Kā rīkojas „astoņkājis” VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē
Pietiek lasītājs22.12.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tikko, 9. decembrī tika atzīmēta otrā gadadiena kopš uzņēmēja Valērija Maligina nāves. Īsi pirms tam, 2. decembrī, nācās iepazīties ar visai odiozu un klajus melus saturošu rakstu “Aizdomas, ka par Olainfarm neizmeklēšanu un citu valsts mēroga lietu vilcināšanu VID vainojams Kaspars Podiņš”, kur minēts arī Valērija Maligina izveidotais uzņēmums Olainfarm. Kāds gan ir sakars starp šiem diviem notikumiem? Ļoti vienkāršs.
Pirmkārt, Signes Balderes – Sildedzes iesniegums saistībā ar Olainfarm jau sen ir nodots citai policijai izmeklēšanai un pievienots kādai citai lietai, tātad ne Podiņš, ne kāds cits VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbinieks nevar novilcināt vai kā citādi ietekmēt minētās lietas izskatīšanu. Bet ne jau tas ir pats interesantākais šajā stāstā.
Iepriekšminētā skandalozā lieta tika “nodota” izmeklēšanai Karīnai Plaudei. Viņai lietu nodeva Izmeklēšanas daļas vadītājs Mārtiņš Kalniņš (abi divi pēc šī skandāla aizrotēti), rupji pārkāpjot iekšējo kārtību, kādā lietas tiek nodotas izmeklēšanai, acīmredzamā nolūkā panākt, lai lieta nonāk tieši pie Karīnas Plaudes. Šis pārkāpums atklājās pēc tam, kad tika uzsākta pārbaude.
Bet pats interesantākais šajā lietā ir tas, ka agrāk daudzus gadus Karīna Plaude strādāja ciešā tandēmā ar operatīvo darbinieku Jāni Kiršblatu (Dinaz un Dīlers lietas), kurš tika no Finanšu policijas aizrotēts uz citiem operatīvajiem plašumiem. Minētais dod pamatu aizdomām, ka iepriekšminētā raksta autors varētu būt tieši Jānis Kiršblats (arī izbijis privātdetektīvs) un Karīna Plaude – par viņu mērķiem nedaudz vēlāk.
Ņemot vērā visu zināmo informāciju, rodas pamatotas aizdomas, ka tieši Jānis Kiršblats bija tas, kurš vērsās pie Karīnas Plaudes un tā savukārt pie sava tuva drauga Operatīvās daļas vadītāja Jāņa Borovika. Jānis Boroviks strādā ciešā tandēmā ar bijušo Izmeklēšanas daļas vadītāju Mārtiņu Kalniņu, kuram tad arī tika izteikts lūgums Signes Balderes – Sildedzes iesniegumu nodot tieši Karīnai Plaudei. Toreiz pilsētā klīda nevalodas, ka šo “darījumu” ir apmaksājusi kāda Milana Beļeviča un iejaukts tajā esot arī zvērināts advokāts Haralds Velmers. Šiem stāstiem varētu neticēt, ja tieši par Milanas Beļevičas padomnieku finanšu jautājumos Olainfarm bez jebkādas finanšu izglītības nebūtu kļuvis tieši Jānis Kiršblats.
Savukārt Jāņa Kiršblata tuvs draugs Jurģis Kijoneks (arī bijušais Finanšu policijas darbinieks) neoficiāli strādā pie zvērināta advokāta Haralda Velmera, vienlaikus saņemot bezdarbnieka pabalstu (nu jau vairs nē, pabalsta izmaksas termiņš beidzās).
Kāda vajadzība minētajai kompānijai sniegt informāciju BNN kaut kādu rakstu publicēšanai par Kasparu Podiņu? Tā kā Jāņa Kiršblata un Jurģa Kijoneka draudzene Karīna Plaude strādāja (un strādā) ciešā tandēmā ar Operatīvās daļas vadītāju Jāni Boroviku, kurš savukārt tikpat cieši strādāja ar Izmeklēšanas daļas vadītāju Mārtiņu Kalniņu un bijušo Iekšējās drošības daļas vadītāju Natāliju Dolgovu, tad skaidrs, ka viņiem kā kauls rīklē bija un ir Kaspars Podiņš, kurš jau ilgstoši šo “brigādi” mēģina izformēt. Un pavisam nepanesama šai kompānijai acīmredzot bija ziņa, ka Kasparam Podiņam 3. decembrī taisās piešķirt ģenerāļa dienesta pakāpi. Lai mēģinātu minēto procesu ietekmēt, tad arī 2. decembrī tika publicēts klaji apmelojošais raksts.
Kam vēl varētu būt interese šī raksta publicēšanā? Viennozīmīgi bijušajiem KNAB darbiniekiem, kuri savulaik tika safiltrēti Finanšu policijā un kuri jau sen vēlas pārņemt varu šajā iestādē (tagadējā VID Nodokļu un muitas pārvalde). Par to netieši liecina arī apstāklis, ka tieši Juta Strīķe kā aptrakusi skraidīja pa Saeimu, visiem stāstīdama, ka Podiņam ģenerāla dienesta pakāpe noteikti nav piešķirama (un par to liecina ministru balsojums 3. decembrī).
Kas attiecas uz Dinaz un Dīlers lietām, tad tieši tagad tās strauji tiek virzītas nodošanai prokuratūrā. Karīna Plaude piecus gadus stāstīja, ka tūliņ, tūliņ lietas nodos prokuratūrai, kaut visas viņas darbības liecināja, ka pēdējo divu gadu laikā lietas tiek virzītas uz izbeigšanas pusi, un tajās nekas nenotika. Līdz ar to arī šī informācija neatbilst patiesībai un ir izplatīta ar nepārprotamu nolūku sakompromitēt Kasparu Podiņu un graut viņa reputāciju.
Varam tikai priecāties, ka arī šī provokācija viņiem nav izdevusies, jo, ja atceramies, tad jau sākotnēji daži personāži savās publikācijās mēģināja radīt iespaidu, ka tieši Kaspars Podiņš varētu būt tā persona, kas saņēmusi kukuli par Signes Balderes – Sildedzes iesnieguma “pareizu” izskatīšanu – pēc principa, zaglis kliedz – ķeriet zagli.
Seko mums 
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
