Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, kā jau iepriekš prognozēts, ir nolēmusi nesākt kriminālprocesu par Latvijas, iespējams, nevajadzīgo priekšlaicīgo miljarda eiro aizņemšanos, kas valstij saskaņā ar dažiem aprēķiniem varētu būt nodarījusi pat 114 miljonu eiro zaudējumus.

Lēmumu neuzsākt kriminālprocesu Gata Gudermaņa (attēlā) vadītā struktūra pieņēmusi, uzskatot, ka notikušajā nav notikuma sastāva. Jau tradicionāli "parastajiem" Latvijas iedzīvotājiem šo lēmumu pārsūdzēt prokuratūrā nav iespējams saskaņā ar Kriminālprocesa likuma traktējumu, ka Latvijas valstij nodarīti zaudējumi neattiecas uz tās iedzīvotājiem, kuriem šādos gadījumos neesot pamata uzskatīt sevi par cietušiem no šādām darbībām.

Pārbaudi par notikušo Ekonomikas policija bija sākusi pagājušā gada rudenī, kad kļuva zināms, ka Latvija tobrīd vēl Andra Vilka vadītās Finanšu ministrijas personā pusgadu pirms termiņa nolēmusi starptautiskajā tirgū aizņemties miljardu eiro savu parādsaistību pārkreditēšanai.

Tika lēsts, ka, priekšlaicīgi veicot šo aizņēmumu ar 2,875% likmi gadā, Latvija pusgada laikā procentos par šo summu bezjēdzīgi samaksās 14,4 miljonus eiro. Turklāt, aizņemoties tikai nedaudz vēlāk, aizņēmuma obligācijas būtu bijis iespējams izvietot par mazāku likmi, un līdz ar to desmit gadu laikā procentu maksājumos Latvijas valstij būtu jāsamaksā par 100 miljoniem eiro.

Kopā tātad lēmums aizņemties priekšlaicīgi, kas oficiāli tika skaidrots ar labvēlīgo finansiālo situāciju un iespējamiem tālākiem riskiem, Latvijas valstij varētu būt izmaksājis vairāk nekā 114 miljonus eiro. Taču Ekonomikas policijai šie aprēķini nav šķituši vērā ņemami, - no neoficiāliem avotiem Pietiek zināms, ka arī pārbaude bijusi ļoti formāla, pat nemēģinot piesaistīt kādus neatkarīgus finanšu ekspertus.

Pietiek šodien pārpublicē Neatkarīgās Rīta Avīzes pagājušā gada oktobra rakstu, kas bija pamatā Ekonomikas policijas pārbaudes sākšanai:

"Kamēr valdošās partijas ir aizņemtas ar amatu sadali, par Latvijas ekonomiskās attīstības vīziju publiskajā telpā diskutē tikai aizejošais finanšu ministrs Andris Vilks ar ministru posteni nealkstošo Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Finanšu ministrs paziņoja, ka pēc 12. Saeimas vēlēšanām valdošajā koalīcijā dramatiski pieaug Ventspils mēra Aivara Lemberga ietekme, bet tas draudot ar ilgu stagnāciju Latvijai.

Uz to Aivars Lembergs norādīja: «Vilks grib izņemt no ekonomikas ļoti lielu summu – 1,3 miljardus eiro, kas līdz ar to nenonāks Latvijas tautsaimniecībā. Tādējādi Latvijas valstij tiek atņemta normāla un sabalansēta attīstība, Latvija tiek pakļauta lielam stagnācijas riskam, bet nezin kāpēc Vilks piedēvē man, ka es esmu pret dinamisku valsts attīstību..»

Principā A. Lembergam ir taisnība. Valdībai iztērējot par vienu miljardu eiro vairāk, IKP pieaugums būs plus trīs miljardi eiro. Pretējai darbībai ir apgriezts efekts. Samazinot valdības tēriņus par vienu miljardu, IKP samazināsies par trim miljardiem. No tā izriet, ka pie racionālas valsts politikas ārējie parādi ir jāatdod, kad ir pārāk augsts ekonomikas pieaugums, kad ir ekonomikas pārkaršanas draudi. Savukārt krīzes laikā izdevumu samazināšana krīzi vēl vairāk padziļina.

