Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Dažās valstīs ir izveidojusies īpaša akadēmisko prusaku kategorija, kas tekalē no vienas politiskās virtuves uz otru un atkārto tekstus, kuros, labākajā gadījumā, ir izmainīts tikai valsts nosaukums. Viņi iztērē vairāk naudas nekā ANO miera spēki, viņi savā starpā ir izveidojuši efektīvu riņķa aizsardzību, viņu metavaloda ir ietilpīga, taču vienkāršajam mirstīgajam netulkojama.” Tā 1995. gadā Šveicē oficiālā uzrunā teica bijušais Igaunijas prezidents Lenarts Meri.

Šie vārdi ir aktuāli arī mūsdienās, kad no jauna ir uzliesmojis „Aukstais karš”, kuru daudzi dēvē par „Auksto karu 2.0”. Tie, kuri ir lasījuši vai paši piedzīvojuši iepriekšējo „Auksto karu”, iespējams, saredz daudz līdzību ar pašreizējo situāciju. Nereti rodas jautājums, vai šobrīd Krievija to faktiski nav turpinājusi pēc īsa vājuma mirkļa? Un pats galvenais jautājums – kāda ir situācija nosacītajā frontē, kuram pieder iniciatīva, kurš uzvar un kādas ir nākotnes perspektīvas? Īpaši jau Latvijai, kas ģeogrāfiski atrodas tiešā frontes līnijas tuvumā. Ir jautājums, vai patiesībā jau neesam šī kara, par laimi, nosacītajā, bet tomēr ugunslīnijā? Izvērtējot rūpīgāk situāciju, redzētais nav nomierinošs. Ir pamats domāt, ka viss ir daudz nopietnāk, nekā paviršam vērotājam varētu šķist.

Te ir laiks atgriezties pie Lenarta Meri asajiem, bet trāpīgajiem vārdiem. Rīgā regulāri notiek dažādas plaša mēroga Eiropas drošības konferences. Visredzamākā ir ikgadēja augsta līmeņa drošības un aizsardzības forums „Rīgas konference”, kas 2018. gadā pulcēja gandrīz 800 dalībniekus no visas pasaules. Kā rakstīja Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM) – „Rīgas konference vienmēr ir būvēta, skatoties no divām lielām perspektīvām. Viena ir tas, kas katru gadu atkārtojas – lielie drošības temati, ekonomika, mūsu kaimiņi. Un tad ir atsevišķi sarunu bloki, kas ir veltīti šībrīža aktualitātēm”. [1]

Kopš 2014. gada Ukrainas krīzes īpaša uzmanība, protams, tiek pievērsta Krievijas ārpolitikas agresijas pieaugumam, un tiek aktīvi spriests par „Aukstā kara” apdraudējumiem. Tiek meklēti risinājumi un idejas, kā tos novērst. Pēc formas tā ir nopietna līmeņa domnīca, forums, kur pulcējas teju visi atbildīgie un iesaistītie ekspertu un augstāko politiķu līmenī.

Protams, labi, ka šādi nopietni pasākumi notiek un neapšaubāmi gudri, ietekmīgi ļaudis satiekas, dalās pieredzē, veido kontaktus un šķiļ jaunas idejas. Izklausās skaisti un pareizi! Un, iespējams, tikai ķeceris un nelga varētu pajautāt – smalkās dāmas un kungi, sanācāt kopā, pačalojāt, apmainījāties ar vizītkartēm, uzsitāt viens otram uz pleca, izdzērāt cisternas ar kafiju, apmēram tikpat daudz vīna, bet kāda jēga no tā visa? Jeb, kā Latvijā mēdz teikt, – kāds ir sausais atlikums? To visu nodrošina strādīgi ļaudis, kuri maksā nodokļus un pamatoti vēlas uzzināt, kas tieši ir mainījies uz labo pusi? „Aukstais karš” ir mazinājies, stabilizējies, agresīvais un nekaunīgais Putina režīms ir pienācīgi nolikts pie vietas? Tiešām? Kopš pēdējās īpaši smagās Ukrainas krīzes sākuma 2014. gadā ir pagājuši krietni pieci gadi. Ir laiks mēģināt apkopot bilanci – kurš patiesībā šajā konfrontācija uzvar un kurš zaudē?

