Kā prognozēts, "Norvik banku" tiešām nopircis Krievijas "Vjatka bank" īpašnieks Guseļņikovs
PIETIEK19.12.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mēnesi pēc tam, kad Pietiek informēja, ka uz naža asmens jau vairāk nekā gadu balansējošajai, akcionāru karos ierautajai Norvik bankai uzradies pircējs - Krievijas Vjatka bank lielākais īpašnieks un direktoru padomes priekšsēdētājs Grigorijs Guseļņikovs (attēlā), Londonā dzīvojošais uzņēmējs patiešām kļuvis par kredītiestādes kontrolpaketes - 50% plus viena akcija - īpašnieku.
Par nodomu "caur sētas durvīm" ieiet Norvik bankas akcionāru lokā jau iepriekš liecināja Pietiek rīcībā esošais 2. oktobra ķīlas līgums starp Guseļņikovu un bankas lielāko akcionāru Juriju Šapurovu. Tā būtība - aizdodot Šapurovam 1 miljonu eiro, Guseļņikovs ķīlas līguma neizpildīšanas gadījumā iegūst tiesības uz 9% Norvik bankas akciju. Pašlaik Šapurova īpašumā oficiāli paliek 18,4% akciju, bet citiem mazajiem akcionāriem kopā - 31,6%.
Oficiāli Guseļņikovs tiek pozicionēts kā Londonas investīciju fonda G2 Capital Partners vadošais partneris un vairākuma akcionārs, taču zināms, ka viņa iespējamo investīciju izcelsmi vētījuši arī drošības dienesti, kuru atzinumā pirms jebkādu lēmumu pieņemšanas bija jāieklausās Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK).
No amatpersonu, tostarp valdības locekļu neoficiāliem izteikumiem jau pirms mēneša izrietēja, ka šķēršļi šim darījumam visticamāk netiks likti, ja bankas vairākuma akcionāri to vēlēsies novest līdz galam. Iemesls, kādēļ uz šo darījumu par spīti tā necaurspīdīgumam gatavi pievērt acis banku uzraugi un drošības dienesti, - politiska vēlme glābt grimstošo Norvik banku, nevēloties, lai līdz eiro ieviešanai Latvija piedzīvotu vēl vienu bankas krahu.
37 gadus vecā Guseļņikova profils daudzējādā ziņā atgādina ar Latvijas Krājbankas krahu saistītā bēdīgi slavenā Vladimira Antonova biznesa rokrakstu, un pagaidām neoficiālā līmenī izskan versijas par Norvik bankas jaunā iespējamā investora saistību ar Antonoviem. Tieši Norvik banka 2010.-2011. gadā tika izmantota necaurspīdīgiem darījumiem, kuru rezultātā mainījās SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas un AS Air Baltic Corporation kontrolētāji.
2012. gada ziemā Vjatka bank finanšu operācijām pastiprinātu uzmanību pievērsa Krievijas banku uzraugi un drošības dienesti, kuru oficiālā versija bija, ka tiek realizēta plānota pārbaude par to, kā tiek ievēroti ierobežojumi, tostarp tie, kas attiecas uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju jeb naudas atmazgāšanu.
Pats Guseļņikovs kontrolējošo institūciju ierašanos bankā nekavējoties sasaistīja ar varas iestāžu atriebību, jo tos interesējuši arī konti, kas saistīti ar redzamiem Krievijas opozīcijas pārstāvjiem. Vjatka bank apkalpo arī Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam kritiskā aktīvista Alekseja Navaļnija, prezidenta nežēlastībā kritušā Kirovas apgabala gubernatora Ņikitas Beliha un ar viņiem saistītu juridisku struktūru kontus.
Līdz šim Norvik bankas lielākie vietējie akcionāri bija Jurijs Šapurovs un Andrejs Svirčenkovs. Starp bankas akcionāriem ir arī viens no tā dēvētās "Repšes biedrības" dibinātājiem, topošās partijas Attīstība atbalstītājs Donāts Vaitaitis. Starp Šapurovu un Svirčenkovu jau ilgstoši norit "akcionāru karš" par kontroli pār banku, kurā abi ar mainīgām sekmēm savā pusē cenšas iesaistīt tiesībsargājošās iestādes un banku uzraugus.
Šā gada 2. oktobrī starp Guseļņikovu un Norvik bankas šābrīža lielāko akcionāru un bankas valdes priekšsēdētāju Šapurovu parakstīts aizdevuma līgums par 1 miljonu eiro, pretī saņemot ķīlā 6 027 346 Šapurovam piederošas Norvik bankas akcijas, kuru nominālvērtība ir 1 lats un kas sastāda 9% no bankas pamatkapitāla un balsstiesībām. Tajā pašā dienā - 2. oktobrī - starp Guseļņikovu un Šapurovu noslēgts akciju ķīlas līgums.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