Tikai būtu vērtīgi uzdot jautājumu, kā ir radies miljardu liels parāds, kuru nevēlas sadalīt aizejošais finanšu ministrs. Andris Vilks skaidro: «Valsts tiešām ir pārkreditējusies par lielāku summu, nekā pašlaik nepieciešams, taču tas darīts, zinot, ka ziemā Latvijai būs jāatdod Eiropas Komisijai aizņēmums viena miljarda eiro apmērā, bet pavasarī bijušas iespējas aizņemties par ļoti labām likmēm.»

Tātad laikā, kad Latvijai nebija vajadzīgi tik lieli finanšu resursi, Finanšu ministrija nez kāpēc emitēja obligācijas par vienu miljardu eiro. Valsts kase 2014. gada 24. aprīlī par šo gadījumu sniedz šādu informāciju: «Latvija sekmīgi emitēja desmit gadu obligācijas viena miljarda eiro apmērā ar fiksēto procentu (kupona) likmi 2,875% gadā (ienesīgums 2,961%). Pieprasījums pēc Latvijas obligācijām vairāk nekā trīs reizes pārsniedza piedāvājumu.»

Tikai ir jāatgādina, ka 2013. gada novembrī Eiropas Centrālā banka (ECB) refinansēšanas likmi pazemināja līdz 0,25% gadā. 2014. gada jūnijā ECB refinansēšanas likmi noteica 0,15% gadā, bet šā gada septembrī jau 0,05% gadā. Zemāk vairs nav kur! Tālāk ir nulle vai negatīvi lielumi! Jā, negatīvi lielumi! No šā gada vidus komercbankas, kuras izvēlas savus brīvos līdzekļus eiro valūtā uzglabāt Vācijas bankās, par depozītiem saņem nevis procentus, bet tām ir jāpiemaksā par naudas uzglabāšanu drošā bankā. Var izvirzīt hipotēzi, ka, redzot procesus Eiropā un to, ka ECB plāno būtiski samazināt likmes (tirgus to jau gaidīja), Latvijas valdība kopā ar Finanšu ministriju noorganizēja komercbankām un finanšu investoriem dāsno procentu svētkus. Šogad, kad par eiro uzglabāšanu komercbankām ir pat jāpiemaksā, Latvijas Finanšu ministrija piemaksāja aptuveni vienu procenta punktu. Emitējot obligācijas šā gada septembrī, kad ECB refinansēšanas likme jau tuvojas nullei, obligāciju procents būtu vēl zemāks!

Diskusijai ar Finanšu ministriju būtu jāpāriet stadijā, lai novērtētu to zaudējumu apjomu, kas radās Latvijas valstij, aizņemoties miljardu eiro laikā, kad šī nauda nebija vajadzīga. Jo ECB likmju samazinājuma dēļ atliekot obligāciju izplatīšanu par pusgadu, likmes būtu ievērojami zemākas.

Aizņemoties vienu miljardu eiro pusgadu agrāk nekā vajag (ar likmi 2,875% gadā), ir bezjēdzīgi iztērēti 14,4 miljoni eiro procentu maksājumos par pusgadu. Ja šā gada oktobrī obligācijas varētu izvietot par vienu procenta punktu mazāk (ECB likme jau ir tuvu nullei), tad desmit gadu laikā procentu maksājumos valdībai būtu jātērē 100 miljonu mazāk. Var lēst, ka Finanšu ministrijas lēmums emitēt obligācijas 2014. gada aprīlī ir Latvijas valstij radījis kopējos zaudējumus 114 miljonu eiro apjomā un tikpat liela summa no nodokļu maksātāju kabatām ir pārceļojusi kā dāvana uz komercbanku un finanšu investoru kabatām."

Kā zināms, bijušais finanšu ministrs Andris Vilks, neraugoties uz saviem ilgstošajiem publiskajiem apgalvojumiem par ģimenes katastrofālo finanšu situāciju un nepieciešamību pēc labāk atalgota darba, joprojām jaunā darbā nav stājies un "atpūšas".

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...