Šī „Rīgas konference” tiek rīkota jau desmit gadus un nodokļu maksātājiem izmaksā bargu naudu. Aptuvenas aplēses ir, ka katrs šāds pasākums izmaksā vismaz 300 000 eiro. Tā ir summa, par kuru varētu krietni stiprināt, piemēram, kāda zemessardzes bataljona kaujas spējas. Tomēr ekspertiem nav pieticis ar „Rīgas konferenci”, un 2019. gada jūnijā tika sarīkots līdzīgs pasākums – NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (NATO „StratCom”) konference, kurā eksperti apsprieda Krievijas aktivitātes informācijas telpā. Būtībā – tieši „Aukstajam karam 2.0” veltīts pasākums. Simboliski, ka piedalījās arī ievērojamais britu žurnālists, analītiķis, Austrumeiropas un Baltijas valstu eksperts Edvards Lūkass (Edward Lucas). Viņš 2008. gadā izdeva pravietisko grāmatu Jaunais Aukstais karš: kā Kremlis apdraud Krieviju un Rietumus.[2] Lūkass bija viens no pirmajiem, kurš formulēja domu, ka sācies jauns „Aukstais karš”. Jau krietnus sešus gadus pirms Ukrainas krīzes viņš brīdināja par gaidāmajiem apdraudējumiem.

Interesanti, ko viņš teiktu par pašreizējo situāciju un kā viņš jūtas kaut mazliet izpētot reālo situāciju ne tikai Eiropā, bet burtiski turpat konferences tuvākajā apkārtnē Rīgā? Visdrīzākais, ka jau savā viesnīcas numuriņā viņš konstatētu, ka Latvijas informatīvajā telpā, kabeļtelevīzijas tīklos plaši tiek piedāvāti Kremļa kontrolētie TV propagandas kanāli. Tos izplata pat Latvijas valdībai daļēji piederošais, lielākais valsts kabeļa TV operators „Tet” (agrāk – Lattelecom).

Lūkasam nebūtu jāiet īpaši tālu, lai atrastu vēl vienu Krievijas propagandas tīklojumu. Krievu grāmatu veikalu tīkls „Polaris”, piemēram, Centrālās stacijas veikalā plaši piedāvā tīrākās raudzes propagandas izstrādājumus – grāmatas ar tādiem nosaukumiem, kā Polija – Austrumeiropas hiēnaSomija – valsts no cariskās valsts mēģenesLatviešu meža brāļi un vācu specdienesti 1941-1956. Grāmatu saturs ir 100% „Aukstā kara” produkts – apzināti falsificēta vēsture, Krievijas imperiālistu domāšanas un pasaules uztveres smadzeņu skalošanas piemēri. Protams, tas būtu civilizētas sabiedrības necienīgi, ja valsts iestādes sāktu kontrolēt grāmatnīcu saturu, bet tas tikai kārtējais piemērs, kā Krievijas propagandas dienesti vairo savu ideoloģiju un ietekmi.

Protams, ka Latvijas informatīvajā telpā tikpat brīvi jūtas arī Kremļa tieši vai netieši kontrolēti plašsaziņas mediji – radio, laikraksti, interneta portāli. Bet Kremļa izdomai un apetītei nav robežu. Nesen atklājās, ka Rīgas Dome, kuru jau desmit gadus kontrolē Kremlim draudzīgā partija „Saskaņa”, ir ar plašu vērienu „barojusi” lielākos Latvijas plašsaziņas līdzekļus. Kā ziņo mediji, tad „Saskaņas” pārstāvju līdz šim cieši kontrolētais Rīgas domes nodibinājums Riga.lv laika posmā no 2015. līdz 2018. gadam par „informācijas izvietošanu” izmaksājis milzīgas summas sev pietuvinātiem „medijiem” un vairākiem ietekmīgiem Latvijas „lielajiem” medijiem. Tā, piemēram, ziņu portāls DELFI no Riga.lv saņēmis gandrīz 200 000 eiro, bet viens no lielākajiem TV kanāliem Latvijā – TV3 (All Media Latvia) 258 000 eiro.[3]

