Kā Rinkēviča ministrijā (teorētiski) piešķir prēmijas, piemaksas, balvas un citus labumus
Ārlietu ministrija18.01.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Oficiālā informācija par piemaksām, prēmijām, naudas balvām, sociālajām garantijām un to noteikšanas kritērijiem Ārlietu ministrijā.
1. Piemaksa par prombūtnē esošas amatpersonas (darbinieka) aizvietošanu, vakanta amata (darba) pienākumu pildīšanu vai papildus pienākumu pildīšanu - līdz 30% no mēnešalgas: pamatojums - Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta pirmā daļa. Ārlietu ministrijā noteiktie kritēriji: 1) prombūtnē esoša ierēdņa (darbinieka) aizvietošana vai vakanta amata (darba) pienākumu pildīšana papildus tiešajiem amata (darba) pienākumiem - 10% apmērā no mēnešalgas; 2) citu pienākumu pildīšana papildus amata aprakstā noteiktajiem pienākumiem - ne vairāk kā 20% apmērā no mēnešalgas.
2. Piemaksa par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti - līdz 40% no mēnešalgas: pamatojums - Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta divpadsmitā daļa. Ārlietu ministrijā noteiktie kritēriji: 1) izrāda iniciatīvu, sniedz vai ievieš priekšlikumus darba pilnveidošanai, uzņemas konkrētus papildus pienākumus; 2) nodrošina kritisku funkciju vai īpaši svarīgu darba uzdevumu izpildi; 3) iepriekšējā ceturksnī bijusi vai plānota paaugstināta darba intensitāte (īsā laika termiņā) darbā pie normatīvo aktu, ziņojumu izstrādes; 4) sniedz ieguldījumu citu darbinieku attīstīšanā, konsultēšanā; 5) sniedz ieguldījumu citu nozīmīgu, apjomīgu projektu, darba uzdevumu izpildē, izpilda darba uzdevumu izcili (darba izpildes termiņi, kvalitāte), veic neplānotus darba uzdevumus; 6) piedalās daudzpusēju sarunu vadīšanā; 7) piedalās pārmaiņu vadībā.
3. Piemaksa par diplomātisko rangu - 20% no mēnešalgas: pamatojums - Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 15.panta pirmā daļa; Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.66 “Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību” 33.punkts.
4. Speciālā piemaksa par būtisko funkciju nodrošināšanu vai stratēģiski svarīgu mērķu īstenošanu - nepārsniedz 100% no mēnešalgas, un mēnešalgas apmērs kopā ar šo speciālo piemaksu nepārsniedz Ministru prezidentam noteikto mēnešalgu: pamatojums - Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 15.panta vienpadsmitā daļa.
Likumā noteiktie kritēriji: 1) Šādu amatpersonu (darbinieku) īpatsvars nepārsniedz 5 % no nodarbināto amatpersonu (darbinieku) skaita; 2) Piemaksu regulāri pārskata, izvērtējot tās nepieciešamību un pamatojumu, bet ne retāk kā reizi pusgadā atbilstoši nodarbināto amatpersonu (darbinieku) skaitam.
5. Prēmija saskaņā ar darbinieka/ierēdņa darba izpildes novērtējumu (vienreiz gadā) - 1) līdz 75% no mēnešalgas, ja darba izpildes novērtējums ir "teicami"; 2) līdz 65% no mēnešalgas, ja novērtējums ir "ļoti labi"; 3) līdz 55% no mēnešalgas, ja novērtējums ir "labi": pamatojums - Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 16.panta otrā daļa; Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.66 „Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību” 35.punkts.
6. Naudas balva - līdz vienas mēnešalgas apmēram kalendārā gada ietvaros: pamatojums - Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.panta ceturtās daļas 5.punkts.
Likumā noteiktais kritērijs: sakarā ar amatpersonai (darbiniekam) vai valsts vai pašvaldības institūcijai svarīgu sasniegumu (notikumu), ņemot vērā amatpersonas (darbinieka) ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā.
7. Pabalsts amatpersonai (darbiniekam) par katru apgādībā esošu bērnu invalīdu līdz 18 gadu vecumam - 50% apmērā no mēnešalgas reizi kalendārā gada laikā: pamatojums - Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.panta ceturtās daļas 7.punkts.
8. Atvaļinājuma pabalsts - līdz 50% no mēnešalgas vienu reizi kalendārā gada laikā: pamatojums - Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.panta ceturtās daļas 8.punkts.
Ārlietu ministrijas noteiktie kritēriji:
Ja amatpersonas (darbinieka) darba izpildes novērtējums ir “labi”, „ļoti labi” vai „teicami”, atvaļinājuma pabalstu piešķir: 1) 50% no mēnešalgas, ja nodarbinātības ilgums diplomātiskajā un konsulārajā dienestā ir vairāk par 3 gadiem; 2) 30% no mēnešalgas, ja nodarbinātības ilgums diplomātiskajā un konsulārajā dienestā līdz 3 gadiem.
9. Atlaišanas pabalsts - viena līdz četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, atkarībā no nodarbinātības ilguma valsts pārvaldē: pamatojums - Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 17.panta pirmā daļa.
10. Pabalsts sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi Vienas minimālās mēneša darba algas apmērā Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 20.pants.
11. Kvalifikācijas celšanas izdevumi - piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros: pamatojums - Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 27.pants.
12. Pabalsti un kompensācijas par dienestu ārvalstīs: pamatojums - Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 36.pants, Ministru kabineta 2010.gada 29.jūnija noteikumi Nr.602 “Noteikumi par pabalstu un kompensāciju apmēriem diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonām (darbiniekiem), valsts tiešās pārvaldes amatpersonām (darbiniekiem), karavīriem, prokuroriem un sakaru virsniekiem par dienestu ārvalstīs un to izmaksas kārtību”.
13. Veselības apdrošināšana - piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros: pamatojums - Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 37.panta piektā daļa. Ārlietu ministrijas noteiktais kritērijs: pēc pārbaudes laika izturēšanas.
14. Redzes korekcijas līdzekļu iegādes izdevumu kompensācija - vienu reizi kalendārajā gadā, nepārsniedzot 170.74 euro: pamatojums - Ministru kabineta 2002.gada 6.augusta noteikumu Nr.343 “Darba aizsardzības prasības, strādājot ar displeju” 12.punkts.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
