīvu vērtībai vajadzētu pieaugt. Bet tā vietā tiek izvēlēta un steidzīgi realizēta savdabīga pārdošanas shēma, kas ir līdzīga situācijai, kad mums ir zirgs, ar kuru mēs varam art savu zemi, bet esam spiesti turēt to stallī - bezdarbībā, un tas, protams, rada zaudējums. Tāpēc mums tiek piedāvāts to pārdot, tomēr pārdot nevis veselu, bet sadalīt - pašiem sataisīt to kotletēs un pārdot par kautķermeņa cenu. Tāds pārdošanas process ir dārgs un neizdevīgs, bet ērts pircējam, kuram zirgs nav vajadzīgs...

Lai gan tiek apgalvots, ka to no mums prasa Eiropa, šādi apgalvojumi neatbilst patiesībai. Eiropa mums neprasa nogalināt savu zirgu – sadalīt bankas aktīvus paketēs un tos tūlīt pārdot. Eiropas prasība ir līdz 2013. gada beigām veikt bankas „komercdaļas” nodalīšanu no „attīstības” daļas - tas ir, mēs varējām nevis nogalināt savu zirgu, bet gan pārdot to kādam, lai tas turpina art un apstrādāt zemi, jo šādā gadījumā tam vairs nebūtu nekādu ierobežojumu, un arī Eiropas prasības būtu ievērotas – tā nebūtu vairs valsts banka. Un tas būtu daudz pareizāk un izdevīgāk valstij ne tikai tāpēc, ka tādejādi darījumam tiktu nodrošināta lielāka vērtība, bet pats galvenais - mums būtu bijusi iespēja iesaistīt Latvijas banku tirgū jaunu nopietnu spēlētāju, tādejādi nozīmīgi mazinot skandināvu banku hegemoniju un mūsu tautsaimniecības (nu jau šķiet – ne tikai tautsaimniecības…) aizvien lielāko atkarību no tām.

Tomēr valdība izvēlējās to nedarīt. Tieši pretēji – tās rīcības izskatās kā iešana skandināvu banku pavadā. No sākuma tika izvēlēts ar skandināvu bankām (SEB grupu) saistīts konsultants. Tas izstrādāja skandināvu bankām ērtu LHZB pārdošanas procedūru, kuru valdība akceptēja: pārdot LHZB aktīvus pa daļām, nevis pārdot tos kopumā, kas būtu bijis interesanti jauniem spēlētājiem, bet pavisam nevajadzīgi Latvijas tirgū esošajiem (skandināvu bankām), jo kāda jēga tiem pirkt un veidot šeit vēl vienu banku? Savukārt, sadalot pirkumu daļās, tas kļūst interesants tikai esošajiem tirgus spēlētājiem, jo kādam citam ienākt šajā mazajā tirgū, lai pārvaldītu tikai kādu piedāvāto aktīvu daļu, nav interesanti, ja vien aktīvi netiek pārdoti ar pamatīgu atlaidi.

Tādejādi, tiklīdz valdība šādu konsultantu ieteikto pārdošanas shēmu ir akceptējusi, tā spēles noteicēji kļūst vietējās lielākās bankas – tās var sākt diktēt savus nosacījumus, zinot, ka to spēles diapazons ir pietiekoši plašs. Un valdībai tālāk tā jau ir tikai tehniska procedūra, ko novest līdz skandināvu bankām izdevīgam rezultātam, nevarīgi noplātot rokas un stāstot sabiedrībai, ka tas ir labākais, ko varējām no šī darījuma iegūt. Turklāt kam gan tas vairs īsti interesē pašā Līgo priekšvakarā?

Finanšu ministrs esot draudējis ar demisiju, ja Saeima nepieņemtu lēmumu, kas nepieciešams, lai varētu noslēgt šo darījumu ar skandināvu bankām, kuras lēmuma brīdī tika slēptas. Tā vien gribas pajautāt - uz kurieni pēc savas demisijas pašaizliedzīgais ministrs būtu devies strādāt tālāk? Ne jau taču uz savu iepriekšējo darbavietu – SEB banku, kura izrādījusies viena no valdības apstiprinātajiem noslepenotajiem pircējiem...

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...