Protams, nav ļoti redzamu pierādījumu, ka šie ietekmīgie mediji būtu tiešā veidā kalpojuši Ušakova un Kremļa propagandas uzdevumiem. Tomēr jāatceras divas svarīgas lietas – lielāki interneta ziņu portāli, un DELFI Latvijā tāds noteikti ir, tāpat kā TV kanāli ir būtiskākie un svarīgākie instrumenti sabiedrības domas veidošanai. Tāpat ir skaidrs, ka Ušakova kontrolētās iestādes tādas milzīgas naudas summas par skaistām acīm vien nedala. Šo un citu līdzīgi piebaroto mediju īpašnieki bez vārda runas zina, kas un kā jādara, lai saglabātu šos nozīmīgos finansējuma avotus. Netiek sagaidīts, ka tiešā veidā tiktu slavēta Krievija, Putins, Ušakovs un viņa partija „Saskaņa”. No viņiem tiek sagaidīts, ka Kremlim draudzīgi politiķi pietiekami bieži parādītos šajos medijos un lai ar kritiku netiktu pārāk pārspīlēts. To visu var izdarīt gana neuzkrītoši un korekti. Politiķiem ir nepieciešama publicitāte un atpazīstamība. Gan, bieži gozējoties šajos ietekmīgajos medijos, tas nodrošināts ar uzviju. Ņemot vērā, ka viņi ir oficiāli Rīgas vadītāji, tad šiem medijiem formāli neko arī īsti pārmest nevar. Bet …

Te vērts atcerēties pazīstamā latviešu kino un teātra kritiķa, nu jau mirušā Normunda Naumaņa 2008. gadā rakstīto: „...nekādas pasaciņas par sabojātiem taimkodiem Latvijā vispār nebūs vajadzīgas, jo ar svešas kaimiņvalsts Krievijas atklāti nacionālšovinistiskajiem kultūras produktiem mūs apdāvina tik dāsni, ka Putins ar bandu Kremlī, kā arī viņu pakaļas laizītāji Latvijā var būt mierīgi – Latvijā piektās kolonnas ideoloģiskās apmācības noris sekmīgi!”[4]

Un patiesi – rezultāti neizpaliek arī šobrīd – vienpadsmit gadus vēlāk – 2019. gadā. Šī gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās Kremlim draudzīgie kandidāti no Latvijas triumfēja – viņi ieguva maksimumu no sev reāli iespējamā. Uz Briseli Latviju pārstāvēt dodas trīs prokremliskie pārstāvji – jau iepriekšminētais Nils Ušakovs, viņa uzticamais līdzgaitnieks Andris Ameriks. Vienu vietu ieguva arī atklātā putiniste, Latvijas Krievu savienības līdere – Tatjana Ždanoka.

Vārds triumfēja šoreiz ir ļoti atbilstošs – abi prokremliskie spēki kopš iepriekšējām EP vēlēšanām būtiski palielinājuši savu atbalstītāju skaitu – Ždanokas LKS atbalsts pieauga salīdzinoši nedaudz no 6,24% 2014. gadā uz 6,38% 2019. gadā, savukārt „Saskaņai” no 13,4% uz 17,45 %. Atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām viņus EP tagad kopā pārstāv nevis divi, bet trīs eirodeputāti. No pašvaldības budžeta izsmeltie līdzekļi ir atmaksājušies ar uzviju. Un tas viss noticis gadiem ilgi, visu iespējamo drošības dienestu, info kara speciālistu armijas deguna galā. Interesanti, patiešām brīnumaina sagadīšanās, kā viņi to tik ilgi nespēja pamanīt un saprast.

Latvijā noticis precīzi tas, par ko martā brīdināja Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienests savā publiskajā paziņojumā: „Krievija, visticamāk, mēģinās iejaukties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, lai nodrošinātu pēc iespējas vairāk vietu prokrieviskajiem vai eiroskeptiskajiem politiskajiem spēkiem.”[5]

To apstiprina arī Eiropas Savienības eksperti jau pēc vēlēšanām. Kā raksta laikraksts Financial Times – „Briseles eksperti uzskata, ka Krievijas avoti ir veikuši „ilgstošus un mērķtiecīgus” dezinformācijas mēģinājumus, lai mazinātu vēlētāju aktivitāti un ietekmēt vēlētāju izvēles”. Precīzi to varēja konstatēt tieši Latvijā, kur vēlētāju aktivitāte bija viena no zemākajām visā ES, kas Latvijas gadījumā bija izdevīgi tieši prokremliskajiem spēkiem. Kāpēc un kā Krievijai tieši Latvijā bija tādas sekmes, ir jautājums uz kuru jāmeklē nopietnas atbildes, bet, izskatās, ka neviens to ij negrasās darīt. Kremļa „Aukstā kara 2.0” darboņi Latvijas informatīvajā telpā burtiski dejo pa galdu un teju vai skaļi smej par nopietnām ikgadējām drošības konferencēm. Viņus tās netraucē itin nemaz. Savu viņi, kā redzējām, panāk tik un tā.

