Iesaki rakstu: 
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Žurnāliste savus jautājumus bija sakoncentrējusi par divām tēmām. Pirmā – ka Ogres novadam pēc administratīvi teritoriālās reformas (2021.g.) esot lielākais pašvaldības iestādēs nodarbināto skaits.
Protams, ja šādu domu graudu, bez paskaidrojumiem izlasa vai izdzird, asociācijas nav tās labākās. Tomēr būtība ir gluži pretēja! Ja salīdzina to cilvēku skaitu, kurš pirms reformas bija iesaistīts administratīvā darba veikšanā tagad apvienotajās pašvaldībās, ar pašreizējo skaitu, tad tas ir būtiski samazinājies. Un Ogres novads ir vienīgā tāda pašvaldība, kas šādu samazinājumu sasniedza.
Pieaugums ir uz darbinieku rēķina, kas sniedz novadā jaunizveidotos pakalpojumus. Piemēram, daži skaitļi par sociālo sfēru; 2022.g. - izveidots Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu centrs (+2 darbinieki). 2023.g. - papildus Ogrei izveidotas specializētās darbnīcas Jumpravā (+4 darbinieki), palielināts psihologu un sociālo aprūpētāju skaits.
2024.g. - būtiskākais pieaugums, jo:
1) izveidots Grupu dzīvokļu un atelpas brīža pakalpojums (+8),
2) izveidots dienas aprūpes centrs bērniem ar funkcionāliem traucêjumiem (+5,5),
3) izveidots sociālās rehabilitācijas pakalpojumu centrs (+7).
Tāpat pieaugums ir izglītības iestādēs. Ogres valsts ģimnāzijā skolnieku skaits audzis par 40%, atbilstoši pieņemti darbā jauni pedagogi. Skolotāju skaits audzis arī citās novada skolās – Lielvārdes vidusskolā, Ikšķilē, Lēdmanē.
Visbeidzot ir pieņemti darbā 17 pašvaldības policisti, lai nodrošinātu 24 stundu patrulēšanas režīmu visos novada pagastos, kā arī videonovērošanas centra darbu. Sabiedriskās kārtības un drošības palielināšana ir bijusi viena no novada iedzīvotāju prasībām, un iespēju robežās to cenšamies sasniegt.
Nosaukto lietu dēļ uzskatu, ka raidījuma apgalvojumi un ievirze ir tendenciozi un īstenībai neatbilstoši.
Otrs jautājumu bloks bija par maniem komandējumiem. Īpaši tika pievērsta uzmanība braucieniem uz Ukrainu. Paskaidroju, ka esmu devies arī uz Angliju, Īriju un Vāciju, lai aicinātu atgriezties mūsu tautiešus. Starp citu, tieši pirms pāris dienām Polijas valdība uzsāka plašu iniciatīvu, piedāvājot Polijā atgriezties cilvēkiem ar poļu saknēm, piesaistot viņus vakantajām darba vietām.
Manuprāt, ar šādiem braucieniem un konkrētiem lēmumiem būtu jānodarbojas mūsu valsts valdībai, kurai vienkāršāk un pieņemamāk šķiet aicināt trešās pasaules viesstrādniekus. Ogres novads ir viens no tiem, kuros atgriezies visvairāk mūsējo, ceru šo tendenci palielināt.
Ja runājam par Ukrainu, uzskatu, ka mans kā pašvaldības vadītāja pienākums ir darīt visu, lai karš nekad nenonāktu līdz mūsu valstij un novadam. Jau pirmajās kara dienās ar palīdzības kravu devos uz mūsu sadraudzības pilsētām. Uzskatīju, ka mans pienākums ir rādīt piemēru (pirmajā braucienā neviens līdzbraucējs nepieteicās).
Manuprāt, tas ir attaisnojies, jo nu jau esam krietns pulks braucēju, nogādātas ap divi simti automašīnu, ļoti daudz dažādu noderīgu lietu. Esot Ukrainā esam daudz mācījušies praktiskas lietas, guvuši pieredzi, kā strādāt un gatavoties, ja, nedod, Dievs…
Jūsu uzmanībai piedāvāju arī notikušās intervijas pilnu ierakstu par darbinieku skaitu palielināšanu atverot jaunu iestādi, lai katram interesentam būtu iespēja novērtēt, vai un cik tendenciozā “tonējumā” šīs sarunas materiāls parādīsies LTV ēterā.
Video: https://www.facebook.com/egils.helmanis/videos/666980769149318?locale=lv_LV.
* Bijusī „Delfu” propagandone Liene Fedotova.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