Nākošais Kremļa ārpolitikas triumfs jau notika visas Eiropas mērogā. Augsne acīmredzami tika veidota tikpat mērķtiecīgi un apjomīgi, līdzīgi kā to redzējām Latvijas gadījumā. Mēnesi pēc EP vēlēšanām Krievijas diplomātija svinēja apdullinošu uzvaru – Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja (EPPA) atjaunoja Krievijas balsstiesības, kuras tika apturētas, reaģējot uz Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksiju 2014. gadā. Te gan jāatceras, ka Eiropas Padome nav Eiropas Savienības (ES) organizācija. Strasbūrā bāzētā Eiropas Padome ir dibināta 1949. gadā, un tā ir vecākā politiskā organizācija Eiropā, kas apvieno 47 Eiropas valstis. Eiropas Padomes mērķis ir veidot kopēju demokrātisku un tiesisku telpu Eiropā, nodrošinot tās pamatvērtību – cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma – ievērošanu un aizsardzību. Eiropas Padome atbild par tiesnešu ievēlēšanu Eiropas Cilvēktiesību tiesā.[6]

Neskatoties uz Ukrainas spēcīgo pretestību, 118 EPPA locekļi nobalsoja par balsstiesību atjaunošanu Krievijas delegācijai, pret balsoja 62, bet desmit no balsošanas atturējās. Ukrainas delegācijas vadītājs norādīja, ka ar balsstiesību atjaunošanu Eiropa būtībā pavēstīja Kremlim sekojošo: „Dariet, ko gribat, anektējiet citas valsts teritoriju, nogaliniet tur cilvēkus, un jūs vienalga tiksit cauri sveikā.”

Augstākminētie ir tikai daži piemēri no kopējās ainas, kas liecina Putina Krievijas ārpolitika „Aukstajā karā 2.0” gūst panākumus. To nevar vairs īsti dēvēt par „Auksto”, jo Ukrainas un citos konfliktos ir nogalināti tūkstošiem cilvēku, notriektas lidmašīnas, okupētas reālas teritorijas. Rietumu reakcija parasti ir novēlota, vāja un Putins ar laiku savu panāk tik un tā.

Atgriežoties pie konferencēm Rīgā un „Jaunā Aukstā kara” pravieša Edvarda Lūkasa. Viņa grāmata, kas pareģoja Krievijas agresijas pieaugumu tika publicēta 2008. gadā. Paskatīsimies, kas tieši ir mainījies, kopš tā laika? Lūkass brīdināja, ka Krievija centīsies palielināt Eiropas ekonomisko un enerģētisko atkarību ar gāzes cauruļvada „Nord Stream” jeb „Ziemeļu straumes” palīdzību. 2011. gadā Krievija sekmīgi pabeidza šī cauruļvada būvniecību un Eiropa ļāvās palielināt savu atkarību no Krievijas resursiem. Vēl vairāk – šobrīd sekmīgi uz priekšu virzās minētā cauruļvada turpinājums – paplašinājums „Nord Stream 2”. Izskatās, ka Krievija atkal panāks savu, jo šim projektam piekrišanu devušas Vācijas, Zviedrijas un Somijas valdības.[7]

Putina režīms ar naudu Eiropā spēja panākt pat agrāk it kā neiespējamas lietas. Ja kādreiz izcēlās milzīgs skandāls, ka Francija iedomājās pārdot Krievijai divus helikopteru bāzes kuģus „Mistral”, tad pēdējos gados eiropieši nolēmuši kolektīvi aizvērt acis uz Spānijas sadarbību ar Krievijas kara floti. Spānija jau gadiem ilgi uzņēma savās ostās Krievijas kara flotes kuģus un zemūdenes, kas devās uz Sīriju palīgā Putina stratēģiskajām partnerim diktatoram Bašāram al Asadam. Spānija kļuva par Krievijas bruņoto spēku galveno bāzes punktu Vidusjūrā, piegādājot viņu kuģiem degvielu, ūdeni un pārtiku. Protams, krietni nopelnot šajos darījumos. Der atcerēties, ka Spānija ir arī NATO dalībvalsts. ASV, Lielbritānija ik pa brīdim kaut ko protestē, Spānija tad kādu brīdi mazliet atturas, bet drīz vien atkal atver savas ostas Krievijas kara flotei.

Pēc Krimas okupācijas tapa skaidra Krievijas stratēģija – viņi pragmatiski aprēķināja, ka sākotnēji notiks spiegšana, kliegšana un cepšanās. Tā ir arī notika. Bet tad Krievijas stratēģi teju atklāti paņirdza – viss, kā krievi saka – „rassosetsja” (рассосeтся), kas nozīmē - problēma izšķīdīs, uzsūksies, ar laiku izgaisīs. Proti, eiropieši un pasaule ar laiku samierināsies, pieņems situāciju. Protams, ka Krievijai tas vidējā termiņā kaut ko maksās, bet ilgtermiņā tas viņus neuztrauc. Īpaši jau Putina eliti, kura trūkumu nepazīst. Nav šaubu, ka dēļ agresijas pret Ukrainu un citiem pārkāpumiem noteiktās sankcijas pret Krieviju ir to nopietni ekonomiski vājinājušas. Tomēr nav ne mazāko pazīmju, ka Krievijas ekonomika būtu novesta līdz sabrukumam vai izmisumam. Ir zināma sociāla nervozitāte, un daži no oligarhiem ir cietuši, bet Krievijas elite kopumā izskatās kļuvusi monolītāka un vairāk mobilizējusies. Protams, ka Krievijai ir zināmas grūtības tikt pie noteiktām tehnoloģijām. Bet jāšaubās, ka pieredzējušo čekistu Putinu un viņa biedrus tas īpaši satrauktu. Krievijas specdienesti PSRS laikos bija slaveni arī ar ekonomisko spiegošanu un kārtīgam čekistam tehnoloģiju, kuru nevar nopirkt, nav lielu problēmu nozagt.

Tāpat Putina režīms gluži saprātīgi ir aplēsis, ka sankcijas darbojas abos virzienos un agri vai vēlu radīs nopietnas problēmas pašai Eiropas Savienībai. Īpaši situācijā, kad ES ekonomika sākusi zaudēt savu konkurētspēju un agrāko spozmi. Eiropas daļa pasaules kopējā IKP samazinās ar katru gadu. No pasaules bagātākajām megakompānijām vairs tikai divas trīs ir Eiropā. Šajā situācija plašais Krievijas tirgus Eiropas biznesam ir pārāk iekārojams, lai to pazaudētu. Viens no ietekmīgākajiem un lielākajiem Vācijas biznesa laikrakstiem „Handelsblatt” norāda, ka uzņēmēji ir ārkārtīgi neapmierināti ar sankcijām, viņi lēš savus zaudējumus „divciparu miljardu” apmērā.[8] Tas nozīmē, ka Vācijas valdībai kļūs aizvien grūtāk atbalstīt ASV ar sankcijām pret Krieviju. ASV laikraksts The Washington Post plašākā materiālā norādīja, ka pieaudzis arī politiskais spiediens. Pavisam nesen Saksijas federālās zemes ministru prezidents Mihaels Krečmers, kancleres Merkeles ietekmīgs partijas biedrs pēc tikšanās ar Putinu pieprasījis atcelt sankcijas. Merkele gan žigli noraidījusi šo ideju un piekritusi to pagarinājumam.[9] Ķīles pasaules ekonomikas institūts (IfW – „Institut für Weltwirtschaft”) lēš, ka sankciju dēļ Eiropa un Ziemeļamerika laika posmā no 2014. līdz 2015. gadam vien ir zaudējusi 114 miljardus ASV dolāru. Tas viss, protams, nav noslēpums Kremlim, un viņi pamatoti cer, ka Rietumi varētu piekāpties. Ekonomiskā un politiskā spriedze Vācijā un citās valstīs viņus iedrošina. Iepriekšminētas Eiropas Padomes (EPPA) balsojums ir brīdinošs vēstījums, ka ES drīzumā varētu piekāpties un atteikties no sankcijām.

Otrs Rietumu pasaules ekspertu solītais Krievijas satricinājums izrādījies pilnīgi nepamatots un iluzors. Daudzi, iespējams, atceras nesen mirušā senatora Džona Makkeina 2014. gadā nievājošo apgalvojumu, ka „Krievija ir benzīntanks, kurš izliekas par valsti”. Viņš norādīja, ka Krievijas stabilitāte ir atkarīga no dabas resursiem. Proti, līdzīgi kā iepriekšējā „Aukstajā karā”, arī šajā – krītot naftas cenām, Krievijas ekonomika varētu sabrukt, līdzīgi kā tas notika ar PSRS. Un patiesi, 2014. gada otrajā pusē naftas cenas saruka par 70%, sasniedzot zemāko punktu jeb 29 ASV dolārus barelā.[10] Tās turpināja būt zemas vēl pāris gadus. Daudzi prognozēja, ka Krievijas ekonomika sašķobīsies, jo tā ir ļoti atkarīga no naftas cenas. Tas daudzus rosināja domāt, ka Putins kļūs pielaidīgāks un piekāpsies. Jā, Krievijas uzkrātās rezerves strauji tukšojās, un zināmas problēmas bija redzamas. Tomēr atkal atšķirībā no PSRS Krievija šo laiku pārlaida salīdzinoši mierīgi. Zināma spriedze Kremlim bija, bet Putina režīms neapjuka. Viņi steidzīgi sāka diplomātiski un militāri manevrēt Tuvajos Austrumos, aktīvi iesaistoties Sīrijas konfliktā. To vai citu iemeslu dēļ naftas cena atkal sāka kāpt un šobrīd tā ir pieaugusi līdz pat 60 un vairāk dolāriem par barelu. Aģentūra „Bloomberg” prognozē, ka pārskatāmā laika posmā tā varētu atkal sasniegt 100 dolārus par barelu.[11] Protams, tās visas atkal ir labas ziņas Krievijai.

Kopumā mēs redzam, ka visās „Aukstā kara 2.0” frontes līnijās Putina režīms izrādījies stabilāks, reizēm veiksmīgāks un izturīgāks nekā bija PSRS. Krievija ir ekonomiski satricināta, bet par kaut kādu sabrukumu nav pamata runāt. Putins ir veiksmīgi izvairījies no uzbrukumiem un, izskatās, mierīgi nogaida, ka Rietumiem apniks ciest zaudējumus. Tā vietā viņš ar savu ietekmes cilvēku, propagandas palīdzību mērķtiecīgi palielina politisko atbalstu Eiropas politiskajās struktūrās, pērk, šķeļ un apvārdo Rietumu politiķus. Un gūst acīmredzamas sekmes. Protams, nevar noliegt, ka zināmas izmaiņas notikušas arī Rietumu pusē – sabiedrības tādās valstīs, kā Gruzijā, Ukrainā, Polijā, Igaunijā, Lietuvā, Latvijā un citās ir nopietni mobilizējušās, pārskatījušas savas aizsardzības stratēģijas un aktīvi investē bruņotajos spēkos.

Tāpat Rietumvalstis ir investējušas informatīvajos pasākumos, kas nodrošina Putina režīmam alternatīvus ziņu avotus krievu valodā. Lēnām, bet pieaug demokrātiskā opozīcija Putina režīmam. Tiesa, grūti izmērīt, cik tas ir efektīvi. Latvijas piemērs liecina, ka investīcijas sabiedrisko mediju krievu redakcijās izrādījušās neefektīvas. Par spīti milzīgiem Ušakova un „Saskaņas” korupcijas skandāliem, acīmredzamām saitēm ar Kremli, krievvalodīgie Latvijas sabiedrisko mediju informāciju par to visu būtībā ir ignorējuši. To spilgti apliecina krietni pieaugušais atbalsts prokremliskiem politiķiem nesenajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Patiesībā efekts ir izrādījies pilnīgi pretējs – krievu valodas telpa, vismaz Latvijā, turpinājusi būt pašpietiekama un līdz ar to bremzējoša šķeļošai integrācijai. Krievija ir panākusi, ka Latvijā krievu valodai ir piešķirts ekskluzīvs, de facto teju vai otrās valsts valodas statuss. Protams, tas vietējiem krieviem nekādi nepalīdz ātrāk un labāk apgūt valsts valodu.

Noslēgumā varētu jautāt – kādi ir Putina režīma mērķi „Aukstajā karā 2.0”? Precīzi to noteikti zina vai varbūt tikai nojauš viņš pats. Šobrīd izskatās, ka Putins mēģina vismaz daļēji atjaunot veco Krievijas impēriju, nokožot gabalu pa gabalam, kur vien tas iespējams. Viņš lieliski saprot, ka frontāla, militāra sadursme ar Rietumiem mūsdienās nav iespējama. Tādēļ viņš pacietīgi cenšas destabilizēt Eiropu un kaimiņvalstis, novājināt, kur vien tas ir iespējams, un tad nogaida krīzes mirkli, kad žigli var nokost kādu gabalu. Krievija ir gatava dēļ šiem ieguvumiem vidējā termiņā paciest ekonomiskus zaudējumus, bet apzinās, ka, agri vai vēlu, Rietumi ekonomisko interešu dēļ „krupi norīs”. Tā tas notika Gruzijā, izskatās, ka tā tas varētu notikt arī ar Ukrainu. Putina režīms improvizē, reizēm rīkojas impulsīvi, bet virziens ir skaidrs – Krievijas impēriskās varenības restaurācija.

Putina režīms arī labi redz, ka klimata pārmaiņu dēļ nākamajās desmitgadēs Eiropa piedzīvos smagus izaicinājumus – karstuma viļņi tikai pieaugs, bēgļu skaits dēļ ūdens un pārtikas trūkuma no Āfrikas būs nevis pāris, bet desmiti un pat simti miljoni. Tikmēr Krievijā plašās, neapdzīvotās Sibīrijas teritorijas, pieaugot globālai gaisa temperatūrai, kļūs aizvien apdzīvojamākas un cilvēkiem draudzīgākas. Šo un citu iemeslu dēļ eiropiešiem teju vai spiestā kārtā būs jāmeklē palīdzība Krievijas virzienā.

Tomēr vislielākās briesmas „Aukstajā karā 2.0” slēpjas kur citur. Putins mērķtiecīgi diskreditē, grauj vērtību politiku un piespiež pārējos atkal nolaisties līdz tā dēvētajam reālpolitikas līmenim. Iespējams, daudzi nezina, ka Putins izstājās no čekas tieši 1991. gada puča dienās. Viņš uzrakstīja iesniegumu un pameta čeku tieši šajās izšķirošajās dienās, lai nostātos demokrātiskās opozīcijas pusē. Šobrīd viņš ir vai nu vīlies demokrātijā, vai nav to izpratis vai arī vienkārši ar savu čekista prātu nav spējis pieņemt. Acīmredzams ir viens – viņš vērtību politiku – demokrātiju cenšas ar visiem spēkiem diskreditēt un pilnībā pievērsies pragmatiskai, ciniskai tā dēvētajai reālpolitikai, kur visu nosaka tikai intereses, cinisks aprēķins, viltus, nauda un agresija. Un Rietumu pasaule reaģējot, tīši vai netīši, sāk nolaisties uz to pašu līmeni. Arī Eiropā parādījušies politieslodzītie, trimdā aizdzīti demokrātiski ievēlēti politiķi, mākslinieki. Cinisks aprēķins sāk dominēt pār vērtībām, principiem, starptautiskajām tiesībām. Un tās ir vislielākās „Aukstā kara 2.0” lamatas.

Jo brīdī, kad mēs sākam pievērt acis uz uzbrukumiem demokrātijai, mēs atveram durvis uz katastrofu. Tieši tā notika Eiropā pagājušā gadsimta 30. gados. Tas viss sākās pamazām ar vienu piekāpšanos, pēc tam ar nākošo. Iluzoras stabilitātes vārdā lielvalstis pievēra acis uz aizvien lielākiem un lielākiem noziegumiem. Līdz sāka iztirgot tautu un valstu likteņus. Un beigās tas izraisīja katastrofu. Civilizācijas vēsturē lielāko.


[1] LSM – Rīgas konferences fokusā šogad arī ES un NATO nākotne.
<https://tinyurl.com/rigasfokuss>

[2] Rīgas Laiks, Edvards Lūkass „Jaunais Aukstais karš: kā Kremlis apdraud Krieviju un Rietumus”
<https://tinyurl.com/jaunaisaukstais>

[3] Pietiek.com, „Delfi” un TV3 saņēmuši simtus tūkstošu eiro par pakalpojumiem „Saskaņas” ruporam Riga.lv 
<https://tinyurl.com/saskanasruporam>

[4] Normunds Naumanis, „Patriotisma stundas”, Diena, 2008. gada 28. februārī.
<https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/patriotisma-stundas-37391>

[5] „Delfi”, „Krievija mēģinās iejaukties EP vēlēšanās, uzskata Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienests”
<https://tinyurl.com/krievijameginas>

[6] Diena, „Atjaunotas Krievijas balsstiesības Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā”
<https://tinyurl.com/balstiesibas>

[7] LSM, „Zviedrija atļauj tās teritorijā būvēt Nord Stream 2 gāzes vadu”
<https://tinyurl.com/2gazesvadu>

[8] Deutsche Wirtschaft in Russland beklagt Milliardenverluste durch US-Sanktionen Deutsche Unternehmen spüren die Russland-Sanktionen der USA. Angesichts zweistelliger Milliardenverluste fordern sie mehr Engagement der Kanzlerin. <https://tinyurl.com/miliardenverluste>

[9] The Washington Post, „The downing of MH17 rallied the West against Russia. Now, not so much.”
<https://tinyurl.com/againstrussia>

[10] Krista Kalnbērziņa, Latvijas Bankas ekonomiste, „Kurp virzās naftas cenas?”
<https://tinyurl.com/naftascenas>

[11] TVNET, „Ko pasaules ekonomikai nozīmēs naftas cena 100 dolāri par barelu?”
<https://tinyurl.com/100parbarelu>

Pārpublicēts no https://jaunagaita.net/

Novērtē šo rakstu:

30
50

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

8

Aicinām Baltkrievijas Valsts prezidentu nekavējoties darīt visu ko tādu, ko viņš noteikti nedarīs

FotoMēs, Lietuvas, Polijas, Latvijas un Igaunijas prezidenti kā Baltkrievijas kaimiņi un kā NATO un ES dalībvalstis vēlamies, lai Baltkrievija būtu stabila, demokrātiska, neatkarīga un pārtikusi valsts. Tādēļ mēs aicinām Baltkrievijas Valsts prezidentu:
Lasīt visu...

21

Provinces pensionāra vēstule pakaļpalicējiem Rīgā

FotoMierīga varas maiņa, bez skandāla un klopes, saskaņā ar brīvu vēlēšanu rezultātiem jau izsenis tiek dēvēta par demokrātijas svētkiem. Šāds prieka brīdis gaida rīdziniekus jau pēc dažām nedēļām. Par Rīgas iepriekšējās politstruktūras sabrukumu vairs nešaubās neviens, un tagad vēlētāju rokās būs sastutēt jaunu. Ne nu gluži pašiem, bet caur vēlētiem priekšstāvjiem.
Lasīt visu...

21

Kam ir izdevīgi popularizēt tautu izšķīšanu "kausējamā katlā"

FotoTautas brīvība ir atkarīga no nacionālās identitātes spēka. Identitāte ir vērtību sistēma. No vērtībām izriet griba un rīcība - nepakļauties apspiestībai, cīnīties, upurēties.
Lasīt visu...

15

Aizbraukt uz vietu ar skaistu skatu un izslāpušām acīm divatā skatīties uz klienta alkohola pudeli...

FotoPēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) statistikas 2019. gadā vadītāji alkohola reibumā izraisīja 173 ceļu satiksmes negadījumus (CSNg) ar cietušajiem, 14 CSNg ar bojā gājušajiem un 232 CSNg ar ievainotajiem. Pēc Eiropas Komisijas statistikas 2018. gadā Latvija pēc ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita bija trešā valsts ES pēc Rumānijas un Bulgārijas.
Lasīt visu...

3

Lai novērstu uzmanību no izgāšanās ar kadastrālajām vērtībām, esam uzmeistarojuši slepenu projektu par jaunu tiesiskuma darba grupu

FotoPiektdien, 7. augustā, Tieslietu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ziņojuma projektu, kas paredz izveidot darba grupu ar valsts tiesisko drošību saistīto problēmjautājumu risināšanai.
Lasīt visu...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

6

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

FotoLatvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā un tiesiskā Baltkrievijas valstī.
Lasīt visu...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par ko balsot vēlēšanās?

Vatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums...

Foto

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens...

Foto

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

Esam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību...

Foto

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā...

Foto

Pa iznīcības ceļu…

Kāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad...

Foto

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

Vides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības...

Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...